Kārlis Veics
- Dzimšanas datums:
- 21.04.1902
- Miršanas datums:
- 08.11.1983
- Kategorijas:
- Aktieris, Režisors, miris emigrācijā
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
1983.gada 8. novembrī pēc grūtas slimības mira pazīstamais un populārais bij. Dailes teātra aktieris un režisors.Viņš bija viens no spējīgākiem un inteliģentākajiem savas paaudzes latviešu skatuves māksliniekiem. Latviešu skatuve zaudējusi pašaizliedzīgu cīnītāju par skatuves problēmām un tās ideāliem.
Veics dzimis 1902. gadā Rīgā, aktieru ģimenē. Viņa tēvs bija plaši pazīstams aktieris Reinholds Veics un māte — aktrise Zelma Freimane. Māte, savukārt, bija pazīstamā režisora Aleksandra Freimaņa meita. Nav nekāds brīnums, ka šādos apstākļos nelaiķa skatuves karjera sākās ļoti agrā bērnībā Apollo teātrī bērnu un jaunekļu lomās.
1918. g. Veicu jau skatām Rīgā tēva Reinholda Veica noorganizētā ansamblī, toreiz krievu teātra telpās, bet vēlāk Nacionālā teātrī. Satraucošs notikums toreiz bija operas nama dedzināšana, vācu karavīriem atkāpjoties. Arī teātrim draudēja tas pats. Steigā nodibinājās darbinieku sardze, arī Veics bija starp tiem. Ka piesardzība nebija veltīga, liecina fakts, ka pagrabā atrada benzlna kannas un pakulas. Seko atbrīvošanas cīņas un Veics kādu laiku iekļaujas operas ansamblī, studēdams pie režisora Arbeņina operas režisūru.
Beidzot no 1920.-1944. g. pāriet uz Dailes teātri pie Ed. Smiļģa, pa starpām vingrinādamies režijā Strādnieku teātrī un skolodams citus arī dažādos kursos un skolās. Tāpat papildinās gan Vācijā, gan Maskavā. Ar savām režijām Veics nebija svešinieks arī provincē.
1938. g. apbalvots ar Nopelnu krustu.
No 1938.-1941. g. bija Rakstu un Mākslas kameras teātra sekcijas vadītājs.
Trimdas periods sākās ar 1945.g. frontes teātri, vēlāk izveidojoties Eslingenas vienībā. Seko simtiem izrāžu latviešu centros, tūkstošiem nobrauktu jūdžu primitīvos apstākļos.
Veica lomu skaits sasniedz ap 230. Izcilākās šķiet: Raiņa "Krauklītī" —Svešzemnieks, Prātnieks, Jago, Indriķis V, Hercogs Alba, Kvazimodo, Napoleons, Zīverta Āksts un Minhauzens. Daudzi Mmhauzeni pēc tam skatīti, bet Veica tēlojums bija vienreizīgs un nepārspēts.
Nonākot ASV apslapētais mākslas nemiers viņu sagrāba no jauna, bet zemais profesionālais līmenis pārējos aktieros viņu nospieda. Viņš izbeidza aktiera gaitas un noorganizēja jaunatnes studiju. Viņš ticēja jaunatnei, ticēja latviešu vitalitātei un spējām. Ar visu sirdi nodevās darbam, no kura vēlāk izveidojās DV Jaunais teātris.Veics bija liels īpatnis. Vienmēr pedantiski solīdi un glīti ģērbies, džentelmenis no paskata un izdarībās. Nemīlēja lētu izlaidību un paviršību, tāpat kā tukšu salmu kulšanu. Liels runātājs viņš nebija, bet ja ko teica, tad ar pārliecību, kas nebija apgāžama. Priecājās par katru labu, skaistu grāmatu, tāpat kā par labu gleznu un katru vērtīgu lietu. Bija arī laba humora cienītājs. Un ja patika — smējās, aizrautīgi... ne skaļi, ārišķīgi, bet iekšēji labsirdīgi klusinātā basā...
Veics bija precējies ar Dailes teātra bij. aktrisi Hermīni Koppi. Liktenis viņam nebija žēlīgs — traģiskā sievas slimība viņu stipri satrieca.
Avots: Laiks, 19.11.1983
Fotogrāfs: Kārlis Bauls. 13x8 cm.
Avoti: acadlib.lv
Nav pesaistītu vietu
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Reinholds Veics | Tēvs | |
| 2 |  | Zelma Veica | Māte | |
| 3 |  | Hermīne Veics | Sieva | |
| 4 |  | Dārta Liepiņa | Vecāmāte | |
| 5 |  | Pēteris Dumpis | Radinieks | |
| 6 |  | Helga Dancberga | Darba biedrs | |
| 7 |  | Felicita Ertnere | Darba biedrs |