Ķērsta Alvīne Tērauds

Ķērsta Alvīne Tērauds pēc izglītības un profesijas ir skolotāja. Viņa dzimusi kā Ķērsta Alvīne Geistauts (Ģeistauts) 1908. gada 9. martā (pēc vecā stila - 25. februārī) plkst. 17.00 Rucavas pagasta Ģeistautu ciema "Jaunģeistautos" ("Jaungeistautos", Raķos) saimnieku Toma (dz. ap 1873 - m. ?) un Annas (dz. Kalns "Alkšņos", dz. 1880 - m.?) Geistautu ģimenē. Kristīta 1. martā, kūmās: jaun. Ķērsta Kalna, saimnieki Miķelis un Anna Kalni.

Ķērstas Alvīnes vecāki precējušies 13.07.1897. Tēva vecāki: Meirišķes saimnieki Miķelis un Katrīna. Mātes vecāki (prec. 08.06.1875): Alksne Jānis (dz. 1847 - m. ?; Alkšņa Anša un Sproģa Annes dēls) un Sprūda Ķērsta (dz. 1855 -  m. ?; Sprūdu Jāņa un Ķuiķen Mārģietas meita). Ķērstas Alvīnes mātei ir 5 brāļi un 2 māsas - Miķelis, Jānis, Ansis, Jānis, Toms, Mārģieta un Ķērsta. 

"Jaunģeistautus" skatīt: https://www.ss.com/msg/lv/real-estate/homes-summer-residences/liepaja-and-reg/rucavas-pag/bdjcpi.html

Šķiet, ka šī ir jaunā dzīvojamā māja, kas celta 1918. gadā. 1911. gada "Tēvija" vēsta, ka "Rucavas Geistautu ciema Raķu mājās caur kalpones M. Bunkas neuzmanību izcēlies ugunsgrēks, kam par laupījumu krituse dzīvojamā māja, kūtis, klētis un pirts".

Tēlnieks (Kāļa Ulmaņa krūšutēla autors Nebraskas universitātē) Miķelis Geistauts (dz. 15.12.1910. Rucavas pag. - m. 17.07.1992. Sentpolā, ASV) ir viņas brālis. Otrs brālis Toms Geistauts (dz. 18.11.1905. Rucavas pag. - m. 08.04.1983. Mineapolē, ASV) bijis sabiedrisks darbinieks, Skatres skolas skolotājs un inženieris. Annai vēl ir māsas Margrieta (Vamze; dz. 12.03.1903. Rucavas pag. - m. 20.01.1986. Liepājā) un Anna (Tukleris; dz. 27.08.1904. Rucavas pag. - m. 02.06.1989. Pērtā, Austrālijā).

1921. gada "Valdības Vēstnesī" rakstīts: "lekšlietu ministrijas administratīvais departaments, pamatodamies uz likuma par uzvārdu maiņu no 15. septembra 1921. g., p. 10 dara zināmu, ka uz: Toma Miķeļa dēla Rakja, viņa sievas Annas Jāņa meitas un meitas Margrietas, dzīv. Liepājas apr., Rucavas pag., Geistautu mājās, attiecīgu lūgumu, kurš izsludināts "Vald. Vēstn." N° 122. no 4. jūnija š.g., un pret kuru triju mēnešu laikā iebildumi nav celti, iekšlietu ministrs nolēma:  I. Lūdzējiem turpmāk saukties: "Geistauts" un proti: Toms Miķeļa d. Geistauts, viņa sieva Anna Geistaut un meita Margrieta Geistaut. [..] Šis likums stājas spēkā no 30. septembra š.g. [..]"

1925. gadā Alvīne Ģeistaute dzīvo Liepājā, Vilhelmīnes ielā 57-2 (tagadējā Kr. Valdemāra ielā). Vasarā Rucavā viņa no trīs teicējām pieraksta tautasdziesmas un ziņģes, kuras pieejamas šeit: http://garamantas.lv/lv/collection/886668/Alvines-Geistautes-folkloras-vakums

"Jau sen, sen lasīju laikrakstā, ka visi uzaicināti krāt tautas gara mantas. Tūliņ ķēros pie dārba. Māmiņa zināja kādas 100 dziesmas, aizgāju vienu otru reizi „godos” un man jau dziesmu bija 200," rucavniece Alvīne Ģeistaute 1926. gadā (no Māras Vīksnas grāmatas).

Alvīne Tērauda beigusi skolotāju institūtu.

1929. gada "Strādnieku Avīze" Alvīne Geistauts minēta kā Daugavpils skolotāju institūta audzēkne:

"Rucava. Cietsirdīgs un nekrietns braucējs. Daugavpils skolotāju institūta audzēkne Alvīne Geistauts brauca viesoties pie saviem vecākiem, kuri dzīvo Rucavas pag. Raķa mājās. Izkāpusi no  vilciena, viņa gāja kājām pa ceļu uz mājām. Viņu drīz panācis kāds braucējs, kurš vēlāk izrādījās par Rucavas pag. piederīgo Miķeli Vismiņu. Pēdējais uzbraucis aiz neuzmanības Geistautei un to vārīgi ievainojis. Starp citu, vārīgi ievainots arī krūšu kurvis. Vismiņš tomēr bija tik nekaunīgs, ka atstāja nelaimīgo uz ceļa guļot, bet pats steidzīgi aizbraucis. Geistaute bija nogulējusi uz ceļa, lielas mokas izciesdama, vairākas stundas. Pēdīgi to pacēla garāmbraucēji un steidzīgi aizgādāja uz Liepāju un ievietoja pilsētas slimnīcā. Vainīgo Vismiņu tikai vēlāk izdevās notvert. Viņam draud bargs sods."

1930. gada avīzē "Sauleite" Alvīne Geistauts ir Valsts Rēzeknes skolotāju institūta 1930. gada absolventu sarakstā.

01.11.1934. apprecas ar Aleksandru Tēraudu, Latvijas Universitātes tautsaimniecības maģistru. Viņš ilgus gadus bija Rīgas pilsētas tirdzniecības darbinieku skolas direktors. 

1941. gada tautas skaitīšanā uzrādās, ka 15.11.1940. Kersta - Alvīne Tērauds ieradusies no Rīgas un ir skolotāja un skolas pārzine Ezera skolā Rucavas pagasta Kalnišķu ciemā. 25.11.1940. tur no Rīgas ierodas visi 3 bērni, bet 10.06.1941. no Rīgas ierodas arī vīrs Aleksandrs Tērauds, nodarbošanās - skolotājs.

18.08.1944. Tēraudi pamet Latviju, Vācijā uzturas no 19.08.1944. līdz 12.09.1949. 

1950. gadā LCK kancelejā (13b) Augsburg, DP Camp Hochfeld Latvijas ārzemju pases varēja saņemt Aleksandrs Tērauds un Ķērsta Alvīne Tērauda dzim. Geistaute. Pēc vieniem avotiem Tēraudu ģimene mīt Brisbenā, Austrālijā no 1950. gada. Pēc citiem - viņi ieradās Austrālijā, Sidnejā 11.11.1949. ar kuģi "Genr. Blatchford" pēc 2 mēnešu ilga ceļojuma.

Augstākā izglītība Tēraudu ģimenē ir augstā cieņā.

Dēls Imants (dz. 26.07.1936. Rīgā) studēja humanitārās zinības, ir skolotājs (Science Teacher), viņš pazīstams kā labs paukotājs, Austrālijas olimpiskās vienības sastāvā 1964. gadā startēja Olimpiskajās spēlēs Tokijā, Japānā. Mācījies Brisbane State High School (1954), ar vecākiem dzīvojis 74 Frederick Street Upper Mount Gravatt, Brisbane, Queensland. Ap 1964. gadu dzīvoja 108 Spencer St. Gatton Queensland, sieva - Helen Frances Terauds, dz. Sidnejā, britu pilsonības, apprecējušies Brisbenā 24.01.1964. 

Dēls Aleksandrs (dz. 04.10.1937. Rīgā) studēja dabas zinības, ir entomologs. Studijas viņš sācis Medicīnas fakultātē, bet vēlāk atradis kukaiņu pētīšanu par interesantāku. Savu profesiju viņš praktizē Tasmanijas pavalsts valdības dienestā. Akadēmisko kvalifikāciju nodrošināšanai viņš ir loceklis vairākās profesionālās apvienības un institūtos. Darbā tika pieņemts kā entomologs, bet klasifikācija ir "Agricultural Reseach Officer". 10.10.1957. naturalizējies kopā ar vecākiem. Ap 1956. gadu mīt 74 Frederick Street Upper Mount Gravatt, Brisbane, Queensland, ap 1965. gadu - 74 Hertford Street Upper Mount Gravatt, Brisbane, Queensland.

Meita Lauma (dz. 05.04.1939. Rīgā) vidusskolu beigusi Brisbenā, 1962. gadā absolvējusi Kvīnslendas universitāti kā diplomēta fizioterapeite, savu profesiju praktizēja Princeses Aleksandras slimnīcā Dienvidbrisbenā​.

Alvīne Tērauds ilgus gadus strādājusi par audzinātāju Brisbenas ev. lut. latviešu draudzes sestdienas skolā (Betlēmes draudzes latviešu skolas audzinātāja). Alvīnes Tērauds vīrs Aleksandrs Tērauds seniors  ir vietējās korporāciju kopas loceklis Austrālijā. 

Alvīnes Tērauds vārds Austrālijā atrodams vēlētāju sarakstos: Moreton, Queensland, Australia (ap 1958 un 1963), Bowman, Queensland, Australia (ap 1972), Fraser, Australian Capital Territory, Australia (ap 1977 un 1980).

Kā vēsta 17.03.2007. laikraksts The Canberra Times, Kersta Alvine Terauds mirusi 99 gadu vecumā 2007. gada 15. martā Amity at Aranda, veco ļaužu mītnē Kanberas apkaimē. 
 

Avoti:

1. Austrālijas Latvietis, Nr. 642 (30.06.1962.)
2. Austrālijas Latvietis, Nr. 797 (20.08.1965.)
3. Austrālijas Latvietis, Nr. 889 (07.07.1967.)
4. Austrālijas Latvietis,  Nr. 2406 (27.03.1998.)​
5. Latvija, Nr. 13 (15.02.1950.)
6. Sauleite, Nr. 8 (01.08.1930.)
7. Strādnieku Avīze, Nr. 138 (22.06.1929.)
8. Tēvija, Nr. 42 (16.04.1911.)
9. Treji Vārti (01.09.1985.)
10. Valdības Vēstnesis, Nr. 228 (08.10.1921.)
11. https://brisbaneshs.eq.edu.au/ourschool/History/Pages/Olympians.aspx
12. https://www.familysearch.org/ark:/61903/3:1:3Q9M-C39Q-QTCF?i=131
13. http://garamantas.lv/lv/collection/886668/Alvines-Geistautes-folkloras-vakums
14. https://www.legislation.gov.au/file/1958GN28
15. https://recordsearch.naa.gov.au/SearchNRetrieve/Interface/ListingReports/ItemsListing.aspx
16. http://ryersonindex.org/search.php
17. https://search.ancestry.com.au
18. https://twitter.com/sanitare/statuses/1012231404183224321
19. https://www.uq.edu.au/olympic-studies/filething/get/119/UQOlympians.pdf