Toms Geistauts

Sabiedriskais darbinieks, skolotājs un inženieris Toms Geistauts (Ģeistauts, Raķe) dzimis 1905. gada 18. novembrī (Latvijas Universitātes studentu datu bāzē minēts 17. novembris; pēc vecā stila - 4. novembrī) plkst. 16.00 Rucavas pagasta Ģeistautu ciema "Jaunģeistautos" ("Jaungeistautos") Meirišķes saimnieku Toma (dz. ap 1873 - m. ?) un Annas (dz. Kalns "Alkšņos", dz. 1880 - m.?) Geistautu (Raķe) ģimenē. Kristīts 20. novembrī. Kūmās: Toms Vismins, Miķelis un Anna Geistauti.

Toma vecāki precējušies 13.07.1897. Tēva vecāki: Meirišķes saimnieki Miķelis un Katrīna. Mātes vecāki (prec. 08.06.1875): Alksne Jānis (dz. 1847 - m. ?; Alkšņa Anša un Sproģa Annes dēls) un Sprūda Ķērsta (dz. 1855 -  m. ?; Sprūdu Jāņa un Ķuiķen Mārģietas meita). Toma Geistauta mātei ir 5 brāļi un 2 māsas - Miķelis, Jānis, Ansis, Jānis, Toms, Mārģieta un Ķērsta. 

"Jaunģeistautus" skatīt: https://www.ss.com/msg/lv/real-estate/homes-summer-residences/liepaja-and-reg/rucavas-pag/bdjcpi.html​

Šķiet, ka šī ir jaunā dzīvojamā māja, kas celta 1918. gadā. 1911. gada "Tēvija" vēsta, ka "Rucavas Geistautu ciema Raķu mājās caur kalpones M. Bunkas neuzmanību izcēlies ugunsgrēks, kam par laupījumu krituse dzīvojamā māja, kūtis, klētis un pirts".

Tēlnieks (Kāļa Ulmaņa krūšutēla autors Nebraskas universitātē Linkolnā) Miķelis Geistauts (dz. 15.12.1910. Rucavas pag. - m. 17.07.1992. Sentpolā, ASV) ir viņa brālis. Tomam vēl ir māsas Margrieta (Vamze; dz. 12.03.1903. Rucavas pag. - m. 20.01.1986. Liepājā), Anna (Tukleris; dz. 27.08.1904. Rucavas pag. - m. 02.06.1989. Pērtā, Austrālijā) un Ķērsta Alvīne (Tērauds; dz. 09.03.1908. - m. 15.03.2007. Amity at Aranda Austrālijā), pēc izglītības un profesijas skolotāja.

1921. gada "Valdības Vēstnesī" rakstīts: "lekšlietu ministrijas administratīvais departaments, pamatodamies uz likuma par uzvārdu maiņu no 15. septembra 1921. g., p. 10 dara zināmu, ka uz: Toma Miķeļa dēla Rakja, viņa sievas Annas Jāņa meitas un meitas Margrietas, dzīv. Liepājas apr., Rucavas pag., Geistautu mājās, attiecīgu lūgumu, kurš izsludināts "Vald. Vēstn." N° 122. no 4. jūnija š.g., un pret kuru triju mēnešu laikā iebildumi nav celti, iekšlietu ministrs nolēma:  I. Lūdzējiem turpmāk saukties: "Geistauts" un proti: Toms Miķeļa d. Geistauts, viņa sieva Anna Geistaut un meita Margrieta Geistaut. [..] Šis likums stājas spēkā no 30. septembra š.g. [..]"

Pēc Liepājas vidusskolas beigšanas (Latvijas Universitātes studentu datu bāzē minēts, ka 1926. gadā pabeidzis Saldus pilsētas ģimnāziju, luterticīgs; arī 1926. gadā izdotajā pasē minēts, ka pastāvīgā dzīves vieta ir Saldus) 1926. gadā iestājies Latvijas Universitātes Inženierzinātņu fakultātē, kā studiju (lietas) periods minēts 1926-1943, studijas nav pabeigtas. Līdztekus ieguvis skolotāja tiesības un kādu brīdi strādājis par skolotāju Liepājas apriņķī (Skatrē) un vēlāk Rīgā.

6 kl. pamatskolas skolotāja tiesības Toms Geistauts iegūst 1930. gadā Valsts Centrālā paidagoģiskā institūta Matemātisko zinātņu nodaļā. Jelgavā tobrīd ir divi skolotāju institūti. Šis institūts raksturots kā "īpatnēja skolotāju sagatavošanas iestāde ar divgadēju kursu, kurā iestājas tikai vidusskolas beiguši jaunieši". 15.06.1930. notiek 4. un pēdējais izlaidums, pamatojoties uz to, ka skolotāju trūkums tagad valstī novērsts. Pavisam tajā 5 gadu laikā mācījušies 444 audzēkņi, no tiem 404 kursu beiguši un ieguvuši skolotāju tiesības.

Audzēkņi. [..] 120. Geistauts Toms no Rucavas. 17. XI. 1905. T. lauksaimn. (45 ha). Saldus ģimn. M. IV. Pārzinis Pērkones pag. pamatsk. [..]

GEISTAUTS Toms, paidagogs, Pērkones 11. pak. pamatskolas pārzinis. Dzimis 1905. g. 18. novembrī Rucavas pagastā. Tēvs Toms, māte Anna, dzim. Kalne — lauksaimnieki. Beidzis Liepājas ģimn. un Valsts centrālo paidagoģijas institūtu. Ir skolas pārzinis Pērkonē no 1930. g. Piedalās sabiedriskajā dzīvē, vadīdams mazpulku un darbodamies dažās kulturālās organizācijās. (Latvijas vadošie darbinieki (1935))

17.05.1936. "Kurzemes Vārds" vēsta: "Pērkone. 15. maijs krāšņi karogotā Pērkonē pagāja lielā sajūsmā un pacilātībā.

Plkst. 10 rītā Cenkones 1. pak. pamatskolā un pagasta 2. pakāpes pamatskolā notika svinīgi akti - skolnieku pārcelšana no 4. uz 5. klasi. Aktos piedalījās arī pagasta valde, bērnu vecāki. Runāja šo skolu pārziņi. Tad attiecīgu uzrunu bērniem 2. pakāpes pamatskolā teica pagasta vecākais M. Ķeiris, bet Cenkones 1. pak. pamatskolā J. Ģelzis. Plkst. 12 dienā pagastmājā notika svinīga sēde, kur piedalījās pagasta valde, padome un citi. Pagasta vecākais M. Ķeiris nolasīja referātu par 15. maiju un viņa nozīmi. Viņš aizrādīja, ka šie svētki nu kļūst par lielākiem tradicionāliem tautas svētkiem. Tad nodziedāja valsts himnu. Plkst. 14 2. pakāpes pamatsk. telpās bija sapulcējušies aizsargi, aizsardzes un citi, kam Pērkones aizsargu nodaļas priekšnieks M. Dzintarnieks lasīja par 15. maiju un viņa nozīmi. Tad par šo pašu tematu 2. pak. pamatsk. pārzinis Ģeistauts nolasīja referātu. Aizsargu sanāksmi atklāja ar "Dievs svētī Latviju" un beidza ar "Lai līgo lepna dziesma" . Plkst. 18 Skatres 1. pak. pamatskolā notika 4. klases izlaiduma akts, kur bija ieradies arī ļoti daudz publikas. Skolas pārzinis Čīčis runāja par skolu un bērnu vecākiem, pagasta vecākais M. Ķeiris par 15. maiju.

Lielu piekrišanu ieguva teātra izrāde "Aust jaunais rīts". Tad pērkoņnieki pulcējās pie kopīga tējas galda."

31.05.1936. "Kurzemes Vārds" raksta: "Pērkones 2. pak. pamatskolas 6. klases izlaiduma akts notika 29. maijā. Skolu beidza 9 skolnieki. Kā svētku viesi bija ieradušies Izglītības ministrijas pārstāvis Liepājas valsts technikuma skolotājs Kancāns, pagasta vecākais M. Ķeiris, vietējās aizsargu nodaļas priekšnieks M. Dzintarnieks, pagasta valde, Skatres 1. pak. pamatskolas pārzinis, bērnu vecāki un citi. Aktu atklāja skolas pārzinis Ģeistauts ar attiecīgu uzrunu. Tad runāja izglītības ministrijas pārstāvis Kancāns, pagasta vecākais M. Ķeiris un Skatres skolas pārzinis Čīčis. Diplomus skolu beigušiem izdalīja skolas pārzinis Ģeistauts, bet izglītības ministrijas pārstāvis beigušiem pasniedza attiecīgas grāmatas. Sevišķi svinīga bija karoga nodošana, ko 6. klases skolnieks nodeva 5. kl. skolniecei. Aktu beidza ar Dziesmu brīvai Latvijai."

Atceras Austra Kaire:  "Mums tā skola bija tai mazākā mājiņā, kas atsevišķa uz jūras pusi. Tai skolā trīs klases bija. Skolotāji – Geistauts, otru neatceros. Divi skolotāji tik, bij’ uz trīs klasītēm. Laikam saucās Cenkones skola, es sesto klasi nepabeidzu. Atceros, ka sekretāre, kas tur strādāja, bija jauna meitene un Geistauts jauns puišis. Viens no tiem priekšniekiem bija viņā iemīlējies un skolotājs Geistauts ar’. Sanāca, ka tas sekretārs to Geistautu izēda no skolas. Viņš bija dikti brīnišķīgs skolotājs! No tās reizes manas atzīmes kā pupas no jumta nobrauca lejā. Galvenais, pus ziemā nomainīja. Mēs visa klase brēcām. Ka gāja ārā, viņš ar’ gāja, asaras slaucīdams. Viņa vietā ienāca Dziļums. Viņš teica: „Labdien!” Neviens neatņēma, visi no skolas ārā. Kur Geistauts aizgāja, to es nezinu. Viņš bija labs skolotājs, bērni visi mācījās uz pieciniekiem."

Latvijas 1940. gada telefona abonentu sarakstā tāds Geistauts T. minēts kā skolotājs Liepājā, Kuršu ielā 12.

2. pasaules kara laikā 1944. gadā vadījis gaisa izpalīgu vadu Rīgā.

Kara vētras viņu aizveda tālu no dzimtenes. Bēgļu gaitas pavadījis Vācijā, strādājot UNRRA un IRO dienestā. Vācijā palīdzējis noorganizēt latviešu pamatskolu un ģimnāziju Fišbahas nometnē.

1951. gadā ieceļo ASV un apmetas Mineapolē, vakaros turpina studijas Minesotas universitātē, kur studē inženierzinātnes. 1958. gadā pieņemts slavenās firmas "3M" (Minesotas Mining and Manufacturing Co) dienestā, kur līdz aiziešanai pensijā ieņem plānošanas inženiera posteni, strādā par mašīnu konstruktoru, tehnisko zīmētāju. Tur nostrādājis 18 gadus.

ASV latviešu aprindās bija pazīstams un ļoti aktīvs sabiedriskais darbinieks. Kopš studiju laikiem Latvijā sastāvējis studentu korporācijā Patria (filistrs). Bijis Daugavas Vanagu, Latviešu nama, ieguldījuma kluba "Lats" un vietējās Latviešu kredītsabiedrības valdes loceklis, Daugavas Vanagu ilggadējs sekretārs. Bijis Mineapoles — St. Paula latviešu draudzes vadībā. Piedalījies Daugavas Vanagu apvienības pašdarbības teātra dibināšanā un ilgāku laiku darbojies arī kā aktieris šajā teātrī (tā 1981. gadā viņš tēlojis muižkungu Rūdolfa Blaumaņa "Ugunī"), kā arī dziedājis Daugavas Vanagu vīru ansamblī (dubultkvartetā) "Atvaļinātie kanaki". Par izciliem nopelniem Daugavas Vanagu organizācijas darbā apbalvots ar Daugavas Vanagu nozīmi zeltā. Amerikas Latviešu Apvienības (ALA) mūža biedrs.

Bijis apdāvināts šahists, sastāvēja US Chess Federation. Piedalījies šaha turnīros jau Fišbahas nometnes laikā un bijis viens no labākiem spēlētājiem.

Toma Geistauta vasaras māja atradās pie Big Carnelian ezera Stilvoteras tuvumā, kur labas peldēšanās un zvejošanas iespējas. 1974. gada "Daugavas Vanagu Mēnešraksts" vēsta, ka Daugavas Vanagu apvienības biedru izbraukums zaļumos pie valdes locekļa T. Geistauta bija pulcējis 30 dalībnieku, kuri makšķerēja, brauca ar laivu un padziedāja.

1956. un 1957. gada laikrakstos "Londonas Avīze", "Laiks" un "Latvija Amerikā" vairākkārt lūgti atsaukties un tiek meklēti Toms Geistauts no Rīgas un Austra Geistauts, dz. Jansons, no Rīgas, jo ir ziņas no piederīgiem Latvijā. Toma dzīvebiedre Austra E. Geistauts dzimusi 01.09.1906. Rīgā, pēc ilgas un grūtas slimības aizsaukta mūžībā 23.11.1974. Mineapolē, ASV, 27.11.1974. apglabāta Crystal Lake​ kapsētas latviešu nodalījumā.

Pēdējā zināmā Toma Geistauta dzīvesvieta: Saint Paul, Ramsey County, Minnesota.

Ļaundabīgas slimības pieveikts miris 1983. gada 8. aprīlī Mineapolē, ASV, tur arī apbedīts (kremēts 13. aprīlī).

Aizgājējs atstāja sievu un pameitu, brāli Miķeli Geistautu Mineapolē un māsas Annu Tukleris un Alvīni Tērauds Austrālijā, māsu Mārgrietu Vamzi Latvijā.

Pēdējā gaitā to izvadīja māc. G. Abakuks. Goda sardzē stāvēja Patrias locekļi ar karogu, kā arī korporācijas kopas locekļi un Daugavas Vanagu teātra dalībnieki. No aizgājušā atvadījās Patrias vārdā Dr. J. Robiņš, Korporāciju kopas H. Kiperts. Talavijas M. Antons, Daugavas Vanagu ASV un vīru ansambļa A. Spārniņš, teātra A. Eglītis, Daugavas Vanagu apvienības T. Brīvkalns, Kredītbankas J. Bērziņš, Lata U. Treibergs un 3M pārstāvis. Izvadīšanā goda sardzē stāvēja arī Daugavas Vanagu apvienības karogs. Noslēgumā no draudzes ar ziediem atvadījās māc. M.Ozoliņš. Bēru ceremoniju ar dziesmām kuplināja vīru ansamblis "Atvaļinātie kanaki" Žorža Šmita vadībā. Dr. A. Millere no Toma Geistauta atvadījās ar vārdiem: "Par Tomu Latvijā Rucavas meži raud..."

Avoti:

1. ALA Vēstis (Amerikas Latviešu Apvienība), Nr. 17 (01.11.1976.)
2. Daugavas Vanagu Mēnešraksts, Nr. 3 (01.05.1983.)
3. Daugavas Vanagu Mēnešraksts, Nr. 5 (01.09.1974.)
4. Daugavas Vanagu Mēnešraksts, Nr. 6 (01.11.1980.)
5. Jaunais Zemgalietis, Nr. 133 (17.06.1930.)
6. Kursas Laiks, 13.04.1995.
7. Kurzemes Vārds, Nr. 122 (31.05.1936.)
8. Laiks, Nr. 26 (01.04.1981.)
9. Laiks, Nr. 32 (20.04.1983.)
10. Laiks, Nr. 39 (14.05.1983.)
11. Laiks, Nr. 57 (18.07.1956.)
12. Laiks, Nr. 90 (08.11.1980.)
13. Laiks, Nr. 95 (27.11.1965.)
14. Laiks (17.07.1974.)
15. Laiks (21.12.1974.)
16. Latvija Amerikā, Nr. 20 (09.03.1957.)
17. Latvijas Universitātes studentu datu bāze, http://www.archiv.org.lv/studenti/
18. Latvijas vadošie darbinieki (1935)
19. Londonas Avīze, Nr. 567 (12.04.1957.)
20. Tēvija, Nr. 42 (16.04.1911.)
21. Valdības Vēstnesis, Nr. 228 (08.10.1921.)
22. Valsts centrālais paidagoģiskais institūts, 1925-1930. (1931)
23. Vēstis: Fišbahas latviešu laikraksts (13.08.1948.)
24. https://www.ancientfaces.com/person/toms-geistauts/53773924
25. https://www.familysearch.org/search/film/103033378
26. http://www.nica.lv/wp-content/uploads/2013/09/Austra-Kaire21.9.1923.-15.2.2012.GSh_.pdf