Krišjānis Fīrekers

Divi rakstnieki K. Fīrekeri

Kad priekš gadiem 130 U. E. Cimmermanis rakstīja pirmo latviešu literatūras vēsturi, viņš izteica domas, ka daudzo garīgo dziesmu tulkotāja un autora Kristofora Fīrekera īstais vārds bijis Krišjānis.

To pierādot paša šī autora ieraksts kādā grāmatā. Tagad šis uzskats sen jau atzīts par maldīgu.

Ir pat noskaidrots, kas un kur ir šī grāmata, kuras dēļ Cimmermanim bija radies šāds spriedums.

Ta uzglabājusies Tartu universitātes bibliotēkā, un tanī atrodama dziesma «Tev Dievu mīlēt būs» — izcilā dziesminieka Kristofora Fīrekera pašrocīgi ierakstīta.

Pēdējo apliecina gan dažādi netieši pierādījumi un secinājumi, bet visdrošāk ekspertu kaligrafu veiktais rokraksta salīdzinājums ar kādu manuskriptu, kura beigās stāv Kristofora pašrocīgs paraksts.

Bet šīs pašas Tartū grāmatas titullapā lasāms Krišjāņa Fīrekera vārds ar gada skaitli 1616. — un tieši šī grāmata (iespiesta 1615. g.) reiz bijusi Cimmermanim rokas, tā radīdama šaubas par dziesminieka kristīto vārdu.

Mūsu dienās pat visjaunākajās latviešu luterāņu dziesmu grāmatas joprojām atrodamas Kristofora Fīrekera priekš turpat 300 gadiem tulkotas un arī paša sacerētās dziesmas — ttk augstvērtīgs un poētisks ir bijis to pār- vai sadzejojums.

Tā Kristofora Fīrekera talanta slava vēl tagad mirdz netumsušā spožumā. Bez tam viņš atstājis manuskriptā vēl latviešu gramatiku, vārdnīcu un Bībeles daļu tulkojumus. Visu to naski izmantojuši un kādā daļā arī publicējuši citi darboņi. Tāpēc Kristoforu Fīrekeru piemin visas latviešu literatūras vēstures, par viņu daudz rakstīts un pat publicēta vesela monogrāfija — profesora L. Bērziņa darbs.

Tomēr par Krišjāni Fīrekeru, kas arī ap to laiku dzīvojis un arī dzejojis, kaut ko zina tikai retais — dažs latviešu veco rakstu pētnieks.

J. Straubergam izdevies atrast kādu viņa iespiestu dzejoli; tas sacerēts 16.—17. g. s. parastajā apsveikumu dzejoļu stilā, nav arī latviešu valodā, un ne tādēļ tā autors vēl tagad būtu pieminams.

Bet ir kas cits, kāpēc tas jādara: Krišjānis Fīrekers ir atstājis arī kādus, gan ne daudzus uzrakstijumus latviešu valodā — un tie pieder pie tiem pavisam nedaudzajiem visvecākiem latviešu rakstu fragmentiem, kuru autors nosakāms.

Krišjānis Fīrekers dzimis tālos laikos, ap kādu 1560. gadu, un bijis par luterāņu mācītāju papriekš Ēģiptē (vēlākajā Vllkumiestā) Augšzemē, bet pēc 1604. g. Neretā.

Miris viņš, šķiet, ap kādu 1620. gadu.

Pazīstamā jūrniecības darbinieka Anša Bandreviča atstātajos rokrakstos, kas vēl nav publicēti un, gaužām žēl, pētniekiem nav pieejami, pēc viņa meitas Margas Bandrevičas izteicieniem it kā esot arhīvos sameklētas ziņas, ka Krišjānis Fīrekers Neretā miris mēra sērgā.

Viņa dēls (?) Kristofors, vēlākais dziesminieks, kas toreiz būs bijis vēl ļoti jauns, esot izglābies tāpēc, ka tanī laikā mitinājies kādos Piedaugavas novados. Krišjāņa Fīrekera latviski uzrakstītie fragmenti, tā tad, radušies apmēram laikā starp kādu 1616. un 1620. gadu.

Tie ir dažādi teksta labojumi pieminētajā latviešu 1615. gada «Rokas grāmatā»; vēlāk šo to tanī koriģējis arī nākošais tās īpašnieks Kristofors Fīrekers. Abu rokraksti un rakstība krasi izšķiras. Redzams, ka Krišjānis rakstījis senajā priekšmanceļa laika rakstībā, kamēr Kristofora labojumi ļauj novērot zināmus viņa rakstības attīstības etapus, kas nobeidzas ar pazīstamās «Fīrekera ortogrāfijas» izveidošanos.

Tā stāv it tuvu mūsdienu modernajai rakstībai, un žēl, ka savā laikā nav varējusi gūt virsroku.

Jau vecākajam K. Fīrekeram tā tad bijusi interese par dzejas mākslu (vai māku!), tekstu pareizību un latviešu ortogrāfijas problēmām.

Jaunākais K. Fīrekers, kas, varbūt, tiešām bijis viņa dēls, būs dažu no šīm interesēm mantojis. Ka nākotnē iegūsim vēl vairāk ziņu par abiem K. Fīrekeriem, visai iespējams — kaut vai tad, kad būs publicēti jau pieminētie A. Bandreviča atstātie materiāli.

Tad arī, cerams, tuvāk noskaidrosies abu Fīrekeru radinieku attiecības un vecākā ietekme jaunākā dzīvē, darbībā un radīšanā.

Prof. Zevers, 1935.01.01 Izglītības Ministrijas Mēnešraksts

Kārlis Draviņš, 1942.01.10 Tēvija; 1943.03.01 Izglītības Mēnešraksts

****

 Ēģiptes evanģēliski-luteriskā draudze dibināta 1567. gada 28. februārī pēc Kurzemes hercoga pavēles par jaunu baznīcu dibināšanu. Ar 1584. gadu Ēģiptes draudzei ir jau savs mācītājs. Ap I6. un 17.gs. miju pie Ēģiptes baznīcas radās miestiņš, kuru nosauca par Vilkumiestu, kas ir arī draudzes īstais latviskais nosaukums. Ēģiptes draudzei bijušas vairākas pēc kārtas koka baznīcas, no kurām pēdējā izdemolēta 1812.g. franču karā.

***

Par to, ka apmetne bijusi diezgan lie­la, var spriest pēc tā, ka XVI gadsimta beigās tur tika uzcelta luterāņu koka baznīca. Pirmais draudzes mācītājs bijis Kristiāns Fīrekers. Jāteic, ka vienlaikus pastāvēja vēl vie­na neliela apmetne ar eksotisku nosaukumu Jeruzaleme.

***

http://thesaurus.cerl.org/record/cnp00992349