Kristofors Fīrekers

Kristofors Fīrekers (vācu: Cristophorus Füreccerus, ap 1615. - 1684./1685.) bija vācbaltu cilmes latviešu dzejnieks un valodnieks. Dibinājis latviešu sillabatoniskās dzejas tradīcijas, sacerējis garīgās dziesmas, tulkojis emocionāli spēcīgo un tēlaino reformācijas laika garīgo dzeju. Viņš ir mēģinājis panākt, lai latviešu baznīcas dziesmas mākslinieciskās izteiksmes ziņā kļūtu līdzvērtīgas Rīgas vācu dziesmu grāmatai.

• Ap 1615. gadu dzimis Neretas mācītāja ģimenē.
• No 1632. gada studējis teoloģiju un senās valodas jaundibinātajā Tērbatas universitātē, kurā imatrikulējies kā Nerftā Semgallus ("Neretietis no Zemgales").
• Pēc studijām atgriezies Zemgalē, strādājis par mājskolotāju Pienavas muižā, vēlāk Džūkstes muižā. Apprecējies ar pārtikušu un brīvu latviešu zemnieku atraitni un dzīvojis Dobeles apkārtnē.
• 1650.-1661. gadā Dobeles mācītājs Heinrihs Adolfi no Fīrekera papildinājies latviešu valodas zināšanās un aicinājis viņu tulkot latviski garīgās dziesmas. Dziesmām bijuši lieli panākumi, kas stimulējis Fīrekeru ķerties pie Bībeles tulkošanas.
• Nevienu no iesāktajiem darbiem Fīrekers nav pabeidzis, pēc smadzeņu triekas zaudējis spēju rakstīt un runāt, mūža beigas pavadījis Tukumā vai Slokā.
• 1671. gadā Rīgā izdotā dziesmu grāmata «Lettische Christliche Lieder und Psalmen»;
• 1685. gadā Heinriha Adolfi izdotā Kurzemes dziesmu grāmata «Vermehrtes Lettisches Hand-Buch».
• 1685. gadā Heirihs Adolfi izdevis latviešu gramatikas grāmatu "Erster Versuch einer kurzverfasseten Anleitung zur lettischen Sprache" ("Pirmais mēģinājums sniegt īsu ievadu latviešu valodā", ).

• 1685. gadā G. Dreselis izdevis "Ganz kurze Anleitung zur lettischen Sprache" ("Pavisam īss ievads latviešu valodā").
• Nepublicēta palikusi K. Fīrekera latviešu - vācu vārdnīca, tās materiālus savos darbos iestrādāja 18.gs. vārdnīcu sastādītāji (divi K. Fīrekera vārdnīcas noraksti atrodas Fundamentālajā bibliotēkā).
• Tulkojis daļas no Bībeles, kuras vēlāk izmantojis E. Gliks.

K. Fīrekera izstrādātā ortogrāfija bija labāka un modernāka par vēlāk lietoto. Izmantojot Fīrekera savāktos latviešu valodas materiālus, ir izdoti vairāki latviešu valodniecības darbi:

Fīrekers labi novērojis latviešu valodas akcentu un ritumu. Viņa panti izskan viegli un skaidri. Viņš latviešu dzejā, kur līdz tam bija pazīstams tikai pēc savas īpašās likumības noritušais trohaiskais un daktiliskais latviešu tautas dziesmu pantmērs, ieved kultūrtautās pazīstamās pantpēdas; skaidrus trohajus, jarribus, daktilus u. c. Viņš pirmais lieto atskaņas, kas latv. tautas dziesmās neparastas, un pārņem latviešu dzejā dažādi un vairāk nekā no četrām rindām saliktus pantus.

Fīrekers bagāti izlieto tautas valodā un tradīcijās uzejamos dzejas līdzekļus. Sevišķi viņš mīl tautas dziesmās ik uz soļa sastopamos pamazināmos vārdus. Tā pantā: Ak, saldais, mīļais Jēzuliņ - ir pamazināmie vārdi: Jēzuliņš, spilventiņš, sirsniņa, prātiņš. Tāpat no vienas vietas atrodami šādi vārdi dziesmā: Kā spoži spīd mans Jēzuliņš. Daudzkārt viņš lieto «saules» vietā «saulīt», nosauc bērnu par zeltenīti. Daži apzīmējumi ņemti no latviešu mitoloģijas. Viņš saka: Tas niknais Zaltis saspārdīts. Viņš lūdz Dievu, lai glābj no velna, pesteļiem, burvjiem, laumām, raganām. Arī latviešu sakāmi vārdi uzejami viņa dziesmās, piem.: Kas lēti tic, tas pievilts kļūst; Laid kasas, kam tā āda nriez; Priekš paša durvīm jāmēž nost, Ir citiem zobi, kas māk kost.

Avoti: T.Zeiferts, wikipedia.org

***

Pēc tautības vācietis, tulkojis latviski ap 180 garīgo dziesmu,  uzskatāms par latviešu dzejas pamatlicēju. Martina Lutera himnas „Dievs Kungs ir mūsu stiprā pils”  tulkojums tiek izmantots arī mūsdienās.   

Kristofors Fīrekers (vācu: Christoph Fürecker, latīņu: Cristophorus Füreccerus; ap 1615. - 1684./1685.) bija vācbaltu cilmes latviešu dzejnieks un valodnieks. Dibinājis latviešu sillabatoniskās dzejas tradīcijas, sacerējis garīgās dziesmas, tulkojis emocionāli spēcīgo un tēlaino reformācijas laika garīgo dzeju. Viņš ir mēģinājis panākt, lai latviešu baznīcas dziesmas mākslinieciskās izteiksmes ziņā kļūtu līdzvērtīgas Rīgas vācu dziesmu grāmatai. Fīrekers pirmais latviešu dziesmās ieveda skaidru ritumu un atskaņas.

 Pirms Fīrekera, tulkojot garīgās dziesmas, tekstus no vācu valodas pārcēla mehāniski, vārdu pa vārdam - diez vai bija īpaši viegli un patīkami tos baznīcā izdziedāt, nemaz nerunājot par kādām augstās mākslas niansēm. Turpretī Fīrekers, labi zinādams latviešu valodu, pirmais ievēroja precīzu pantmēru un atskaņas. Citiem vārdiem, Fīrekers latviešu valodu “pieradināja” Rietumeiropas poētiskajai tradīcijai. Tautasdziesmu “intuitīvajai poētikai” parādījās ievērības cienīgs konkurents.

• Ap 1615. gadu dzimis Neretas mācītāja ģimenē.
• No 1632. gada studējis teoloģiju un senās valodas jaundibinātajā Tērbatas universitātē, kurā imatrikulējies kā Nerftā Semgallus ("Neretietis no Zemgales").
• Pēc studijām atgriezies Zemgalē, strādājis par mājskolotāju Pienavas muižā, vēlāk Džūkstes muižā. Apprecējies ar pārtikušu un brīvu latviešu zemnieku atraitni un dzīvojis Dobeles apkārtnē.
• 1650.-1661. gadā Dobeles mācītājs Heinrihs Adolfi no Fīrekera papildinājies latviešu valodas zināšanās un aicinājis viņu tulkot latviski garīgās dziesmas. Dziesmām bijuši lieli panākumi, kas stimulējis Fīrekeru ķerties pie Bībeles tulkošanas.
• Nevienu no iesāktajiem darbiem Fīrekers nav pabeidzis, pēc smadzeņu triekas zaudējis spēju rakstīt un runāt, mūža beigas pavadījis Tukumā vai Slokā.

Dziesmu krājumi ar Fīrekera sacerētajām dziesmām

• 1671. gadā Rīgā izdotā dziesmu grāmata Lettische Christliche Lieder und Psalmen;
• 1685. gadā Heinriha Adolfi izdotā Kurzemes dziesmu grāmata Vermehrtes Lettisches Hand-Buch.

Devums valodniecībā

K. Fīrekera izstrādātā ortogrāfija bija labāka un modernāka par vēlāk lietoto. Izmantojot Fīrekera savāktos latviešu valodas materiālus, ir izdoti vairāki latviešu valodniecības darbi:

• 1685. gadā Heirihs Adolfi izdevis latviešu gramatikas grāmatu "Erster Versuch einer kurzverfasseten Anleitung zur lettischen Sprache" ("Pirmais mēģinājums sniegt īsu ievadu latviešu valodā", ).
• 1685. gadā G. Dreselis izdevis "Ganz kurze Anleitung zur lettischen Sprache" ("Pavisam īss ievads latviešu valodā").
• Nepublicēta palikusi K. Fīrekera latviešu - vācu vārdnīca, tās materiālus savos darbos iestrādāja 18.gs. vārdnīcu sastādītāji (divi K. Fīrekera vārdnīcas noraksti atrodas Fundamentālajā bibliotēkā).
• Tulkojis daļas no Bībeles, kuras vēlāk izmantojis E. Gliks.

***

1. Nu topi līksma, dzied un dej,

Tu mīļā Dieva draudzīt.

Teic droši, nāc, ar mani ej

Tos lielos darbus raudzīt,

Ko Dievs ir darījis pie mums,

Kāds dārgs ir Kristus pelnījums;

Gan grūti tas Tam nācis.

 

2.    Es biju velna sasaistīts

Un dziļi nāvē grimis.

No saviem grēkiem nomocīts,

Jau tajos biju dzimis.

Es kritu dziļi parādā,

No grēkiem un no ļaunuma

Es biju gluži pārņemts.

 

3.    Ar saviem labiem darbiņiem

Bij jāstāv man ar kaunu,

Mans prāts ar visiem locekļiem

Tik dzinās vien uz ļaunu.

Sirds bailība un izmisums,

Un nāve bija mans mantojums,

Man ellē bija jāgrimst.

 

4.    Tad Dievam kļuva manis žēl

Viņš manas bēdas ņēmis.

Sirds rūpējās Tam manis dēļ,

Viņš mani izglābt lēmis.

Pie manis Dievs tad pievērsās

Un Tēva sirds Tam atvērās,

Un izpirka man' dārgi.

 

5.    Tad Tēvs uz Dēlu sacīja:

Redz, cilvēks ir pilns ļauna,

Mans Dēls, Tu rota dārgākā,

Ej, pestī to no kauna.

Ej, to no bēdām izglābt steidz

Un rūgtās nāves varu veic,

Lai viņš ar Tevi dzīvo.

 

6.    Dēls savam Tēvam klausīja

Un atnāca virs zemes.

Kā brālis mums Viņš dzīvoja,

No Jaunavas šeit dzimis.

Tas, savu spēku apslēpis,

Bij manas miesas pieņēmis,

Lai lauztu velna varu.

 

7.    Viņš saka man: "Tev izdosies,

Pie Manis turi sevi;

Par tevi esmu nodevies,

Es cīnīšos par tevi.

Tu esi mans, Tavs gribu būt,

Kur esmu Es, tur tev būs kļūt,

Lai ienaidnieks mūs nešķir."

 

8.    Lai atdotu man dzīvību,

Viņš savas asins lējis.

To satver tu ar ticību,

Ko ciest dēļ tevis spējis.

Bez vainas nāvei nodevies,

Viņš tavus grēkus uzņēmies,

Lai svētīgs tā tu kļūtu.

 

9.    Pie Tēva braucis Debesīs

Ar lielu godu, varu,

No tā Es esmu sūtījis

Tev savu Svēto Garu,

Kas tavu sirdi mierina

Un Mani atzīt pamāca,

Un patiesībā vada.

 

10.Lai Manu skaidro mācību

Dzird visur sludinātu,

Lai pieaug Dieva valstība

Par godu Tam un slavu.

Ņem beidzot vērā, sargājies

No mācības, ko nedod Dievs,

Lai Viņa Vārds tīrs paliek.