Pastāsti par vietu
lv

Leonīds Breikšs

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
08.04.1908
Miršanas datums:
00.07.1942
Tēva vārds:
Pēteris
Kategorijas:
Dzejnieks, Padomju represiju (genocīda) upuris, Rakstnieks, Studentu (-šu) korporācijas biedrs (-e)
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

No katras tumsas droša taka Mūs pretī saulei vedīs vēl. ***

Leonīds Breikšs (1908-1942) bija latviešu dzejnieks un žurnālists. Pazīstams ar savu mīlas liriku un patriotisko dzeju ("Lūgšana", "Himna"). Nogalināts politisko uzskatu dēļ.

Lūgšana

Dzimis 1908. gada 8. aprīlī Maskavas guberņas Volokolamskas apriņķa Jeļizarovas muižas pārvaldnieka ģimenē. Vņam ir 2 brāļi un 3 māsas, no kurām divas mirst epidēmijas laikā Krievijā. Kristīts evaņģēliski luteriskajā draudzē.

1913. gada vasaru Leonīda māte ar bērniem pavadīja savu vecāku mājās Vecpiebalgas „Pakalniešos”, tad atgriezās Krievijas pilsētā Serpuhovā. Sākoties Pirmajam pasaules karam, viņi 1914. gadā pārcēlās uz Maskavu.

1920. gadā Breikšu ģimene pārcēlās uz dzīvi Latvijā.

Pirmos dzejoļus Leonīds uzrakstīja 1921. gadā, bet 1922. gada 29. decembrī laikrakstā „Kurzemnieks” tika iespiests viņa pirmais dzejolis „Ziemassvētku vakarā”. Viņš mēģināja publicēt Jeseņina dzejoļu izlasi, bet pietrūka līdzekļu.

Līdz 1927. gadam mācījās Rīgas 1. pilsētas ģimnāzijā, kura par latviešu valodas un literatūras skolotāju strādāja Vilis Plūdons.

1928. gadā Breikšs iestājās Latvijas Universitātes juridiskajā nodaļā, bet studijas nepabeidza.

1929. gada rudens semestrī tika uzņemts studentu korporācijā Fraternitas Lataviensis.

No 1930. gada viņš strādāja laikrakstā „Latvis” un Iekšlietu ministrijas preses un biedrības nodaļā, no 1936. gada bija žurnāla „Skolas dzīve” atbildīgais redaktors.

No 1937. – 1940. gadam Leonīds Breikšs darbojās Sabiedrisko lietu ministrijas ideoloģisko rakstu nodaļā par redaktoru.

Pēc Latvijas okupācijas Leonīdu Breikšu 1941. gada 17. aprīlī ar čekista Semjona Šustina parakstītu pavēli apcietināja un deportēja uz PSRS, kur jūlijā kopā ar aptuveni 900 apsūdzētajiem Latvijas pilsoņiem ieslodzīja Astrahaņas izmeklēšanas cietumā.

1942. gada vasarā, pārvedot uz citu ieslodzījuma vietu, viņš smagi saslima un mira. Viņa nāves vieta un datums nav zināmi. Dzejnieks neredzēja piedzimstam savu vienīgo dēlu Pēteri Leonīdu, kas nāca pasaulē 1941. g. 24. novembrī. Leonīda sieva - Anna (Anna Pazulla Kanādā).

Darbi

  • dzejoļu krājums “Skanošie ūdeņi” (1931)
  • romāns ”Maldugunis” (1933)
  • raksts “Viņu laiks ir klāt” (1933)
  • apceres ”Mūsu ģimene” (1935)
  • dzejoļu krājums ”Mana sapņu zeme” (1935)
  • dzejoļu krājums ”Darba dziesmas” (1936)
  • dzejoļu krājums ”Dziesmas zemei un debesīm” (1942)
  • dzejas izlase “Gaismas ceļš”
  • dzejas izlase “Dziesmas un lūgšanas”

Dzejolim “Himna” (“Svēts mantojums šī zeme mūsu tautai”) mūziku komponējis Jānis Norvilis.

Avoti: wikipedia.org

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Pēteris BreikšsPēteris BreikšsTēvs12.04.187700.00.1949
        2Amālija BreikšeAmālija BreikšeMāte00.00.187820.09.1963
        3Pēteris BreikšsPēteris BreikšsBrālis24.11.191103.01.1990
        4
        Adele Amālija BreikšaMāsa00.00.190900.00.1920
        5
        Tamāra BreikšaMāsa00.00.190600.00.1914
        6Tamāra Anna ČaureTamāra Anna ČaureMāsa08.07.191514.03.1992
        7Anna  Breikša PazullaAnna Breikša PazullaSieva08.11.191803.01.2014
        8Reinholds SotaksReinholds SotaksOnkulis08.02.189021.11.1966
        9Kārlis BildersKārlis BildersSievas/vīra tēvs11.07.187925.11.1958
        10Karlīne BildereKarlīne BildereSievas/vīra māte27.09.189505.03.1971
        11Uģis MežavilksUģis MežavilksDarba biedrs14.08.192901.01.1998
        12Jānis BrekteJānis BrektePaziņa15.08.192027.12.1985
        13Vilis PlūdonsVilis PlūdonsSkolotājs09.03.187415.01.1940

        12.05.1933 | Latviešu tautas apvienība "Pērkonkrusts"

        Pievieno atmiņas

        10.09.1941 | Apzināti 1941.gadā lielinieku aizvestie vai pazudušie rakstnieki un žurnālisti

        Latviešu rakstniecībai lielinieku iebrukums Latvijā, laupījis daudzus jaunākās un vecākās paaudzes autorus: rakstniekus un žurnālistus.

        Pievieno atmiņas

        Birkas