Pastāsti par vietu
lv

Ļevs Kopeļevs

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
09.04.1912
Miršanas datums:
18.06.1997
Papildu vārdi:
Лев Зиновьевич Копелев
Kategorijas:
2. Pasaules kara dalībnieks, Disidents, Padomju represiju (genocīda) upuris, Profesors, Rakstnieks, Tulkotājs
Tautība:
 ebrejs
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Padomju armijas tulks. Redzēdams, kā arī tulkodams cietušo stāstīto par izvarošanām un citiem noziegumiem ko pret miljoniem padomju okupēto teritoriju iedzīvotājiem un bieži pat pret no koncentrācijas nometnēm atbrīvotajām ukrainietēm, krievietēm un polietēm 1945. gada sākumā okupētajā Austrumprūsijā centās šos faktus publiskot.

Taču nekavējoties (`1945. gada sākumā) tika sodīts ar 10 gadiem ieslodzījuma GULAGā par "buržuāzisku humānismu".

Vēlāk atkārtoti sodīts vairākas reizes.

Pēc atbrīvošanas kļuva par rakstnieku un cilvēktiesību aizstāvi.

Kopš 1961. gada - izraidīts no PSRS.

Dzīvoja Vācijā

***

Dzimis 1912. gadā, Киев; еврей; высшее;

литератор, переводчик, во время войны - военнослужащий.

Dzīvoja: Действующая армия, 2-1 Белорусский фронт.

Arestēts: 1945. gada 5. aprīlī.

Notiesāts: Военный трибунал МВО 1946. gada 16. decembrī.

Inkriminēts: 58-10.

Spriedums: оправдан, освобожден 4.01.1947

Avots: Копелев Л.З. Хранить вечно. М. 1990

***

Dzimis 1912. gadā, Киев; еврей; высшее;

литератор, переводчик.

Dzīvoja: Москва.

Arestēts: 1947. gada 17. martā.

Notiesāts: Военный трибунал МВО 1947. gada 4. maijā.

Inkriminēts: 58-10.

Spriedums: 3 года ИТЛ и 2 года пораж. в правах,

15.10.1947 ВТ МВО вынес окончательный приговор - 10 лет ИТЛ и 5 лет пораж. в правах.

Reabilitēts: 1956. gada 0. jūlijā.

Avots: Копелев Л.З. Хранить вечно. М. 1990

Avoti: wikipedia.org, memo.ru

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Aleksandrs SolžeņicinsAleksandrs SolžeņicinsDomu biedrs11.12.191803.08.2008

        10.02.1945 | «Атака века". Padomju zemūdene S-13 nogremdēja vācu laineri General von Steuben. 4000 noslīcināto

        Kara beigās padomju zemūdene S-13 nogremdēja vairākus pasažieru kuģus, kuri evakuēja bēgļus, kā arī ievainotos karavīrus no Baltijas un Prūsijas. Viens no šādiem kuģiem, kurš tika nogremdēts 10.02.1945 bija "General von Steuben" ar vairāk kā 4200 cilvēkiem uz borta. Nedēļu iepriekš S-13 nogremdēja kuģi "Wilhelm Gustloff" uz kura klāja oficiāli atradās un noslīka apmēram 4000 bērni, kas ir lielākais rekords upuru skaitam, nogremdējot vienu kuģi. Ņemot vērā haosu, kas valdīja evakuācijas laikā, un daudzos cilvēkus, kuri uzkāpa uz kuģa bez reģistrācijas, neatkarīgie eksperti, tsk. no Discovery, uzskata, ka reālais "Wilhelm Gustloff" upuru skaits pārsniedza 10,000 Zemūdeni S-13 komandēja Padomju Savienības varonis Aleksandrs Marinesko. Kopā zemūdene S-13 piedalījās 6 uzbrukumos, trīs beidzot "sekmīgi"- ar kuģu nogremdēšanu.

        Pievieno atmiņas

        Birkas