Ludvigs Putnieks

Laika posmā no jūlija līdz septembrim izveidojās aptuveni 20 vīru nacionālo partizānu vienība, kuras kodolu veidoja Kurmenes pagasta iedzīvotāji. Tajā ietilpa arī vīri un jaunieši no Bārbeles, Skaistkalnes, Valles un kaimiņu Mazzalves pagasta Jēkabpils apriņķī.

Par vienības komandieri kļuva 1912. gadā dzimušais Ludvigs Putnieks no Kurmenes pagasta «Nagliņiem», viņa vietnieks bija agrākais leģionārs Viktors Ančevs no tā paša pagasta «Mūrniekiem».

L. Putnieks 30. gados vadīja patriotiskās jauniešu organizācijas «Latvijas Vanagi» Kurmenes nodaļu.

1941. gada 14. jūnijā sarkanie okupanti uz Sibīriju izsūtīja viņa vecākus, brāli un māsu.

Saprotams, ka viņš otrreizējo Sarkanās armijas atnākšanu nesagaidīja kā atbrīvošanu, bet izvēlējās cīņu pret nīsto režīmu.

Šī partizānu vienība 1945. gada rudenī un ziemā sarīkoja vairākus uzbrukumus okupācijas varas amatpersonām, kā arī aplaupīja kolaborantus un valstij piederošas pienotavas un veikalus. Tas tika darīts, lai mežabrāļu uzturēšana nebūtu smags slogs jau tā gandrīz pilnīgi izputinātajiem radiem un citiem atbalstītājiem. No partizānu lodēm krita vairāki iznīcinātāju bataljonu kaujinieki, tā dēvētie «istrebiķeļi», okupācijas varas ielikteņi Kurmenes pagasta Partizānu ciema padomē un Skaistkalnes pagasta izpildkomitejā. Šāda partizānu aktivitāte krietni vien samazināja kolaborantu vēlmi pildīt okupācijas varas rīkojumus.

***

Skaistkalnieti Augustu Simsonu kā bijušo aizsargu un palīgpolicijas darbinieku arestēja 1944. gada rudenī, bet pēc nedēļas viņu Bauskas čekistu priekšnieks Bogdanovs piespieda parakstīt dokumentu par slepenu sadarbību, kļūstot par čekas ziņotāju. Viņam iedeva segvārdu «Zemnieks» un lika ziņot par nelegāli dzīvojošiem un nacionāli noskaņotiem pilsoņiem.

Vēlāk A. Simsonam pavēlēja iekļauties kādā pierobežas lietuviešu partizānu vienībā un ziņot par tās atrašanās vietu. Viņš pievienojās tai, bet ar čekistiem vairs nesadarbojās. Īsu laiku A. Simsons pabija arī L. Putnieka vadītajā vienībā, vēlāk ilgstoši slēpās Skaistkalnes klosterī un citās vietās līdz arestam 1950. gada februārī. Par sadarbības solījuma ar čekistiem nepildīšanu viņam piesprieda 10 gadus ieslodzījumā.

***

Apšaude mājās
Tomēr L. Putnieka partizānu grupā tika iefiltrēts kāds cits aģents, par ko liecina turpmākie notikumi. 1946. gada 14. janvārī, kad V. Ančevs «Mūrniekos» apciemoja māti, tur ieradās miliči un «istrebiķeļi», lai viņu aizturētu.

Izcēlās apšaude, kurā nevienlīdzīgā kaujā gāja bojā mežabrālis un viņa māte. Okupanti pēcāk ciniski apgalvoja, ka dēls pats nošāvis savu māti.
***
Partizānu bunkuriem Mazzalves pagasta mežā pie Kurmenes pagasta robežas 2. februārī uzbruka PSRS Iekšlietu karaspēka 288. strēlnieku pulka vienības. Asiņainā kaujā pret pārspēku krita Jānis Teodors Meija no Valles pagasta, Vilips Saulītis no Skaistkalnes pagasta, Arnolds Freimanis no Kurmenes pagasta, Fricis Galviņš no Mazzalves pagasta un kāds nezināms rīdzinieks ar segvārdu Ika vai Jonelis.

Pārējiem mežabrāļiem kaujas burzmā izdevās atkāpties un nozust. Par uzbrucēju zaudējumiem nav izdevies atrast informāciju. Turpmākajās čekistu operācijās izdevās nogalināt vai sagūstīt vairākus citus partizānus.

Notic solījumiem

Neskaidri ir L. Putnieka nogalināšanas apstākļi. Zināms, ka viņa līķi 5. martā atpazina brālis Mārtiņš.

Jāzepu Jurciku no Bārbeles pagasta un viņa nepilngadīgo dēlu Robertu sagūstīja 25. maijā, toties pārējie mežabrāļi turpināja cīņu pret okupantiem citās vienībās vai arī slēpās.

Bija arī tādi, kas pēc varas iestāžu aicinājumiem legalizēties un nesodīšanas solījumiem iznāca no meža un pieteicās varas iestādēs. Protams, ka viņi tika arestēti un pratināti. Pratināšanas metodes tolaik bija iebiedēšana, šantažēšana un fiziska iespaidošana, tāpēc bieži vien izdevās iegūt noderīgu informāciju par citiem mežabrāļiem, viņu slēptuvēm un atbalstītājiem.
***
Vērtīgākās informācijas sniedzēji kādu laiku netika represēti, bet 1949. gada 25. martā arī viņiem bija nodrošināts ceļš uz Sibīriju kopā ar kritušo un notiesāto partizānu tuviniekiem.

Tā tas notika ar 1946. gada janvārī legalizējušos Pēteri Bilstiņu un Arvīdu Bankovski no Kurmenes pagasta.

Savukārt 1946. gada augustā legalizējušies bārbelieši Jānis Milliņš un Osvalds Peikšteins no jauna tika arestēti 1948. gadā, un katram piesprieda 25 gadus ieslodzījumā.

Lai gan kopā ar viņiem mežabrāļos pabija un līdzīgi legalizējās arī bārbelietis Artūrs Pope, viņš netika ne sodīts, ne deportēts. Secinājumus katrs lasītājs var izdarīt pats.

***

1946.g. 2. februāra spelgonī Jēkabpils apriņķa Mazzalves pagasta meža masīvā notika kauja starp latviešu nacionālajiem partizāniem un okupantu pārspēku. Lielākā daļa mežabrāļu bija no Bauskas apriņķa pagastiem.

Bet par visu pēc kārtas.

***

1945. gada vasarā izveidojās latviešu nacionālo partizānu vienība, kas darbojās Bauskas apriņķa Bārbeles, Skaistkalnes, Kurmenes un Valles pagastos, kā arī Jēkabpils apriņķa Mazzalves pagastā.  

1945./1946. gada ziemā šī partizānu grupa apmēram 20 vīru sastāvā bija apmetusies vācu armijas ierīkotos bunkuros Mazzalves pagasta mežos, netālu no Kurmenes pagasta robežas. Par vienības vadītājiem tiek uzskatīti Ludvigs Putnieks un Viktors Ančevs no Kurmenes pagasta.   Čekistu savāktajos materiālos par šo grupu redzams, ka tie visai pilnīgu informāciju par šiem bunkuriem, partizāniem un viņu bruņojumu bija ieguvuši pratināšanu rezultātā no mežabrāļu atbalstītājiem.

Vērtīgu informāciju čekistiem sniedza 1946. gada janvāra otrajā pusē legalizējušies partizāni Pēteris Bilstiņš un Arvīds Bankovskis. Kļuva zināms, ka partizānu bunkuri atrodas Mazzalves pagasta Augstkalnu mežā, tuvu Kurmenes pagasta robežai un netālu no ceļa, kas no mājām “Strēlnieki” ved uz Jaunjelgavu, mežsarga Ķipura apgaitā.  

Kopā 3 bunkuri, divi no tiem 600 m no ceļa labajā pusē, trešais 300 m no ceļa, kreisajā pusē. Bunkuriem pieejas mīnētas, starp tiem esot telefona sakari un tiekot izvietoti sardzes posteņi.   Balstoties uz šo informāciju,

1946. gada 2. februārī mežabrāļiem uzbruka PSRS Iekšlietu karaspēka 288.strēlnieku pulka vienības kopā ar čekistiem.

Šajā kaujā krita Jānis Teodors Meija no Valles pagasta, Vilips Saulītis no Skaistkalnes pagasta, Fricis Galviņš no Mazzalves pagasta, Arnolds Freimanis no Kurmenes pagasta un kāds neatpazīts rīdzinieks.

Pārējiem mežabrāļiem kaujas burzmā izdevās aizbēgt, pateicoties Jāzepa Jurcika prasmīgajai šaušanai no Dektarjova rokas ložmetēja.  

Uzbrucēju zaudējumi vēl nav uzzināti.  

Čekistu atskaitē lasāms, ka partizānu līķi aizvesti atpazīšanai uz Mazzalves pagasta centru. Kā trofejas minētas 12 šautenes, 3 ložmetēji, divi automāti PPŠ, pistole, 4000 patronu, 100 granātas, 20 mīnas, 80 kg tola, 3 telefona aparāti, 2 radioaparāti, viens Latvijas karogs, viens binoklis un viens pajūgs ar sadzīviskām mantām. Vienā bunkurā kaujas laikā nogalināti divi zirgi. To līķi atstāti turpat. Pēc kaujas bunkuri ar tur esošo tolu, mīnām, granātām un daļu no patronām uzspridzināti.  

2024. gadā, iesaistot Meklēšanas vienību “Zvaigzne” tika pārmeklēti vairāki potenciālās bunkuru atrašanās vietas meža gabali Aizkraukles novada Mazzalves pagastā, un mēs atradām šīs bunkuru vietas, kurās ar šurfēšanas metodi tika konstatēta atbilstība čekas dokumentos minētajam. Nācās arī konstatēt, ka iepriekš šos bunkurus jau bija apciemojuši un izrakņājuši mantrači, bet viņiem nevajadzīgās lietas izmētātas turpat līdzās.  

2025. gada 24. un 25. maijā, piesaistot arheologu Andri Tomašūnu un Meklēšanas vienību “Zvaigzne”, tika veikta šo bunkuru pilnīgāka izpēte. Vienā no tiem tika atrasti zirgu skeleti ar ziemas pakaviem, kas apstiprināja čekistu ziņojumā minēto. Abos dzīvojamos bunkuros, kas bija aptuveni 3 x 4 m lieli, konstatētas degšanas pēdas un daudz sasprāgušas municijas, kā arī partizānu sadzīves priekšmeti. Apkārt bunkuriem tika konstatētas izšautās munīcijas čaulītes, kas liecināja par tur notikušo kauju. Sprādzienbīstamie priekšmeti tika nodoti sapieriem.  Būtu jauki, ja šajā vietā tiktu uzstādītas piemiņas zīmes cīnītājiem pret krievu okupantiem. Ceru, ka Mazzalves pagasta un visa Aizkraukles novada patriotiskākie iedzīvotāji izrādīs iniciatīvu un piemiņas vieta tiks izveidota.  

R. Ābelnieks