Mazzalves mežabrāļu kauja pret krievu okupantiem.
1946. gada 2. februāra spelgonī Jēkabpils apriņķa Mazzalves pagasta meža masīvā notika kauja starp latviešu nacionālajiem partizāniem un okupantu pārspēku. Lielākā daļa mežabrāļu bija no Bauskas apriņķa pagastiem.
Bet par visu pēc kārtas.
***
1945. gada vasarā izveidojās latviešu nacionālo partizānu vienība, kas darbojās Bauskas apriņķa Bārbeles, Skaistkalnes, Kurmenes un Valles pagastos, kā arī Jēkabpils apriņķa Mazzalves pagastā.
1945./1946. gada ziemā šī partizānu grupa apmēram 20 vīru sastāvā bija apmetusies vācu armijas ierīkotos bunkuros Mazzalves pagasta mežos, netālu no Kurmenes pagasta robežas. Par vienības vadītājiem tiek uzskatīti Ludvigs Putnieks un Viktors Ančevs no Kurmenes pagasta. Čekistu savāktajos materiālos par šo grupu redzams, ka tie visai pilnīgu informāciju par šiem bunkuriem, partizāniem un viņu bruņojumu bija ieguvuši pratināšanu rezultātā no mežabrāļu atbalstītājiem.
Vērtīgu informāciju čekistiem sniedza 1946. gada janvāra otrajā pusē legalizējušies partizāni Pēteris Bilstiņš un Arvīds Bankovskis. Kļuva zināms, ka partizānu bunkuri atrodas Mazzalves pagasta Augstkalnu mežā, tuvu Kurmenes pagasta robežai un netālu no ceļa, kas no mājām “Strēlnieki” ved uz Jaunjelgavu, mežsarga Ķipura apgaitā.
Kopā 3 bunkuri, divi no tiem 600 m no ceļa labajā pusē, trešais 300 m no ceļa, kreisajā pusē. Bunkuriem pieejas mīnētas, starp tiem esot telefona sakari un tiekot izvietoti sardzes posteņi. Balstoties uz šo informāciju,
1946. gada 2. februārī mežabrāļiem uzbruka PSRS Iekšlietu karaspēka 288.strēlnieku pulka vienības kopā ar čekistiem.
Šajā kaujā krita Jānis Teodors Meija no Valles pagasta, Vilips Saulītis no Skaistkalnes pagasta, Fricis Galviņš no Mazzalves pagasta, Arnolds Freimanis no Kurmenes pagasta un kāds neatpazīts rīdzinieks.
Pārējiem mežabrāļiem kaujas burzmā izdevās aizbēgt, pateicoties Jāzepa Jurcika prasmīgajai šaušanai no Dektarjova rokas ložmetēja.
Uzbrucēju zaudējumi vēl nav uzzināti.
Čekistu atskaitē lasāms, ka partizānu līķi aizvesti atpazīšanai uz Mazzalves pagasta centru. Kā trofejas minētas 12 šautenes, 3 ložmetēji, divi automāti PPŠ, pistole, 4000 patronu, 100 granātas, 20 mīnas, 80 kg tola, 3 telefona aparāti, 2 radioaparāti, viens Latvijas karogs, viens binoklis un viens pajūgs ar sadzīviskām mantām. Vienā bunkurā kaujas laikā nogalināti divi zirgi. To līķi atstāti turpat. Pēc kaujas bunkuri ar tur esošo tolu, mīnām, granātām un daļu no patronām uzspridzināti.
2024. gadā, iesaistot Meklēšanas vienību “Zvaigzne” tika pārmeklēti vairāki potenciālās bunkuru atrašanās vietas meža gabali Aizkraukles novada Mazzalves pagastā, un mēs atradām šīs bunkuru vietas, kurās ar šurfēšanas metodi tika konstatēta atbilstība čekas dokumentos minētajam. Nācās arī konstatēt, ka iepriekš šos bunkurus jau bija apciemojuši un izrakņājuši mantrači, bet viņiem nevajadzīgās lietas izmētātas turpat līdzās. 2025. gada 24. un 25. maijā, piesaistot arheologu Andri Tomašūnu un Meklēšanas vienību “Zvaigzne”, tika veikta šo bunkuru pilnīgāka izpēte. Vienā no tiem tika atrasti zirgu skeleti ar ziemas pakaviem, kas apstiprināja čekistu ziņojumā minēto. Abos dzīvojamos bunkuros, kas bija aptuveni 3 x 4 m lieli, konstatētas degšanas pēdas un daudz sasprāgušas municijas, kā arī partizānu sadzīves priekšmeti. Apkārt bunkuriem tika konstatētas izšautās munīcijas čaulītes, kas liecināja par tur notikušo kauju. Sprādzienbīstamie priekšmeti tika nodoti sapieriem. Būtu jauki, ja šajā vietā tiktu uzstādītas piemiņas zīmes cīnītājiem pret krievu okupantiem. Ceru, ka Mazzalves pagasta un visa Aizkraukles novada patriotiskākie iedzīvotāji izrādīs iniciatīvu un piemiņas vieta tiks izveidota. R. Ābelnieks
