Rendas kauja

Cik zināms, tā norisinājās 1946.gada l. janvārī starp Kabili un Rendu pie "Apūznieku" mājām. Grupas komandieris Fricis Kārkliņš un B.Ozoliņš aizbrauca pēc siena "meža brāļu" zirgiem uz Jauno gadu. Par komandieri savā vietā viņš atstāja Ēvaldu Pakuli.

Mežabrāļu izlūki zi­ņoja Pakulim, ka zemnīcām tuvojas krievu karavīri. Čekas karotāji pirms uzbrukuma bija krietni stiprinājušies ar degvīnu, tādēļ uzvedās bļaustīgi un nepiesardzīgi. 

Pakulis pret karavīriem izsūtīja partizānu nodaļu ar rokas ložmetēju, lai dotu triecienu ienaidnieka flangam. Komandierim tolaik bija 25 labi bruņoti vīri. Bruņojumā bija 3 ložmetēji. 4 triecienšautenes un 15 mašīnpistoles.

Vajadzēja noturēties līdz tumsai, lai varētu izvest bunkurā gulošo ievainoto partizānu Artūru Dišleru. Kauja ieilga. "Meža brāļi" sīvi pretojās, nodarot ienaidniekam lielus zaudējumus. No viņu rīcī­bā esošā 4000 patronu krājuma kaujā izlietoja pusi. Pretinieka lodes izdzēsa 3 partizānu-

• Šmita,
• Kristolda un
• Moskvītera dzīvības.

Vietējo māju iedzīvotāji zināja stāstīt, ka viss sniegs ap šķūni, kur gulējuši kritušie un ievainotie čekisti, bijis sarkans no asinīm. Domā, ka te kritušo un ievainoto NKVD karotāju skaits bijis vismaz 50.

"Meža brāļi" noturējās līdz tumsai, paņēma ievainoto biedru un atstāja apmetni. Viņi atgriezās pēc nedēļas: apglabāja kritušos, savāca paslēptas mantas, aizgāja uz jaunām mītnēm.

Partizāni par komandieri izvirzīja Ēvaldu Pakuli, kura grupā 1946.gada jūnijā jau cī­nījās 40 partizāni.

"Meža brāļus" apbruņoja Ozols un Alberts Daukšs, sagādājot Kandavas sta­cijas apkaimē 3 ložmetējus. 4 kastes ar rokas granātām, 110 triecienšauteņu aptveres, 2500 pat­ronas un ieroču rezerves daļas.

Donats GREIZIS. NACIONĀLO PARTIZĀNU KAUJAS LATVIJĀ  (1944.-1952. g.)