Kabiles kauja. Kabiles ieņemšana

Kabile ir apdzīvota vieta 28 km no Kuldīgas, 16 km no Sabiles pie Tukuma-Kuldīgas ceļa. Kabilē ir 180 iedzīvotāji (1967). Darbojas ambulance, aptieka, sakaru nodaļa, ir pagasta nams un 14 ha liels parks (LPSR Mazā enciklopēdija).

Kabiles apkārtnē darbojās Friča Kārkliņa latviešu nacionālo partizānu (mežabrāļu) grupa, kuras dalībnieku Rūdolfu Eglīti 1945.gada 21.decembrī aizturēja milicija. "Meža brāļi" nolēma apcietināto atbrīvot. Izlū­ki ziņoja, ka Kabilē atrodas 25 bruņoti miliči un iznīcinātāji.

Partizāniem bija 20 vīru. Vajadzē­ja rēķināties ar nopietnu ienaidnieka pretošanos, bet tas neatturēja partizānus sākt uzbrukumu.

1945.gada 24.decembri F.Kārkliņš sadalīja partizānus 3 sīkākās vienībās: Daukša vadītā grupa pārgrieza telefona līnijas un ieņēma izejas pozīcijas uz Kabiles - Kuldīgas ceļa. Pētersona grupa izvirzījās uz Kabiles - Vānes ceļa, vienības komandiera Kārkliņa vīri sapulcējās Kabiles parkā.

Ziemassvētkos. 24. decembra rītā pulksten 8.00 partizānu izšautā raķete vēstīja par uz­brukuma sākumu (trešā Ziemassvētku kauja).

"Meža brāļi" uzbruka pagastmājai. No tās tika raidītas spēcīgas ložmetēja kārtas. Iz­vērsās kauja. Atklājot spēcīgu uguni, partizāniem izdevās ieņemt milicijas ēku.

Ēvalda Pakula vīri ielauzās milicijas telpās caur logiem, izgāzdami tos ar visiem rāmjiem. Nostādījuši miličus pie sienām ar paceltām rokām un izplestām kājām, partizāni devās otrā stāvā, kur bija sabēguši milicijas palīgi - iznīcinātāji.

Tos varēja viegli iznīcināt, māju nodedzināt. Tur pat dzīvoja par­tizānu atbalstītājs - pagasta rakstvedis. Partizāni atbrīvoja ieslodzītos. Viņu vidū Rūdolfa Eglīša vairs nebija. Viņš bija pārvests uz Kuldīgu.

Kaujā partizāni iznīcināja

• NKVD vada komandieri Liepiņu,
• Znotiņu un vēl 2 čekistus.

*

Stāsta Kabiles ieņēmējs Pēteris Pētersons:

"Partizāni pārgrieza telefona drātis, bet no Kabiles iestāžu puses nenāca ne ziņas, ne miņas. Viens stabs, pie kura arī knieba drātis, no izpildu komitejas bija simts metru attālumā, bet neviens mūs nesadzirdēja. Strebukiem nebija arī nekādu posteņu. Šajā operācijā biju vienības komandieris ar ložmetēju uz Kabiles — Kuldīgas ceļa. Manā grupā bija vēl trīs vīri ar automātiem un triecienšauteni." P. Pētersona grupai bija uzdots aizturēt visas uz Kuldīgu braucošās kamanas un mašīnas un atbrīvot P. Eglīti. Mūsējiem ieejot izpildkomitejā, atskanēja blīkšķi. Otrajā stāvā krita vismaz divi ēkas aizstāvji — iznīcinātāji. Pārējos četrus vai piecus nešāvām. Tos ieslodzīja pagrabā. No turienes neizbēga neviens."

*

Ieguva trofejas: 2 ložmetējus, vairākus automātus, radio uztvērēju un 3 rakstāmmašīnas. Parti­zāniem bija 3 kritušie. Virs Kabiles tika uzvilkts Latvijas nacionālais karogs. Partizāni Kabilē bija līdz pulksten 16.00.

Pēc stundas Kabilē ieradās ap 300 čekas karavīru ar automātiem, lielgabalu un vairā­kiem mīnmetējiem. Bet partizāni jau bija aizgājuši. "Meža brāļu" drosmīgais uzbrukums Kabi­lei nobiedēja daudzus iznīcinātājus, kas drīz pēc tam no NKVD bataljona izstājās.

***

Kā liecina Ēvalda Pakuļa LPSR VDK krimināllietas dokumenti, partizānu "ķēriens" izrādījās brangs — pagrabā iespundētie un dzīvi palikušie nebija vis vienkārši "strebuki", bet divi NKGB, divi NKVD darbinieki un milicijas pilnvarotais.

Kaujā krita divi čekisti un divi iznīcinātāji.

Izpildu komitejas pagrabā ieslodzītos Kabiles apkārtnes iedzīvotājus partizāni atbrīvoja, bet to vidū P. Eglīša nebija. Kā no- skaidrots vēlāk, viņu uz Kuldīgu aizveduši jau 23. decembrī. Ē. Pakuls pratināšanas protokolos atzīst, ka ēku partizāni neaizdedzināja, jo tur bijušas sievietes un bērni. Par šo savu bijušo īpašumu uztraucies arī grupas biedrs Pērkons. Kur tad izcīnītajā brīvajā Latvijā viņš ierīkos tirgotavu. Nepagāja ne gads, kad Pērkons krita.

***

Pēc dažām dienām - 27.decembri kaujā ar čekistiem krita seši "meža brāļi" un l. Kurzemes partizānu divīzijas komandieris Legzdiņš.