Pastāsti par vietu
lv

Māra Caune

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
04.07.1941
Miršanas datums:
07.01.2010
Apglabāšanas datums:
13.01.2010
Kategorijas:
Izdevējs, Literāts, Publicists, TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris
Tautība:
 latvietis
Kapsēta:
Rīgas Raiņa kapi

«Katram savs laiks,» mierīgi un pārliecinoši sacīja vien 68 gadus nodzīvojusī Māra, savās pēdējās dienās ar milzīgu gara spēku – ar to vien – līdz pēdējam sīkumam nokārtodama gan visu to, kas uz šo sauli attiecināms, gan arī to, kas jau «aiz».

Māra bija cīnītāja – visu savu mūžu; viss sasniegtais – pašas spēkiem. Nu izrādījās, ka līdzās sīkstumam tikpat liela ir vīrišķība ar cieņu zaudēt.

Caur ērkšķiem uz...? Ērkšķu bijis papilnam, zvaigznes, kas zina, būs tagad, bet zvaigžņu stundu bijis gana. Arī – pašas nopelnītu, ne tāpat vien rokās iekritušu.

Kādā pasenā intervijā atzīšanās, ka jau mazās skolas dienās bijis skaidrs – būšu redaktore. Vai viegli bija par tādu tikt? Nepavisam ne. Skola, šādi darbi, tādi darbi, skaistais Poligrāfijas institūta laiks Maskavā... Un tad, pamazām vien, aizvien tuvāk grāmatām – sākot no procesa otra gala, no pārdošanas, līdz pat īstenai grāmatas veidotājai, kļūstot par apgāda Preses nams vadītāju. Bet pa vidu piecpadsmit gadu darba cēliens literatūras mēnešrakstā Karogs – mīļš sirdsdarbs, kas, veidojot kultūras notikumu nodaļu, vienlaikus ļāva un lika paplašināt redzesloku un radīt savu vērtību un kritēriju skalu.

«Kādam jau ir arī jāstrādā!» Tāds spārnots teiciens tā laika karodzniekiem - tas no Māras pielipis. Māra – darbarūķe, Māra arī būtiska žurnāla dvēseles daļa. Tā daļa, kam pašaizliedzība darbā un skaidra galva allaž uz pleciem.

Tomēr, lai cik mīļš Karogs, jau toreiz, pat nu jau tālajos 80. gados pa reizei izskan sapņaini un utopiski pateicieni par pašai savu izdevniecību... Neiedomājami un neticami! Kā joks! Tos realizēt ļāva 90. gadi, kad pašas veidotais apgāds Preses nams nudien pilnīgā Māras pārraudzībā un atbildībā. «Veidot grāmatu no viena gala līdz otram...» Te nu ir!

1992. gadā tapušā apgāda programma ir plaša: latviešu oriģinālliteratūras izdevumi, bērnu grāmatas, vēsture, literatūrzinātne, teātra zinātne, populāri izglītojoši izdevumi, mākslas grāmatas. Apgāds konkursā izcīna tiesības turpināt likvidētās Latvijas Enciklopēdijas darbu – top aizsāktās Latvijas dabas pēdējie sējumi, Jūrniecības enciklopēdija, Latvijas pilsētas, Latvijas brīvības cīņu enciklopēdija. Aizrautību un pūles vainago panākumi – līdz apgāda likvidācijai 2000. gada sākumā kopumā izdots ap 400 grāmatu, daudzas godalgotas Latvijas grāmatu konkursos. 1996. gadā I. Ziedoņa Epifāniju izdevums saņem diplomu Pasaules skaistāko grāmatu konkursā.

Māras darbs gūst visaugstāko novērtējumu – 1995. gadā viņa tiek apbalvota ar 5. pakāpes Triju Zvaigžņu ordeni.

Māra nerimstas arī tad, kad pašas izlolotā apgāda vairs nav, - seko darbs Priedainēs, kur tiek realizēta arī daža laba Preses nama neīstenotā iecere – skaista uzzied Lilijas Dzenes Draiskā peonija, aizsākas izsmeļošais uzziņas brīnums Rīgas ielas... Protams, notiek ne jau tas vien.

Un vēl viens darba cēliens – digitālās drukas izdevniecība Drukātava. Protams, redaktore – kā sensenis iecerēts.

«Mīļā Māra...» Tā sākas ik autora, ik lasītāja vēstule, kuras nu jau aizgājušu laiku daļa.

Mīļā Māra!

Un te nu sakāmais aptrūkstas.

Lai visas zvaigznes kā puķes Tavā dārzā!

 

 

Avoti: Rīgas dome

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Arvīds SkalbeArvīds SkalbeDarba biedrs01.03.192221.05.2002
        2Regīna EzeraRegīna EzeraPaziņa20.12.193011.06.2002
        Birkas