Mikis Teodorakis
- Dzimšanas datums:
- 29.07.1925
- Miršanas datums:
- 02.09.2021
- Pirmslaulību (cits) uzvārds:
- Mikis Theodorakis
- Papildu vārdi:
- Michail "Mikis" Theodorakis Μιχαήλ (Μίκης) Θεοδωράκης, Микис Теодоракис
- Kategorijas:
- 2. Pasaules kara dalībnieks, Deputāts, Disidents, Folklorists, Komponists, Komunists, Parlamenta deputāts, Politiskais ieslodzītais, Politiķis, Sabiedrisks darbinieks
- Tautība:
- grieķis
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
"Sirtaki" šodien tiek uztverta kā grieķu folkloras sastāvdaļa, tās horeogrāfija un melodija tapa vien 20. gadsimta 60. gadu sākumā, filmai "Zorba, the Greek". Horeogrāfija un mūzika tapusi, iedvesmojoties no dejas "haspiko", kuras pirmsākumi meklējami vēl senajā Bizantijā. Filma "Zorba, the Greek" saņēma septiņas "Oskara" balvas nominācijas, no tām uzvarot trijās.
Aģentūra AFP precizē, ka komponists viņsaulē devies esot slimnīcā.
Grieķu nacionālais lepnums – Mikis Teodorakis – bija pazīstams ar savām tautas folklorā balstītajām dziesmām un simfonisko mūziku. Viņš rakstījis arī mūziku operām un baletiem, radījis skaņu celiņus vairākām kinofilmām, tai skaitā jau pieminētajai "Zorba, the Greek", kā arī "Serpico" ar Alu Pačino galvenajā lomā. Viens no viņa spilgtākajiem darbiem ir holokaustam veltītais dziesmu cikls "Mauthausen", ko 1965. gadā pirmo reizi izpildīja 16 gadus vecā dziedātāja un politiskā aktīviste Marija Farandouri,
Arī pats Teodorakis visu mūžu bija politiski aktīvs.
Otrā pasaules kara laikā viņš cīnījās pret nacistiskās Vācijas spēkiem Grieķijā. Savukārt Grieķijas pilsoņu kara laikā (1946-1949) viņš pievienojās kreisajiem spēkiem (Grieķijas komunistiem), tika arestēts un nežēlīgi spīdzināts. Savukārt militārās huntas jeb Pulkvežu režīma laikā (1967-1974) viņa mūzika aizliegta, viņš pats apcietināts un 1968. gadā izraidīts no valsts.
Pateicoties jau iegūtajai slavai, esot prom no dzimtenes, Teodorakis koncertēja visā pasaulē, vērsa pasaules līderu uzmanību uz Grieķijā notiekošo un kļuva par grieķu pretošanās simbolu.
Pēc Pulkvežu režīma krišanas Teodorakis atgriezās dzimtenē, bet 90. gadu sākumā bija ievēlēts Grieķijas valdībā.
***
Grieķu komponists un miera cīnītājs,
Teodorakis iebilda pret Izraēlas okupāciju Gazā un Rietumkrastā. Viņš kritizēja Grieķijas premjerministru Džordžu Papandreu par ciešāku attiecību nodibināšanu ar Izraēlas premjerministru Bendžaminu Netanjahu, kurš, pēc viņa teiktā, bija vainīgs kara noziegumos Libānā un Gazā.
2003. gadā viņš paziņoja: “Viss, kas notiek šodien pasaulē, ir saistīts ar cionistiem… Amerikas ebreji ir aiz pasaules ekonomiskās krīzes ir skārusi arī Grieķiju. " Viņš sevi raksturoja kā personu "pret Izraēlu un antisemītu", jo "šī mazā tauta (Izraēla) ir ļaunuma sakne". Teodorakis vēlāk atvainojās par komentāriem, precizējot vēstulē Grieķijas Ebreju centrālajai padomei, norādot, ka teiktais attiecas tikai uz Izraēlas valdības un tās sabiedrotā ASV politiku, turklāt norādot, ka viņš "mīl ebreju tautu".
Teodorakis asi kritizēja NATO spēkus, kuri veica bombardēšanu bijušajā Dienvidslāvijā.
Grieķu miera cīnītājs tāpat kritizēja ASV izvērsto militāro akciju Irākā.
Avoti: wikipedia.org, news.lv
Nav pesaistītu vietu
Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
---|---|---|---|---|
1 | Irēna Papasa | Darba biedrs | ||
2 | Ennio Morrikone | Paziņa | ||
3 | Maria Callas | Paziņa | ||
4 | Monserata Kavaljē | Paziņa | ||
5 | Demiss Rusoss | Paziņa | ||
6 | Dean Reed | Paziņa | ||
7 | Pablo Neruda | Paziņa | ||
8 | Dmitrijs Šostakovičs | Paziņa | ||
9 | Konstantinos Mitsotakis | Paziņa |
Nav norādīti notikumi