Mirdza Ķempe

Mirdza Ķempe (precējusies 1. Ādamsone, 2. Naikovska) bija latviešu dzejniece. Latvijas PSR Tautas dzejniece (1967).

Dzimusi Liepājs koktirdzniecības firmas rakstveža ģimenē. Agri zaudē tēvu, kas nomirst ar plaušu tuberkulozi. Māte ir šuvēja, nelegālās organizācijas "Sarkanā palīdzība" {MOPR) biedre, brālis 1938.gadā aizbrauc uz republikānisko Spāniju un krīt kaujas laukā.

No 1915. līdz 1919. gadam mācījusies Liepājas 1. pamatskolā.

1925. gadā beigusi Liepājas 1. vidusskolu. Jau skolas gados pievērsusies literatūrai - pirmais dzejolis "Ne jums!"

1923. gadā publicēts laikrakstā "Kurzemes Vārds". Tai pašā gadā pārtulkojusi Aleksandra Puškina "Mocarts un Saljeri".

1927. gadā iestājās Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē, bet studijas pārtrauca līdzeklu trūkuma dēļ un 1928. gadā sāka strādāt Rīgas radiofonā par diktori, vēlāk par tulkotāju un korespondenti (1930 - 1940) un literāro raidījumu nodaļas vadītāju (1940 - 1941).

Mirdza nespēja dzīvot bez iemīlēšanās. Liela vienpusīga mīlestība bija pret radifona orķestra mūziķi, kamēr viņš skaidri nepateica, ka ir precējies. Nākamais objekts bija Edvarts Virza. Arī viņš bija precējies un ar gudru ziņu iepazīstināja Mirdzu ar rakstnieku Ēriku Ādamsonu. 1931. gadā viņi apprecējās. Ādamsons nespēja dzīvot bez bohēmas un iedzeršanas. Viņš meistarīgi prata notrallināt Mirdzas iekrāto naudu. Mirdza, nespējot to izturēt un 1939.gadā nolemj šķirties. Viņas dzīvē ienāk Arnolds (Arno) Bulāns, filozofes Mildas Palēvičas un dzejnieka Fallija dēls.

30. gados darbojās galvenokārt kā tulkotāja.

Mirdza Ķempe ir pazīstama miniatūru rakstniece.Lielākais miniatūru krājums ir "Dzintara spogulis". Liela daļa no Mirdzas Ķempes miniatūrām ir par viņas bērnību.

1940./1941.g. padomju laikā Ķempe vada Radio literāro raidījumu nodaļu. Sākoties karam, 1941. gada jūnijā evakuējās uz Padomju Savienību, dzīvoja Astrahaņā, Ivanovā, Maskavā, strādādama LPSR Valsts mākslas ansamblī par tulkotāju. Kopā ar Jāni Žīguru izveidoja latviešu leļļu teātra trupu 1942. gadā; bija teātra literārās daļas vadītāja. Ar Žīguru izveidojās arī romantiskas attiecības.

1944. gada rudenī atgriezās Latvijā. Strādāja LPSR Valsts Leļļu teātrī par māksliniecisko vadītāju līdz 1947. gadam. Savu bijušo vīru viņa atrod Platonē, kur tas dzīvo kopā ar Kārļa Padega atraitni Elvīru. Padegs mira no tuberkulozes, arī Elvīra un Ādamsons ir tuberkulozes novārdzināti. Elvīrai piedzimst Ādamsona dēls Askolds, kurš arī mirst no tuberkulozā meningīta. Drīz mirst arī Elvīra. Mirdza nokārto Askolda un Elvīras bēres, bet Ādamsonu ievieto slimnīcā, kur viņš atkal iemīlas slimniecē Austrā - topošā māksliniecē.

1948- 1972   dzejas konsultante Rakstnieku savienībā. Iejūtīgi un prasīgi audzinājusi vairākas dzejnieku paaudzes.

1958.gadā Ķempe apprecas ar Linardu Naikovski, spirta brūža direktora dēlu, geju, kurš pārvaldījas vairākas valodas. Mirdzai ir 51 gads, bet Linardam 26. ArīLinardam tīk dzīvot uz Mirdzas rēķina - uzdzīvoja restorānos, apmeklēja dārgākos drēbniekus. Mirdza viņu iekārtoja 6.vidusskolā par angļu valodas skolotāju, bet šis darbs viņu nesaistīja. Astoņus gadus pēc Ķempes nāves, notriecis atstāto mantojumu, Linards iedzēra lielu devu miega zāļu un aizmiga mūžīgā miegā.

Veicinājusi latviešu literatūras un kultūras sakarus ar Indiju. Višvabharati universitātes goda doktore (1972).

LPSR Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle (1973).

Apbedīta Rīgā, Raiņa kapos.

Bibliogrāfija

Dzeja

• Rīta vējš (1946)
• Drauga vārdi (1950)
• Mieram un dzīvībai (1951)
• Es nevaru klusēt (1959)
• Skaudrā liesma (1961)
• Gaisma akmenī (1967)
• Cilvēka ceļš (1969)
• Ērkšķuroze (1973)

Izlases

• Dzejas (1955)
• Mīlestība (1957) - LPSR Valsts prēmija
• Mirkļu mūžība (1964) - PSRS Valsts prēmija
• Mīlestības krāšņais koks (1977)
• Izlase (1982)