Mirdza Ķempe

Mirdza Ķempe (precējusies 1. Ādamsone, 2. Naikovska) bija latviešu dzejniece. Latvijas PSR Tautas dzejniece (1967).

Dzimusi Liepājā strādnieku ģimenē. Agri zaudē tēvu, kas nomirst ar plaušu tuberkulozi. Māte ir šuvēja, nelegālās organizācijas "Sarkanā palīdzība" {MOPR) biedre, brālis 1938.gadā aizbrauc uz republikānisko Spāniju un krīt kaujas laukā.

No 1915. līdz 1919. gadam mācījusies Liepājas 1. pamatskolā.

1925. gadā beigusi Liepājas 1. vidusskolu. Jau skolas gados pievērsusies literatūrai - pirmais dzejolis "Ne jums!"

1923. gadā publicēts laikrakstā "Kurzemes Vārds". Tai pašā gadā pārtulkojusi Aleksandra Puškina "Mocarts un Saljeri".

1927. gadā iestājās Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē, bet studijas pārtrauca līdzeklu trūkuma dēļ un 1928. gadā sāka strādāt Rīgas radiofonā par diktori, vēlāk par tulkotāju un korespondenti (1930 - 1940) un literāro raidījumu nodaļas vadītāju (1940 - 1941).

1931. gadā Mirdza Ķempe apprecējās ar rakstnieku Ēriku Ādamsonu. Viņu dzīvoklī slepeni tiek lasītas un glabātas marksistiskas grāmatas, kā arī padomju literatūra, te ierodas pagrīdnieki

30. gados darbojās galvenokārt kā tulkotāja.

Mirdza Ķempe ir pazīstama miniatūru rakstniece.Lielākais miniatūru krājums ir "Dzintara spogulis". Liela daļa no Mirdzas Ķempes miniatūrām ir par viņas bērnību.

Pirms kara laulība ar Ādamsonu izjūk.

1940./1941.g. padomju laikā Ķempe vada Radio literāro raidījumu nodaļu. Sākoties karam, 1941. gada jūnijā evakuējās uz Padomju Savienību, dzīvoja Astrahaņā, Ivanovā, Maskavā, strādādama LPSR Valsts mākslas ansamblī par tulkotāju. Kopā ar Jāni Žiguru izveidoja latviešu leļļu teātra trupu 1942. gadā; bija teātra literārās daļas vadītāja.

1944. gada rudenī atgriezās Latvijā. Strādāja LPSR Valsts Leļļu teātrī par māksliniecisko vadītāju līdz 1947. gadam,

1948- 1972   dzejas konsultante Rakstnieku savienībā. Iejūtīgi un prasīgi audzinājusi vairākas dzejnieku paaudzes.

Veicinājusi latviešu literatūras un kultūras sakarus ar Indiju. Višvabharati universitātes goda doktore (1972).

LPSR Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle (1973).

Apbedīta Rīgā, Raiņa kapos.

Bibliogrāfija

Dzeja

• Rīta vējš (1946)
• Drauga vārdi (1950)
• Mieram un dzīvībai (1951)
• Es nevaru klusēt (1959)
• Skaudrā liesma (1961)
• Gaisma akmenī (1967)
• Cilvēka ceļš (1969)
• Ērkšķuroze (1973)

Izlases

• Dzejas (1955)
• Mīlestība (1957) - LPSR Valsts prēmija
• Mirkļu mūžība (1964) - PSRS Valsts prēmija
• Mīlestības krāšņais koks (1977)
• Izlase (1982)