Nikolajs Vickops

Dzimis Skrīveros. Beidzis Rīgas Aleksandra ģimnāziju, pēc tam studējis matemātiku Tērbatas universitātē. Vēlāk bijis  Pēterburgas mācību apgāda pārvaldes jauno valodu skolotājs. No 1904. gada 6 gadus bijis virsskolotājs Stavropoles ģimnāzijā. Pēc tam Ņižņijnovgorodas un Polockas kadetu korpusos. 

Kara apstākļu dēļ piekomandēts Vladikaukāza kadetu korpusam, kur palicis visu kara laiku un sasniedzis galma padomnieka dienesta pakāpi. Par centīgu dienestu apbalvots ar Staņislava II, III šķ., Annas III šķ. ordeņiem, kā arī ar Pensijas Lauvas un Saules ordeni.  1918. gada vasarā atgriezies dzimtenē un sācis strādāt Valmieras latviešu virsreālskolā. Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 2. janvārī Rīgā. Studentu rotas rindās piedalījies kaujās Kurzemē un Zemgalē, par nopelniem šajās kaujās 1919. gada 22. maijā piešķirta leitnanta dienesta pakāpe.

1919. gada 6. martā kaujā pie Skrundas skolas, kad ienaidnieks bija pienācis 100 soļu attālumā un atklājis viesuļuguni, pēc Kalpaka pavēles Nikolajs veda kareivjus triecienā, ar negaidītu uguni izsita pretinieku no tā nocietinājumiem Skrundas kapos un apklusināja pretinieka ložmetēju. Šī epizode ievērojami veicināja Skrundas atbrīvošanu un lielinieku padzīšanu no Ventas labā krasta.

1920. gadā piekomandēts par sevišķu uzdevumu virsnieku ārlietu ministram, izpildījis Ārlietu ministrijas komandanta pienākumus. 1923. gadā ieskaitīts par valodnieku štāba apmācības daļā.

1924. gada 30. oktobrī atvaļināts.

Nodarbojies ar žurnālistiku un privātstundu pasniegšanu. Miris Daugavpilī.

Apbedīts Rīgā, Brāļu kapos.

Avots: lkok.com