Oskars Rihters

 Oskars RIHTERS (īst. v. Oskars Joass; Lubānas pag. Apogos - PSRS) - Krievijas komunistu terorists, Krievijas komunistu (boļševiku)  represiju organizators Latvijā, arī  literāts.

Māc. Cepurīšu pagastskolā un ministrijas skolā.

Agri zaudējis tēvu un sācis strādāt.

1912. gadā  ieradies Rīgā, strādājis dažādus darbus. 1. pasaules kara laikā bijis strēlnieks.

1918. g., pēc Krievijas Sarkanarmijas iebrukuma Latvijā un Polijā (tag. Baltkrievijas teritorijā) sācis izlūka un partizāna darbību Latvijā, Karēlijā, Baltkrievijā, veicis terora aktus.

1919. gada naktī no 9. uz 10. septembri Cesvaines stacijai uzbruka apmēram 80 sarkano partizānu O. Rihtera vadībā, gūstā saņemot 8. pulka 2 instruktorus un 6 kareivjus, ko aizveda uz Olgas purvu un pie Pietnieka mājām noslepkavoja. 1921. gada jūlijā kareivju mirstīgās atliekas uzgāja un 16.08.1921. ar militāru godu pārapbedīja Madonā Lisaskalna kapos. (Avots: G. Krūmiņš)

20. gadu vidū bijis vecākais bataljona komisārs Sarkanajā armijā, dienējis sevišķu uzdevumu nodaļā netālu no Ukrainas un Polijas robežas.

1926. g. sākumā demobilizējies. Strādājis saimniecības darbu Urālos, Baškīrijā, Sibīrijā u.c.

Arestēts 1937.12.XI. Represēts. Reabilitēts pēc nāves.

20. gadu sākumā pievērsies rakstniecībai.

Pirmā publikācija - tēlojums "Četrpadsmit dienas Karēlijas frontē" laikrakstā "Proletariāta Cīņa" 1922.1.-15.XII (ar parakstu Eks).

No 1925 publicējis stāstus un aprakstus periodikā.

Stāstu un tēlojumu krājumos

"Sarkanie izlūki" (1929),

"Pa ienaidnieka aizmuguri" (1935),

rom. "Meži šalc" (1936) rakstījis par paša pārdzīvoto,

galv. varoņu prototipi - bijušie kauju biedri. Darbiem raksturīgs varonības patoss un viengabalaini cīnītāju tēli, situācijas un attieksmes veidotas spraigi, tēlojums bieži naturālistisks.

Stāstu un tēlojumu izlase

"Pa ienaidnieka aizmuguri" (1957).

L. Rukšāns H. Rakstnieks ar šauteni rokā // Rihters O. Pa ienaidnieka aizmuguri. R., 1957 [lit.];

Andersone E. Sarkanais strēlnieks latviešu literatūrā. R., 1963; Salenieks E. Otrais mētelis, šūts no ielāpiem. R., 1969, 361.-366. lpp.; Rukšāns H. Oskars Rihters // Rihters O. Meži šalc. R., 1979. R. Goldšteina

Piedalījies 8 Latvijas armijas karavīru, kurus sagūstīja Cesvaines stacijā, nogalināšanā, kā arī lielījies, ka atentāts pret Kārli Ulmani netālu no Liedeskroga, esot bijis viņa bandas roku darbs.

***

Dzimis 1898. gadā, Лифляндская обл.; латыш;

с-з им.1905 г., Смоленский р-н Смоленской обл., сторож.

Arestēts: 1937. gada 12. novembrī.

Notiesāts: НКВД и прокурора СССР 1938. gada 8. janvārī.

Inkriminēts: 58 - 10, 11.

Spriedums: расстрел

Nošauts: 1938. gada 19. janvārī.

Reabilitēts: 1957. gada 18. jūlijā. Военная коллегия ВС СССР

Avots: Книга памяти Смоленской обл.

Lietas numurs: 9256-с