Otto Egle

Dzimis Annas pagastā. Izglītojies pilsētas skolā un mērnieku kursos. 

Krievu armijā iesaukts 1915. gada septembrī, strādājis latviešu strēlnieku organizācijas komitejā Rīgā.

1916. gada jūlijā iestājies 4. Vidzemes latviešu strēlnieku bataljonā, vēlākajā pulkā.

Piedalījies kaujas, apbalvots ar Jura medaļu un Jura krusta IV šķ., sasniedzis vecākā unteroficiera pakāpi.

1917. gada februārī paaugstināts par zaurjadpraporšciku.

1917. gada septembrī beidzis praporščiku skolu Krasnoje Selo. 

Pēc lielinieku apvērsuma pārgājis uz 38. divīzijas triecienbataljonu, cīnījies pret lieliniekiem pie Gatčinas un Tosnas. Pēc tam kādu laiku dzīvojis Maskavā. Pēc lielinieku iebrukuma Latvijā mobilizēts Sarkanajā armijā, no kuras pēc 2,5 mēnešiem pārbēdzis pie dzelzsdivīzijas. 

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 25. jūnijā. Rīgā, dienējis Aviācijas grupā, pēc tam 1. Kurzemes divīzijas štābā. 

Bermontiešu uzbrukuma laikā pievienojies Studentu bataljonam, piedalījies Rīgas aizstāvēšanā un Kurzemes atbrīvošanā. Paaugstināts par virsleitnantu. 

1919. gada naktī uz 11. novembri kaujā Lucavsalā ar 2 kareivjiem uzbruka bermontiešu ložmetējam, iznīcināja tā apkalpi un no atņemtā ieroča apšaudīja pretinieku, dodams mūsējiem iespēju ieņemt Lucavsalas muižu un virzīties tālāk uz Torņakalnu. 

Pēc Studentu bataljona pārformēšanas bijis rotas komandieris Autotanku divizionā, piedalījies Latgales atbrīvošanā. 

Atvaļināts 1921. gada 31. martā.

Bijis Aizsargu organizācijas dalībnieks, Alūksnes bataljona komandieris. Piešķirta jaunsaimniecība Annas pag. Kalnzemniekos.

Pēc 2. Pasaules kara strādājis vietējā kolhozā.

Apbedīts dzimtas kapos Annas pag.