Pāvils Pāvels Spalviņš
Pāvils Pāvels Spalviņš
- Dzimšanas datums:
- 02.04.1897
- Miršanas datums:
- 22.05.1942
- Kategorijas:
- 1. Pasaules kara dalībnieks, LKOK, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, Neatkarības kauju dalībnieks, Padomju represiju (genocīda) upuris, TZO, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieks / kavalieris
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Dzimis Lēdurgas pagastā. Ieguvis vidējo izglītību.
Krievu armijā iestājies brīvprātīgi 1915. gada augustā, dienējis 430. Valkas kājnieku pulkā.
1916. gada maijā beidzis Ziemeļfrontes praporščiku skolu Gatčinā un pārcelts uz 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljonu, vēlāko pulku.
Piedalījies Ziemassvētku un 1917. gada janvāra kaujās.
Apbalvots ar Staņislava III šķ., Annas III, IV šķ., Vladimira IV šķ. ordeņiem.
1917. gada janvārī ievainots, kritis vācu gūstā.
Latvijā atgriezies 1918. gada novembrī.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. gada 12. decembrī, dienējis Kalpaka bataljonā, piedalījies Kurzemes, Zemgales atbrīvošanā un citās kaujās. 1919. gada 2. martā pie Skrundas, meklēdams pāreju pār Ventu, brīvprātīgi devās izlūkos, zem lielgabalu uguns izsita no pozīcijām ienaidnieka posteņus un deva iespēju mūsu daļām forsēt Ventu. Dienestu turpinājis arī pēc brīvības cīņām.
1919. gada novembrī paaugstināts par kapteini. Dienējis 2. Ventspils kājnieku pulkā.
No 1921. gada jūnija bijis 10. Aizputes kājnieku pulka saimniecības daļas priekšnieks.
1925. gadā beidzis virsnieku kursus, iecelts par Jūras krasta aizsardzības eskadras štāba apgādes daļas priekšnieku.
1925. gadā paaugstināts par pulkvedi-leitnantu.
1934. gadā pārcelts uz 5. Cēsu kājnieku pulku, bijis bataljona komandieris, beidzis bataljona komandieru kursus.
Apbalvots ar TZO IV šķ.
1940. gadā ieskaitīts 24. teritoriālā korpusa 181. strēlnieku divīzijas 195. pulkā.
1941. gada 30. maijā Alūksnē apcietināts, bijis Noriļskā.
1942. gada 31. martā pēc PSRS leTK Sevišķās apspriedes lēmuma piespriests nāvessods.
Nošauts 1942. gada 22. maijā Petropavlovskā Ziemeļkazahijā.
Avots : lkok.com
1937.gadā apprecējies ar operdziedātāju Paulu Brīvkalni.
Nav pesaistītu vietu
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 |  | Augusts Spalviņš | Tēvs | |
| 2 |  | Elizabete Spalviņa | Māte | |
| 3 | Anna Vistuce Ziediņa | Māsa | ||
| 4 | Erna Ošs | Māsa | ||
| 5 |  | Paula Brīvkalne | Sieva | |
| 6 | Augusts Freibergs | Sievas/vīra tēvs | ||
| 7 |  | Magda Freiberga | Sievas/vīra māte | |
| 8 |  | Erna Vagulāne | Svaine | |
| 9 | Nikolajs Ošs | Svainis | ||
| 10 | Alberts Ziediņš | Svainis | ||
| 11 |  | Pāvils Dreimanis | Cīņu biedrs |
10.07.1919 | Latvijas armijas dzimšanas diena
10. jūlijs ir diena, kad tiek izdota Latvijas armijas pavēle Nr.1. Apvienojot Atsevišķo brigādi ar Ziemeļlatvijas brigādi, izveidota Latvijas Armija. Par Latvijas apvienotās armijas pirmo virspavēlnieku tiek iecelts ģenerālis Dāvids Sīmansons.