Pēteris Īvans

Dzimis Rubenes pagasta Eglonēs.

1915. gadā beidzis komercskolu Kazaņā, sācis studijas Maskavas komercinstitūtā.

Krievu armijā iesaukts 1916. gadā, beidzis 4. Maskavas praporščiku skolu.

1917. gadā 43. Ohotskas kājnieku pulka sastāvā piedalījies kaujās Galīcijā.

Pēc lielinieku apvērsuma līdz 1918. gada aprīlim dienējis Ukrainas armijā.

1919. gada maijā Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi; pēc paša ierosmes organizējis partizānu vienības Rubenes, Dignājas u. c. pagastos. Pievienojies Augškurzemes partizānu pulkam, bijis rotas komandieris. Pēc tam ieskaitīts 3. Jelgavas kājnieku pulkā. Piedalījies kaujās pret lieliniekiem Zemgalē un Latgalē. Bijis rotas komandieris, vēlāk paaugstināts par kapteini.

1920. gada 1. un 2. februārī Latgalē uzbrukumā Zilupes kreisajam krastam, veda savu rotu kaujā pret vairākkārt stiprāku pretinieku pie Tarčilovas un Piragovas sādžām un 2 dienu ilgās cīņās šīs sādžas ieņēma, tādējādi dodams iespēju citām mūsu daļām viegli veikt kaujas uzdevumus.

1920. gada decembrī pārcelts par bataljona komandieri uz 2. robežsargu pulku.

1925. gada martā atgriezies 3. Jelgavas kājnieku pulkā, septembrī atvaļināts. 

Bijis jaunsaimnieks Rubenes pagasta Izabelinā.

1928. gada 1. jūlijā iestājies robežapsardzības dienestā.

No 1930. gada bijis robežapsardzes 3. rajona priekšnieks Indrā. 

1941. gada 22. martā apcietināts. Baltijas Sevišķā kara apgabala kara tribunāls piesprieda . nāvessodu (KPFSR KK 58-2. 58-13).

1941. gada 17. maijā PSRS Augstākās Padomes Prezidijs spriedumu pārskatīja, nosakot sodu 10 gadus brīvības atņemšanu un ieslodzījumu labošanas darbu nometnēs.

Miris Vorkutā.