Pēteris Pidriksons

30. septembrī ap pusdienas laiku Lielajā Maskavas ielā notika uzbrukums Kuzņecova fabrikas kasierim, kurš ar apsardzi, kas sastāvēja no dažiem fabrikas ierēdņiem, veda 20 000 rubļu izmaksai strādniekiem. Kasieris tika nošauts, kučieris mira no ievainojuma pēc dažām dienām, grāmatvedi ievainoja. Kaujinieki ieguva vienu somu ar 2000 rubļiem, bet nepārmeklēja pajūgu, kurā bija noslēpta pārējā nauda. Viens no šo operāciju organizētājiem bija leģendārs kaujinieks Pēteris Pidrihsons ar segvārdu Čirgata.

P. Pidrihsons 1906. gada pirmajā pusē cīnījās mežabrāļu rindās Vidzemē Jaunpils (Zaubes) apkaimē, tad darbojās kaujinieku pulciņos Rīgā un Liepājā, 1906. gada 11. oktobrī viņu Rīgas stacijā arestēja un aizveda uz Siguldu, lai parādītu lieciniekiem sakarā ar Jaunpils pagasta rakstveža Jāņa Kalniņa nogalināšanu 1906. gada 27. janvārī un monopolpārdotavas iznīcināšanu 1906. gada 9. augustā.

No aresta telpām Siguldā 1906. gada 25. oktobrī viņš izbēga, pārvīlēdams roku dzelžus un ievainodams policijas pristavu Taubi, kurš viņu apsargāja. P. Pidrihsons aizbrauca uz Šveici un vēlāk ieradās Londonā, kur nopratināšanā iegūtās rētas demonstrēja parlamenta locekļiem, bet 1907. gada pavasarī atgriezās Krievijā.

P. Pidrihsonu apcietināja aprīlī Pēterburgā kādā latviešu un krievu kaujinieku sanāksmē un ar Ernesta Feltmaņa vārdu nosūtīja uz Rīgu, kur viņu pratināja policijas Izmeklēšanas daļas pristavs Greguss. Drīz kļuva zināms viņa īstais vārds, un izmeklēšanas lietas protokoli rāda, ka P. Pidrihsons visai sīki ir stāstījis par abiem uzbrukumiem.

 Viņu atpazinuši arī dzīvi palikušie liecinieki. Šo operāciju pārējie līdzdalībnieki tajā laikā jau bija nogalināti vai arī aizbēguši.

1908. gada 16. februārī pagaidu karatiesa viņam piesprieda nāves sodu, ko izpildīja pie Centrālcietuma 21. februāra agrā rītā

https://www.lvi.lu.lv/lv/LVIZ_2012_files/4numurs/L_Lapa_Kaujinieku_operacijas_LVIZ_2012_4.pdf

***

— Kara teeşa Rigâ şestdeen noteeşoja Ehrgļu pagasta Pēteri Pidrikşonu (25 g. w). par fabrikanta Buşcha nonahweşchanu un nahwi zaur pakahrşchanu.

Tas ir tas pats Pidrikşons, kursch ari agrāk bij opzeetinats par ziteem noseegumeem. Wiņa beedri pee Buşcha nogalinaşchanas jau pag. dezembrî us kara teeşaS şoreedumu
noschauti.

— Elsa Ansen (23 g. w.) un SaļàS muischaS Anşis Grehwings par peedalibu pee sozialrewoluzionaras partijas noteeşati us nometinaşchanu Şibirijâ.
Latviešu Avīzes, Nr.15 (20.02.1908)

***

Mans ifşalkuşchais şkats peeşala pee şekoşcha usraksta:
Şchonakt es tikşchu pakahrts.
B c c d r i, şweiki us muhschu!
Zihnatees tahlak.
19. februarî 1908. Peters PidîļkşonS.
 

Ilgi şehdeju us ķeblişcha pee apsegta galdiņa. Peters Pidrikşons ari reis tàpat şehdeja un gaidīja nahwi. Jeb warbuht ahrprahtigàm azim şkraidija pa akmeņa buhri, uu şaploşitu domu skrandas joņoja miņa nabaga şmadsenês. Bet aif dselsi apkaltām durwim jau dipēja soļi un schwadseja eerotşchi. Wiņu isweda şehtô, kur nakti melnojàs diwi stabi ar şchķehrşkoku un sibeja bendes lukturis.

Pētera Pidrikşona wairs nebija. Wiņa lihķi apraka warbuht tur ais loga, kur auga dselss sahle uf miņa un miņam blakus aprakto zilmeku truhdeem.

Kas miņsch bija? 1905. gada remoluzionars, kas zihnijàs un mira par to paschu, par ko jazihnas mums wehl tagad, pehz Leelàs rewoluzijas?

Bet kapehz wiņu upurēja tikai 1908. gadā? Kahds wiņa liktens?

Domas par pakahrto Pēteri Pidriksonu nedeva man meera. Es skraidiju pa kameru un meklēju jaunus eeşpaidus. Bet neatradu

Şargs eeneşa silo, şamasgàm liidsigo tvehdera putru un islaida us peezàm minūtēm koridori Nahza kontrole. Klaudseja lodsiņi durmîo, no kureem majadseja stahmet soļa attahļmnâ, lai preekschnceka palihgs maretu redset. Pehz tam wişs aptlusa lihds rihtam.

Şchìs şastinguschàs tumstoşchàs wakara stundas bija wisnepaneşamakàs. Staigāju pa kameru, dungoju melancholişku dseeşmiņu, bet prahtâ stahweja Peters Pidrikşons.

Likàs, ka miņa ehna staigā man blakus uu zeesch tàpat kà tņis, dauds gadus atpakaļ. Beidsot noguris şweedos samā dselss nahrâus salmu maisa, kas bija daudfu zeetumneeku sagulēts, apsedsos ar mehteli un aifmigu şmagâ zeetumneeķa meegä.

Wk'.î kamera eenahza Peters Pidriksons. Leels bahls, īsspeesteem maigu kauleem un leelàm drudschainàm āzim. Noşehdàs pee galdiņa manai nahrai eepretim. Ne mahrda neteikdams attaisīja arģehrbu un rahdija man smagas şiteenu sihmes us muguras, plezeem uu kruhtim. Silo. nekreetno strihpu ap kaklu no virves.

Pidriksons şkatijàs us mani besgaligi behdigàm azim. Tahdas azis biju redsejis Kristum kahdâ wezâ bildē. Man kļuma fchehl mina un semis. bet nespehju scho schehlumn isteikt. Pidriksona tehlS apmiglojās, pazehlàs gaisā un pasuda kameras greestu bahlganumâ. Pamodos gluschi' noswihdiè un taî naktî wairs neaismigu. Pehz nedēļas mani us pascha peepraşijumu pahrzehla us kopēju kameru zeturtâ korpusā. 

Şche jau bija preekşchâ wairaki pasihstami Rigas arooneeki un jauneeschi, daschi Leepajas pilşehtas waldes lozekļi no arodneeku frakzijaS un trihs lauzineeki. Pirmais nesinaja, par ko sehsch, jo wehl nebija nopratināts, otrs tika turēts aisdomos par to. ka usrakstijis us kahda Latgales tilta margas: „Lai dsihwo padomju Latmija!* ko pats
noleedsa. 

Şche jau bija preekşchâ wairaki pasihstami Rigas amatneeki un jauneeschi, daschi Leepajas pilşehtas waldes lozekļi no arodneeku frakzijaS bet treşchais kà eebrauzejs no Kreemijas,

Wişi sahka dalitees samos eespaidos un peeredsês,es lsstahstiju ari par pakahrto Pēteri Pidriksonu, kas naltî bija apmeklēts mani kamerā, bet nebija peeklahjigs lihds galo.ni un neisstahstija samu dsihmi.

Eebrauzejs, gultā atlaidees, klauşijàs. Kad es beidsu, miņsch, ne pee weena negreesdamees, teiza: „Waru pakalpot jums un Pidriksonam". 

Es pabrihnijos. Bet tà kà dsihwei ir mairak peeklahjigs lihds, tad klusēju.

Eebrauzejs sahka stahstit.

„Pirmo reisi Pidrikşomì redseju muhsu skolā beidsu, peektà gada rudenî. Mehs, puikas, taişijàm rewoluziju pret muhsu deemtizigo un kungeem pademigo kakta, 

bihbelstahsteem un praşijamees us mihtiņu. Şkolotajs şadsina muhs klaļê ar waru un salika kaktā.

Kà muhsu glahbejs ceradàs Pidriksons un mehldaschi sozialisti. Wiņi wişi man toreis islikàs

„Pirmo reisi Pidrikşomì redseju muhsu skolā weenadi, tumşchàm bahrdiņàm un meluàm platmalēm. Pidriksons bija muhsu apkahrtnes rihzibas komitejas preekşchneeks. Wiņi islaida muhs un peeteiza skolotajam eewest şkolâ jauno progskolotāju Kaschu

Wiņi wişi man toreis islikàs aisbehga wehl taî paşchâ naktî.

Kahdà no schahdeem mihtiņeem es atkal redseju Pidriksonu. 

bija labi mehlak, kad apkahrtnê jau rihkojàs dra-
guņi, dedsinadami, pehrdami un schaudami. Bee-
un aisgahja ar wişu şmehto bagaschu, mums par
leelu preeku.
Muhsu skolotāj» Kascha no bailēm nesin kur
aisbehga wehl taî paşchâ naktî. Skolas wadibu
usņehmàs otrs skolotājs, kas atşazijàs no tizibas
mahzibas un leelakos puikas reisèm laida us mih-
tiņeem. Starp teem biju ari es. Kahdà no schah-
deem mihtiņeem es atkal redseju Pidriksonu. Tas
bija labi mehlak, kad apkahrtnê jau rihkojàs dra-
guņi, dedsinadami, pehrdami un schaudami. Bee-

dribas nams bija pilns nopeetnu wihru ar schau-
tenèm. Runāja, ka nahkot draauņi. Muhs suh-
tija us mahju, bet mehs uslihoàm otrā stahwâ,
akteeru istabiņā, un gaidijàm, kas sche notiks. Nc-
jauschi skatidamees pa logu, eeraudsijàm us zeļa
meschmalâ daschus jahtneekus. Tee bija draguņi.
Pa galmu pa kaklu steidsamees lejā ar jauno siņu.
Jszehlàs ustraukums. Netizeja. Daschi ufskrehja
paşchi pahrleezinaiees. Teeşchàm, schurpu jahja
draguņu patruļa schautenèm rokà.
Beedribas nams lļuma lihdsigs skudru puhļim,
kad miņā eeleek pihpi ar tabaku. Ustraukums dsina
bahrdainoS no kakta laukā. Şchinî brihdî eeradàs
dribas nams bija pilns nopeetnu wihru ar schau-
Pidriksons. Remolweru rokā, meerigs un pasch-
tenèm. Runāja, ka nahkot draauņi. Muhs suh-
apsinigs, wiņsch azumirklî nodibināja kahrtibu.
Wihrus ar şchautenem usweda augşchstahwâ un
tija us mahju, bet mehs uslihoàm otrā stahwâ,
norindoja gar logeem, muhs nodsina apakşchâ pee
akteeru istabiņā, un gaidijàm, kas sche notiks. Nc-
şeemeetèm uu paloehleja gultees us grihdas, tiklihds
atşkanès pirmee şchahweeni.
jauschi skatidamees pa logu, eeraudsijàm us zeļa
Mums bija baigi, bet neissakami intresanti.
meschmalâ daschus jahtneekus. Tee bija draguņi.
Sirds kutēja kruhtîs. Newarejàm nowalditees, is-
Pa galmu pa kaklu steidsamees lejā ar jauno siņu.
Jszehlàs ustraukums. Netizeja. Daschi ufskrehja
sagamees pa durwìm un slepeni libdàm gar kuhti-
paşchi pahrleezinaiees. Teeşchàm, schurpu jahja
ņas stuhri raudsitees. kas notiek ar draguņeem.
draguņu patruļa schautenèm rokà.
Tee, şajahjuşchi pulziņâ, likàs, apşpreedàs. Şchinî
Beedribas nams lļuma lihdsigs skudru puhļim,
brihdî atskanēja şchahweens. Mehs nesinajàm, no
kad miņā eeleek pihpi ar tabaku. Ustraukums dsina
kureeneS miņşch nahza. Wehlak israhdijàS, ka ne-
bahrdainoS no kakta laukā. Şchinî brihdî eeradàs
jauşchi gahjuşi maļâ kahda remoluzionara medibu
Pidriksons. Remolweru rokā, meerigs un pasch-
şchautene. Aìehs eeplakàm şneegâ pee kuhtiņas
apsinigs, wiņsch azumirklî nodibināja kahrtibu.
stuhra. Draguņi azumirklî isklihda, nolehza no
Wihrus ar şchautenem usweda augşchstahwâ un
sirgeem un eeguhlàs leelzeļa grahwî. Noşprakşcheja
norindoja gar logeem, muhs nodsina apakşchâ pee
şauşa, ihşa salwe. Skanēdamas isbira beedribas
şeemeetèm uu paloehleja gultees us grihdas, tiklihds
nama ruhtis. Tuhļiņ no tureenes atşprakşcheja
atşkanès pirmee şchahweeni.
platee medibas şchauteņu şchahweenu buhkşchi. 3l>
Mums bija baigi, bet neissakami intresanti.
Sirds kutēja kruhtîs. Newarejàm nowalditees, is-
sagamees pa durwìm un slepeni libdàm gar kuhti-
ņas stuhri raudsitees. kas notiek ar draguņeem.
Tee, şajahjuşchi pulziņâ, likàs, apşpreedàs. Şchinî
brihdî atskanēja şchahweens. Mehs nesinajàm, no
kureeneS miņşch nahza. Wehlak israhdijàS, ka ne-
jauşchi gahjuşi maļâ kahda remoluzionara medibu
şchautene. Aìehs eeplakàm şneegâ pee kuhtiņas
stuhra. Draguņi azumirklî isklihda, nolehza no
sirgeem un eeguhlàs leelzeļa grahwî. Noşprakşcheja
şauşa, ihşa salwe. Skanēdamas isbira beedribas
nama ruhtis. Tuhļiņ no tureenes atşprakşcheja
platee medibas şchauteņu şchahweenu buhkşchi. 3l>

şchaudişchanàs eedegàs no abàm puşem. Mehs bes
elpas gulejàm şneegâ un şkaidri redsejàm, ka draguņi
pa arahwi leen armeenu tuwak. Şchai bihstamajâ
brihoî mumS ais muguras, pee ķuhtiņas şeenas vee-.
pavahdìjàs P.bì'.ļfoNS un wehl OtMl.
Pidrikşonam rokâ saldatu wintene. Paraudsidamees
us mums bargàm azìm, bet neko neteikdams, Pid-
riļşons pazehla winteni, nomehrķeja un isşchahwa.
Pahrejee diwi sekoja wiņa preeļschsihmei. Şmagi
us zeļa sabruka draguņa sirgs. Weens dragūns
palika grahwî nekustoşchi guļam. Pidriksons un
miņa beedri şchahwa bes rimas. Draguņi sahka
milktees atpakaļ. Wiņu komandeers kaut ko kleedsa.
Wiņi iflehza no grahmja un sakahpa sirgos. MehS
bijàm pahrleeziliati, ka wiņi tuhliņ yahsişees wirşû
beedribas namam. Bet draguņi aislehkschoja at-
pakaļ, atstahdami şneegâ samu krituscho beedri un
sirgu. Pidriksons bija usmarejis. No miņa ko-
mandas tikai meens meegli eemainots rokā. Muhsu
azîs miņsch bija kļumis par teiksmainu maroni.
Trescho un pehdejo reisi es redseju Pidriksonu
tumşchâ, leetainâ naktî, kad romoluzija bija galigi
şatreekta, wezàs semneeku mahjas dega ar drausmigu
leesmu, bet wişos pakaļņos rehgojàs preedes ar
loschu rehtam un şwaigeem kapeem sem tàm. Pid-
riksons nebija noķerts, kaut gan meetejai pagasta
şabeedribai bija uslikts par peenahkumu nogahdat
Pidriksonu muischâ dsihmu maj miruschu. Minētā
naktî eS pehkşchņi pamodos no smeschas balss.
Wahjâ lampiņas gaismā eeraudsiju pee galda tehmu,
kas wakarâ bija apguhlees man blakus, un kahdu
şmeşchu mihreeti bes bārdas. Zeeschaki eeskatijees,
pasinu miņā Pidriksonu. Tehmam rokā bija leels
melns remolmeris, ko miņsch ufmanigi apluhkoja.
Japeesihmè, ka mans tehms bija kalējs.
„Tà tad mar islabot?" tschukstoschi jautajā Pid-
riksons. Tehms pamahja ar galmu. Pehz tam
abi peezehlàs un isgahja darbnizâ. Pehz laba
brihscha tehms atgreefàs meens, isdsehsa uguni, no-
puhtàs un apgulās man blakus. Es islikos par
aismiguschu. Man tagad bija sams rewoluzionars
noslehpums un es jutos lepnis us to.
Nahkoşchâ naktî Pidriksonu arestēja pee miņa
mezakeem, kur tas bija eeradees, lai atmaditos, jo
domāja dotees us Ameriku. Redsams, miņa mezaku
mahja bija tikusi stingri usmanita. Saprotams,
ka pretoşchanàs meltiaa, Pidriksons bija eeşweedis
rewolweri şamasgu şpainî un ļahwees arestetees.
Wiņu stingra tanwoja pawadibâ Şiguldâ
un eeweetoja kahdâ bodes augşcha, kas us ahtru
şchaudişchanàs eedegàs no abàm puşem. Mehs bes
elpas gulejàm şneegâ un şkaidri redsejàm, ka draguņi
pa arahwi leen armeenu tuwak. Şchai bihstamajâ
brihoî mumS ais muguras, pee ķuhtiņas şeenas vee-.
pavahdìjàs P.bì'.ļfoNS un wehl OtMl.
Pidrikşonam rokâ saldatu wintene. Paraudsidamees
us mums bargàm azìm, bet neko neteikdams, Pid-
riļşons pazehla winteni, nomehrķeja un isşchahwa.
Pahrejee diwi sekoja wiņa preeļschsihmei. Şmagi
us zeļa sabruka draguņa sirgs. Weens dragūns
palika grahwî nekustoşchi guļam. Pidriksons un
miņa beedri şchahwa bes rimas. Draguņi sahka
milktees atpakaļ. Wiņu komandeers kaut ko kleedsa.
Wiņi iflehza no grahmja un sakahpa sirgos. MehS
bijàm pahrleeziliati, ka wiņi tuhliņ yahsişees wirşû
beedribas namam. Bet draguņi aislehkschoja at-
pakaļ, atstahdami şneegâ samu krituscho beedri un
sirgu. Pidriksons bija usmarejis. No miņa ko-
mandas tikai meens meegli eemainots rokā. Muhsu
azîs miņsch bija kļumis par teiksmainu maroni.
Trescho un pehdejo reisi es redseju Pidriksonu
tumşchâ, leetainâ naktî, kad romoluzija bija galigi
şatreekta, wezàs semneeku mahjas dega ar drausmigu
leesmu, bet wişos pakaļņos rehgojàs preedes ar
loschu rehtam un şwaigeem kapeem sem tàm. Pid-
riksons nebija noķerts, kaut gan meetejai pagasta
şabeedribai bija uslikts par peenahkumu nogahdat
Pidriksonu muischâ dsihmu maj miruschu. Minētā
naktî eS pehkşchņi pamodos no smeschas balss.
Wahjâ lampiņas gaismā eeraudsiju pee galda tehmu,
kas wakarâ bija apguhlees man blakus, un kahdu
şmeşchu mihreeti bes bārdas. Zeeschaki eeskatijees,
pasinu miņā Pidriksonu. Tehmam rokā bija leels
melns remolmeris, ko miņsch ufmanigi apluhkoja.
Japeesihmè, ka mans tehms bija kalējs.
„Tà tad mar islabot?" tschukstoschi jautajā Pid-
riksons. Tehms pamahja ar galmu. Pehz tam
abi peezehlàs un isgahja darbnizâ. Pehz laba
brihscha tehms atgreefàs meens, isdsehsa uguni, no-
puhtàs un apgulās man blakus. Es islikos par
aismiguschu. Man tagad bija sams rewoluzionars
noslehpums un es jutos lepnis us to.
Nahkoşchâ naktî Pidriksonu arestēja pee miņa
mezakeem, kur tas bija eeradees, lai atmaditos, jo
domāja dotees us Ameriku. Redsams, miņa mezaku
mahja bija tikusi stingri usmanita. Saprotams,
ka pretoşchanàs meltiaa, Pidriksons bija eeşweedis
rewolweri şamasgu şpainî un ļahwees arestetees.
Wiņu stingra tanwoja pawadibâ Şiguldâ
un eeweetoja kahdâ bodes augşcha, kas us ahtru

roku bija pahrtaişita par zeetumu. Wişi usşkatija
Pidriksonu par pasuduşchu zilmeku, tikai miņsch
pats domāja zitadi. Naktî tas şuhdsejàs par stip-
ràm wehdera şahpem un sargs tam atļahma eet
us ateju, kura nebija pat loga. Kad Pidriksons
palika atejā pahrak ilgi, şargS kļuma nemeerigS
un pehz ilgākam puhlem atrahma no eekşchpuşes
aiskrampetàs un aisşeetàs durwis. Ateja bija tukscha.
Jslausis atejas şeenâ ķeeģeļus, ko bija iskusti-
najis jau deenâ, Pidriksons bija nomilzis kreklu,
sagreesis to şchaurâs strehmelês, nowijis wirwi un
nolaidees pa şeenâ islausto zaurumu. Şpehzigais,
mitrais nakts gaiss noreibinaja to un miņsch tikko
neeekleedsàs ais marenas dsihmibas sajuhtas. Ne-
tahlu no augstàs telpas zeļa malās auga neleelaS
beesas eglites. Pidriksons mehl nebija tizis lihds
tam, kad bodē pasibeja ugunis, atskanēja balşis,
norihbeja şchahweens. Wiņa behgschana bija pa-
manita. Jau dunēja daudsu sirgu pakami. Pid-
riksons steidsigi palihda sem tuwakàs eglites sareem
un peeplaka pee semes. Wiņam garam, sirgeem
krahzot un luktureem spihdot, aisaulekschoja meklētāji,
kureem ne prahtâ nenahza, ka behglis maretu buht
tik tumu. Pehz kahdas stundas miņi lahdedamees
atgreesàs. Pidriksons, mehl armeenu sem eglites
gulēdams, dsirdeja, ka miņi şolijàs rihtâ agri ee-
lenkt tumejo meschu un behgli noschaut şkrejot kà
niknu mescha kuili.
Kad miss bija nokluşis, Pidriksons islihda no
samas paslehptumes un şkreeşchus dewàs projàm.
brihscham apstahdamees un klauşidamees naktî. Ne-
kas nebija dsirdams. Gaismai austot tas jau bija
tahlu. Deenu pawadija kahdâ purma norā, bet
nakti gahja atkal us preekschu. Paehdinaja miņu
labi ļaudis, kas jau bija pasihstami ar mescha
brahļeem. Pehz nedēļu garas un gruhtas klaiņas
miņsch nonahza Leepajâ. Te bija kahds remoluzi-
onani draugs starp atbildigeem malsts eeredņeem,
kas jau malrakus bija apgahdajis ar dokumenteem.
Pidrìkşons şinaja wiņa adreşi un kahdâ naktî eeradàs
pee ta. Pehz daschàm deenàm us Ameriku gahja
kuģis lihds ar jauno kurinātāju Pēteri Dschonsonu.
Amerikā Pidrikşons-Dschonşons zihnijàs ar samu
likteni: şlauzija eelas, tihrija sahbakus, pahrdema
äwises. Beidsot dabūja darbu kahdâ leelakas ami-
ses tipogrāfija. Şalikşchanu tas prata jau agrāk,
papildinājās şchinî mahkşlâ un kļuma par burtlizi.
Pamasàm nodibinājās sakari ar pahrejeem emigran-
teem. Şahka rişinatees jauni remoluzionari plāni.
Modàs spehzigas dsihmes un zihņas griba.
roku bija pahrtaişita par zeetumu. Wişi usşkatija
Pidriksonu par pasuduşchu zilmeku, tikai miņsch
pats domāja zitadi. Naktî tas şuhdsejàs par stip-
ràm wehdera şahpem un sargs tam atļahma eet
us ateju, kura nebija pat loga. Kad Pidriksons
palika atejā pahrak ilgi, şargS kļuma nemeerigS
un pehz ilgākam puhlem atrahma no eekşchpuşes
aiskrampetàs un aisşeetàs durwis. Ateja bija tukscha.
Jslausis atejas şeenâ ķeeģeļus, ko bija iskusti-
najis jau deenâ, Pidriksons bija nomilzis kreklu,
sagreesis to şchaurâs strehmelês, nowijis wirwi un
nolaidees pa şeenâ islausto zaurumu. Şpehzigais,
mitrais nakts gaiss noreibinaja to un miņsch tikko
neeekleedsàs ais marenas dsihmibas sajuhtas. Ne-
tahlu no augstàs telpas zeļa malās auga neleelaS
beesas eglites. Pidriksons mehl nebija tizis lihds
tam, kad bodē pasibeja ugunis, atskanēja balşis,
norihbeja şchahweens. Wiņa behgschana bija pa-
manita. Jau dunēja daudsu sirgu pakami. Pid-
riksons steidsigi palihda sem tuwakàs eglites sareem
un peeplaka pee semes. Wiņam garam, sirgeem
krahzot un luktureem spihdot, aisaulekschoja meklētāji,
kureem ne prahtâ nenahza, ka behglis maretu buht
tik tumu. Pehz kahdas stundas miņi lahdedamees
atgreesàs. Pidriksons, mehl armeenu sem eglites
gulēdams, dsirdeja, ka miņi şolijàs rihtâ agri ee-
lenkt tumejo meschu un behgli noschaut şkrejot kà
niknu mescha kuili.
Kad miss bija nokluşis, Pidriksons islihda no
samas paslehptumes un şkreeşchus dewàs projàm.
brihscham apstahdamees un klauşidamees naktî. Ne-
kas nebija dsirdams. Gaismai austot tas jau bija
tahlu. Deenu pawadija kahdâ purma norā, bet
nakti gahja atkal us preekschu. Paehdinaja miņu
labi ļaudis, kas jau bija pasihstami ar mescha
brahļeem. Pehz nedēļu garas un gruhtas klaiņas
miņsch nonahza Leepajâ. Te bija kahds remoluzi-
onani draugs starp atbildigeem malsts eeredņeem,
kas jau malrakus bija apgahdajis ar dokumenteem.
Pidrìkşons şinaja wiņa adreşi un kahdâ naktî eeradàs
pee ta. Pehz daschàm deenàm us Ameriku gahja
kuģis lihds ar jauno kurinātāju Pēteri Dschonsonu.
Amerikā Pidrikşons-Dschonşons zihnijàs ar samu
likteni: şlauzija eelas, tihrija sahbakus, pahrdema
äwises. Beidsot dabūja darbu kahdâ leelakas ami-
ses tipogrāfija. Şalikşchanu tas prata jau agrāk,
papildinājās şchinî mahkşlâ un kļuma par burtlizi.
Pamasàm nodibinājās sakari ar pahrejeem emigran-
teem. Şahka rişinatees jauni remoluzionari plāni.
Modàs spehzigas dsihmes un zihņas griba.

Bet katrs nes şewî samu likteni. Tà bija ar
ar Pidriksonu. Dsimtenê miņam bija palikusi lih-
gama. Şchis stingrais remoluzionars mihleja samu
Elsu maigi un ustizigi, kà kahds idilisks gars.
Katru nedēļu miņi apmainiiàs wehstulèm. Ne-
meena Amerikas seemeete nespehja to eeintreset.
Tahda nu reis bija miņa pastahmiga daba.
Ģaka, ka laiks atwehşinot miskarstako mihlestibu.
Pētera un Elsas juhtas pehz pusotra gada bija
kļumuschas mehl kwehlakas. Wiņa katrā mehstulê
apgalmoja, ka misas breesmas pahri, un şauza to
atpakaļ us Latwiju. Wiņşch şahkumâ eekşchķ gi
pretojās schim aizinajumam. bet tad pamasàm kļuma
suģestēts un padewàs. Zilmeks nu reis ir şawada
pusintelekta, pusinstinktu buhtne. NeraugoteeS us
beedru eebildumeem, Pidriksons 1907. gada rudeni
brauza atpakaļ us Latmiju.
Elsa jau bija Leepajâ noņehmuşi dsihlvokli un
miņu gaidija. Bet Pidriksona liktens usgluhneja
miņam. Wiņşch tika arestēts taî paşchâ nakti, tuhliņ
pehz tam, kad Elsa bija kļuwuşi miņa şeewa- Po-
lizija bija sekojuse miņu wehstulèm un sinaja Pid-
riksona atbraukschanas deenu ne sliktāk par Elsu.
Man mairs dauds nam ko stahstit. Pidriksonu
apmainoja us 100., 10i., 102., 554. un wehl daschu
zitu pantu pamata un peespreeda tam nahmes sodu
zaur pakahrşchanu. Şpreedums tika ispilditS
Zentralzeetuma pagalmā naktî no 19. us 20. febr.
1908. gada.
Elsa apsinajàs semi mainigu pee notikuşchà, ne-
istureja, kļuma gruhtşirdiga un nonahza lihds ahr-
prahta robeschàm. Kahdu rihtu to atrada pagalam.
Wiņa bija nosahļojusees lihds ar samu mehl ne-
dsimuscho behrnu.
Pidriksonam palika dimi brahļi, kurus miņa
peemiņa padarija par remoluzionareem. Abi tee
karoja sarkanajā armijā un krita: meens Latwijâ,
otrs Deņikina frontē. Bet tehms mehl ir dsihms.
Şchowaşar pahrbrauzot no Kreemijas es to redseju.
Gadu un şahpju saleekts, bet laipnàm azim un
balts kà deemiņsch miņsch gahja garam mana tehma
şmehdei us nabagmahjas puşi. Waj tas ir liktens,
kas lviņam tà leek eet, maj marbuht zilmeku bes-
galiaà nelaimiba?«
Stahstitajs apklusa. Ari es ilgi klusēju taî
wakarâ. Un tagad rakstu scho stahstu ne kà tukschu
fantasiju, bet kà dsihmu notikumu Pētera Pidriksona
peemiņai.
Bet katrs nes şewî samu likteni. Tà bija ar
ar Pidriksonu. Dsimtenê miņam bija palikusi lih-
gama. Şchis stingrais remoluzionars mihleja samu
Elsu maigi un ustizigi, kà kahds idilisks gars.
Katru nedēļu miņi apmainiiàs wehstulèm. Ne-
meena Amerikas seemeete nespehja to eeintreset.
Tahda nu reis bija miņa pastahmiga daba.
Ģaka, ka laiks atwehşinot miskarstako mihlestibu.
Pētera un Elsas juhtas pehz pusotra gada bija
kļumuschas mehl kwehlakas. Wiņa katrā mehstulê
apgalmoja, ka misas breesmas pahri, un şauza to
atpakaļ us Latwiju. Wiņşch şahkumâ eekşchķ gi
pretojās schim aizinajumam. bet tad pamasàm kļuma
suģestēts un padewàs. Zilmeks nu reis ir şawada
pusintelekta, pusinstinktu buhtne. NeraugoteeS us
beedru eebildumeem, Pidriksons 1907. gada rudeni
brauza atpakaļ us Latmiju.
Elsa jau bija Leepajâ noņehmuşi dsihlvokli un
miņu gaidija. Bet Pidriksona liktens usgluhneja
miņam. Wiņşch tika arestēts taî paşchâ nakti, tuhliņ
pehz tam, kad Elsa bija kļuwuşi miņa şeewa- Po-
lizija bija sekojuse miņu wehstulèm un sinaja Pid-
riksona atbraukschanas deenu ne sliktāk par Elsu.
Man mairs dauds nam ko stahstit. Pidriksonu
apmainoja us 100., 10i., 102., 554. un wehl daschu
zitu pantu pamata un peespreeda tam nahmes sodu
zaur pakahrşchanu. Şpreedums tika ispilditS
Zentralzeetuma pagalmā naktî no 19. us 20. febr.
1908. gada.
Elsa apsinajàs semi mainigu pee notikuşchà, ne-
istureja, kļuma gruhtşirdiga un nonahza lihds ahr-
prahta robeschàm. Kahdu rihtu to atrada pagalam.
Wiņa bija nosahļojusees lihds ar samu mehl ne-
dsimuscho behrnu.
Pidriksonam palika dimi brahļi, kurus miņa
peemiņa padarija par remoluzionareem. Abi tee
karoja sarkanajā armijā un krita: meens Latwijâ,
otrs Deņikina frontē. Bet tehms mehl ir dsihms.
Şchowaşar pahrbrauzot no Kreemijas es to redseju.
Gadu un şahpju saleekts, bet laipnàm azim un
balts kà deemiņsch miņsch gahja garam mana tehma
şmehdei us nabagmahjas puşi. Waj tas ir liktens,
kas lviņam tà leek eet, maj marbuht zilmeku bes-
galiaà nelaimiba?«
Stahstitajs apklusa. Ari es ilgi klusēju taî
wakarâ. Un tagad rakstu scho stahstu ne kà tukschu
fantasiju, bet kà dsihmu notikumu Pētera Pidriksona
peemiņai.

(Leons Paegle)