Pits Andersons

Pits Andersons, Latvijas, Baltijas un PSRS  rokenrola leģenda.  "The Swamp Shakers" bija viens no pazīstamākajiem pašmāju mūziķiem, kura repertuāru veidoja piecdesmito un sešdesmito gadu amerikāņu rokenrola dziesmas.

No sešu gadu vecuma Pits astoņu gadu garumā mācās mūzikas skolā apgūstot klavieru spēli un mūzikas teoriju.

Paralēli skolai, mūzikas nodarbībām, sporta vingrošanas skolai, mamma liek apmeklēt arī angļu valodas privātstundas. Aizliegto augli - Rietumu radio - Pits sāk klausīties jau kopš 11 gadu vecuma. Visfascinējošākais tā laika diktors bija slavenais Vilis Konovers (Willis Connover), kurš ik nakti savā unikālajā, siltajā, šarmantajā, dziļajā baritonā vadīja Voice Of America “Jazz Hour”. Tur skanēja īsts amerikāņu džezs! Tās bija burvīgas brīvības skaņas! 

Pirmais īstenais izdzirdētais rokenrols nāk no “kaulu” plates ap 1958. gadu. Tikai pēc vairākiem gadiem izdodas identificēt pirmo skaņdarbu, kurš apgriež ar kājām gaisā visu iepriekšējo pasaules uztveri – tas ir Fredija Kenona (Freddie Cannon) – “Chattanooga Shoe Shine Boy”.

1959. gadā, mācoties tolaik Rīgas Elektromehāniskajā tehnikumā Pits, jau būdams pilnīgi apsēsts un fascinēts ar līdz šīm nedzirdētām, maģiskām skaņām - amerikāņu rokenrolu, piebiedrojas tehnikuma pašdarbības mūzikas grupai kā pianists. Pirmā dziesma, kuru viņš nodzied uz skatuves ir no nemirstīgās rokenrola klasikas - Little Richarda

http://www.history-of-rock.com/richard.htm 

“Long Tall Sally”. Kopš tās dienas Pits ir pārliecināts, ka viss, ko viņš turpmāk vēlētos darīt dzīvē ir spēlēt un dziedāt šo burvīgo mūziku, kas saucas tikpat maģiski - rock’n’roll.

Mācības Elektromehāniskajā tehnikumā ātri izbeidzas – Pitu uzskata par antikomunistisku elementu, ar izteiktu noslieci uz Rietumu “pseidokultūru”. Visam punktu pieliek tehnikuma vestibilā it kā “nejauši” sadauzītais Ļeņina krūšutēls....

***

1963. gadā seko vēl viena amatieru līmeņa grupa, kura pastāv tikai dažus mēnešus, līdz beidzot ap 1964. gadu tiek izveidota leģendārā “The Melody Makers", kurā viņš kļūst par solistu un apgūst ritma ģitāras spēli.

Grupai, izņemot iepriekšējās grupas bundzinieku, tika piesaistīti pilnīgi jauni dalībnieki. Klāt nāca arī Zigmunds Lorencs, kuram pirmajam visā Latvijā bija īsta amerikāņu “Fender Stratocaster” ģitāra.  Jauno nosaukumu aizņēmās no populārās angļu popmūzikas avīzes “Melody Maker”, kuru paretam Rīgā ieveda kāds ārzemju, visdrīzāk jau arābu vai grieķu jūrnieks.

Dabīgi, ka viss repertuārs bija strikti angļu valodā un tika sastādīts no rokenrola zvaigžņu standartiem. Grupa ļoti ātri kļuva par skandalozu, sensacionālu kulta grupu jauniešu vidū, tai radās daudz fanu un sekotāju. Visur kur vien viņi uzstājās – skolās, tehnikumos, privātpasākumos, kāzās - viņu puspagrīdes koncertiem bija raksturīga pielūdzēju sajūsma, tuva ekstāzei. Jaunieši azartiski dejoja, spiedza kā traki, - patiesībā, vienkārši adekvāti uztvēra mūziķus un rokenrolu, bet tolaik to pielīdzināja uzvedībai, kas neatbilda īsteno “komunisma cēlāju” uzvedības standartiem.

Par cik skolu vadība arī dalījās uz tiem, kas atbalstīja jaunatni jeb vismaz netraucēja un dvēselē priecājās par šādām brīvības izpausmēm, un tādiem, kas baidījās no iespējamiem ekscesiem un apvainojumiem “antisovjetisma” atbalstīšanā, tad tie otrie bieži vien izsauca miliciju vai “družiņņikus”, kuri rupjā veidā veda ārā iekarsušo publikas daļu no zāles, centās apstādināt dejas un pašu koncertu. Visu laiku visiecienītākā vieta kur spēlēt bija Valsts Mākslas akadēmija (“Akuška”) slavena ar savu liberālo, brīvdomātāju attieksmi kā no studentu, tā arī no pasniedzēju puses. Katru reizi, kad “Makers” spēlēja akadēmijā fani šturmēja to visos iespējamos veidos: pa tualetes logiem, caur jumtiem, pagrabu, vienkārši ar spēku un māniem izspraucās cauri apsargiem pie ieejas durvīm.

****

70-ie 1972. gadā Pits saņēma uzaicinājumu piedalīties milzīgajā Rock’n’Roll Revival Show Londonā, Anglijā, vienā festivālā ar Jerry Lee Lewis, Little Richard, Chuck Berry, Fats Domino, Bill Haley un citām zvaigznēm, kas uzstājās uz pasākuma galvenās skatuves. Dabiski, Padomju institūcijas neatļāva Pitam braukt uz Angliju. Līdz šim laikam viņš glabā biļeti un festivāla plakātu, kurus viņam ir atsūtījuši viņa draugi no Lielbritanijas. Nepalaida arī darbā Bulgārijas kūrortu nakts klubos.

Vēlāk tajā pašā gadā Pitu kārtējo reizi izsauca uz VDK galveno biroju Rīgā, un šoreiz draudi bija tiešām ļoti nopietni. Viņu pabrīdināja, ka ja viņš turpinās spēlēt savu mūziku, viņa tikko piedzimušās meitas Džoannas veselība un pat dzīvība var būt apdraudēta.

Bija lielais emigrācijas vilnis, un daudzi progresīvi cilvēki, kas nepadevās, nenodzērās, neaizgāja bojā Padomijas zobratos, nesaskatīdami nekādu perspektīvu, izbrauca no PSRS.

Pitam nepalika citas izvēles un viņš arī nolēma emigrēt no PSRS. Piecas reizes viņš sniedza dokumentus izbraukšanai no PSRS, un piecas reizes saņēma atteikumu. Laikam tā bija savā ziņā atriebība no valsts varas puses. Nāk lielais izmisums. Turpmāk dzīve paiet ļoti noslēgti, par mūziku gandrīz neinteresējas un tikai paretam tuvu draugu pulkā paņem rokās ģitāru.

Ilgus gadus Pits dzīvoja totālā depresijā un bezcerībā, gaidot kārtējo atbildi no vīzu daļas. 1977. gada, jūtoties pilnīgi iztukšots, gan fiziski, gan morāli viņš nolemj iziet ārstnieciskās badošanās kūri un 23 dienas badojās. ***

Jauns pacēlums nāk 1980. gadā, kad no Igaunijas pienāk vecā drauga Heigo Mirkas jaunās grupas „Rock Hotel” fotogrāfija un uzaicinājums kopā doties uz mūzikas dekādi uz Lietuvu, uz Šauļiem. „Rock Hotelim” pa ceļam paredzēts koncerts arī kolhoza „Nākotne” kultūras namā. Tajā grupas solists slavenais Ivo Linna, iepriekš nemaz nebrīdinot, pēkšņi uzrauj Pitu uz skatuves, un viņš milzu uztraukumā nodzied klasisku rokenrola skaņdarbu – Karla Perkinsa (Carl Perkins) „Blue Suede Shoes”.

Pits saprot, ka vairs nevar dzīvot bez rock’n’roll mūzikas un nolemj dibināt grupu un atkal dziedāt.

Atgriezies Rīgā, Andersons sāk meklēt domubiedrus. Tiek izmēģināti un nomainīti daudzi mūziķi, līdz rodas grupa ”Rock And Roll Band”, vēlāk „Dopings”, „Rock Arhīvs” un visbeidzot „Arhīvs” jeb „Archives”.

1985. gada decembrī Pitu pirmo reizi parāda pa Latvijas TV tiešraidē no „Sporta Laureāta” pasākuma. Daudzi nodomā, ka tas ir kārtējais no Amerikas atbraukušais latvietis. 1986. gadā „Bildes-86” festivālā Pits kļūst par lielāko festivāla sensāciju. Triumfs turpinās arī nākamgad festivālā „Liepājas Dzintars - 87”. Publika veselu stundu, stāvot kājās un dejojot, sauca “Arhīvu” uz “bis”, un pat žūrijas priekšsēdētājs Raimonds Pauls uzgāja uz skatuves, lai nospēlētu kopā ar grupu.
 
Beidzot, astoņdesmito gadu beigās Pita Andersona vārds atgūst savu agrāko skanējumu, un klasiskais rokenrols atkal iemanto plašu jauniešu auditoriju visā Latvijā.

Seko braucieni uz Ļeņingradas rok-klubu un Jaunatnes Pili, uzstāšanās Viļņas Sporta Pilī, „Rock-Panorama” festivāli Krievijā, vairākas uzstāšanās Maskavas Lielajā „Ļužņiku” stadionā populāro Krievijas megastāru kompānijā,.

1988. gadā Krievijas žurnāla „Krugozor” redakcija uzdrošinājās izdod pirmos „Arhīva” ierakstus – „On The Road Again”un „I’m Ready”. Liktenīgi, kā pirmie Pita ieraksti atkal bija uz "plēvēm" (mīkstās skaņuplates, kas tika iešūtas starp žurnāla lapām)! Tajā pašā gadā seko pirmais brauciens uz „ārzemēm” - uz Poliju, čekista pavadībā.

Jau 80-tajos Andersons ir apsēsts ar jaunu ideju spēlēt autentisko „rockabilly” kombinācijā ar pūšamiem instrumentiem, un ievieš „Arhīva” sastāvā trīs saksofonus. Viņš arī izdomā jaunu terminu šim mūzikas novirzienam – „BRASSABILLY” (no angļu „brass” – pūšamie instrumenti un „-abilly” – no rockabilly). Šādi viņa grupa apsteidza par vairākiem gadiem svinga mūzikas atdzimšanu (Swing Revival) 90. gadu sākumā Amerikā, kā arī varbūt deva iedvesmas dzirksti vairākiem gados jauniem mūziķiem, kas tagad spēlē šajā stilā (Latvijā un daudz kur citur Pitam ir sekotāji).

Pēkšņi 1989. gadā pavasarī Andersons negaidīti tiek uzņemts Zviedrijas Rokenrola Klubā par goda biedru, tam arī seko ielūgums ņemt dalību īstajā rock’n’roll festivālā Jončopingā, Zviedrijā! Panākumi ir acīmredzami, Zviedrijai seko divi lieli komercbraucieni ar koncertiem pa visu Dāniju kopā ar pazīstamu amerikāņu rhythm & blues grupu no Floridas - „Little Nicky & The Slicks”. Pēc tam seko neticams uzaicinājums ņemt dalību grandiozajā rock'n'roll festivālā Anglijā, Brean Sands. Tajā "Arhīvs" uzstājās uz vienas skatuves ar Bila Heilija oriģinālo "Comets" sastāvu ("Bill Haley & His Comets"). Plaša intervija ar Pitu ir iekļauta BBC dokumentālajā filmā ar nosaukumu “Sweet Mystery Of Rock’n’Roll”. 

Gada beigās Vissavienības vienīgajā skaņu ierakstu firma „Melodija” ieraksta un izlaiž pirmo vinila (LP) plati „Pete Anderson & The Archives Live!”. Šis disks ieiet PSRS rokmūzikas vēsturē, kā pirmais albums, kuru ieraksta no sākuma līdz beigām angļu valodā vietējās izcelsmes mākslinieks. Vienlaicīgi ar plates „dzīvo” ierakstu top „Telefilma Rīga” režisores Dzintras Gekas dokumentālā īsfilma „Pits Andersons”.

***

Deviņdesmito gadu sākums Andersonam paiet, braukājot ar savu toreizējo lielo (deviņi cilvēki) „Archives” sastāvu pa lielākajiem Rietumeiropas rokenrola festivāliem un saietiem Lielbritānijā, Vācijā, Nīderlandē, Beļģijā, Somijā, Zviedrijā un vairākkārt Dānijā, kur notiek arī vairākus mēnešus garas koncertturnejas. Festivālos tika sastapti un iepazīti vairāki slaveni leģendārie rokenrola un kantrī mūziķi: Bill Haley’s Original Comets, Gene Vincent’s Blue Caps, Jack Scott, Billy Lee Riley, Hayden Thompson, Ventures, citi Pita jaunības elki.

1990. gadā viņa grupa ar Pita izdomāto video klipu “Jump, Jive An’ Wail” piedalās Igora Lingas filmā “Rock'n'Roll in Baltics”. To intensīvi demonstrē dažādos kinofestivālos vairākās pasaules valstīs, tostarp arī ASV. Šo oriģinālo klipa ideju un koncepciju, kā izskatās, nokopēja 1999. gadā Braians Setcers (Brian Setzer) - ļoti līdzīgs video, tā pati dziesma, horeogrāfija un anturāža. Daudzi pat uzskata šo Setcera klipu par plaģiātu.    

1993. gadā amerikāņu režisors un scenarists Pols Hegis (Paul Haggis), Pita dzīves stāsta iedvesmots, nolemj Rīgā uzņemt filmu „Red Hot” ar tādu slavenību, kā Donalds Sazerlends, Armins Mueller-Stāls un Baltazars Getti piedalīšanos. Pits tiek piesaistīts filmai kā mūzikas konsultants. Tiesa, montāžas stadijā ievērojami samazinājās producentu finansējums. Tas, kā arī režisora vēlme maksimāli tuvināt filmu Holivudas standartiem, stipri mazināja filmas māksliniecisko vērtību. 
http://www.hollywood.com/movies/detail/movie/177378,
http://videodetective.com/home.asp?PublishedID=5588 (filmas promo rullītis, sākumā - reklāma).

Starp citu ar filmas uzņemšanas grupu Rīgā no Kanādas toreiz ieradās citu starpā arī slavenais šef-pavārs Mārtiņš Rītiņš un viņa palīgs Elmārs Tannis. Abi pēc filmēšanas palika uz dzīvi Latvijā. Rītiņš tagad ir restorāna „Vincents”, bet Tannis restorāna „Charleston” īpašnieks.
 
„Arhīvs” pastāv līdz 1995. gadam.

1996. gada aprīlī parādās jauna dinamiska grupa – „Pete Anderson & The Rhythm Kings”. Novembrī desmit dienu laikā uz vienas elpas vilciena tiek ierakstīts Ziemassvētku albums „Rockin’ Christmas Time With Pete Anderson & The Rhythm Kings”. 

1997. gada pavasarī „PSB Records” skaņu ierakstu studijas prezidents Niks Binklī (Nick Binkley) uzaicina Andersonu uz Dienvidkaliforniju, ASV piedalīties ierakstu sesijā ar amerikāņu rockabilly mūziķiem „Russell Scott & The Red Hots” no San Diego, lai ierakstītu vienu skaņdarbu kompilācijas albumam. Sadarbība ir veiksmīga, ieraksti top ļoti pozitīvā, radošā un jautrā gaisotnē. 
 
Nonācis savā sapņu zemē, Pits pavada tur četrus mēnešus, apbraukājot daudzus no visievērojamākajiem Amerikas mūzikas centriem – New York, New Orleans, Los Angeles, Miami. Uzturoties ASV, Andersons ar deviņiem koncertiem uzstājas Maijami un citur Floridā ar grupu „Weld”, kas spēle pārsvarā tradicionālo honky tonk mūzikas repertuāru.

1999.gada decembrī Pits Andersons pats producē un izdod albumu – „Swingin’ As Always”, kurā apkopoti 10 gadu (1989 – 1998) laika posmā ierakstītie labākie līdz šim neizdotie ieraksti.

Seko „Pete Anderson Band”, kurā paredzēta dažādu vietējo rock'n'roll un country mūziķu piedalīšanās. Ilggadīgie dalībnieki – pianists Gints Žilinskis un ģitārists no Valmieras Igors Eunapu ***

2009. gada septembrī Nešvilā, ASV Pita Andersona CD "Brass-A-Billy" uzvarēja lielākajā ASV notiekošajā ikgadējā starptautiskajā mūzikas konkursā "Just Plain Folks Music Awards", iegūstot pirmo vietu pasaulē 2008./2009. gadu Rockabilly albumu kategorijā ("Best Rockabilly Album 2009").

Mūzikas eksperts un žurnālists Artēmijs Troickis savā grāmātā "Back In The USSR, The True Story Of Rock In Russia" uzsvēris, ka Andersons bija pirmais vērā ņemamais rokenrola mūziķis PSRS.

***

2015.g. viņam tika konstatēta reta vēža - liposarkomas forma. Mūzikas cienītāji un draugi saziedoja naudu viņa ārstēšanai Vācijas klīnikā dienas laikā. Savā lapā viņš informēja par ārstēšanas gaitu un solīja iepazīstināt ar ārstēšanas rezultātiem 15.01.2016....

Izmantoti citāti no lapas

http://www.pitsandersons.lv

***

Pits Andersons dzimis 22.03.1945. nodarbojās ar komercdarbību Latvijas Republikas teritorijā.

Atbilstoši SIA Lursoft, preses un interneta resursu datiem, Pits Andersons bija saistīts ar šādām organizācijām:

• Sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Hot Rod"
  Organizācijas pamatdarbība bija Mākslinieku darbība

Pits Andersons nomira 70 gadu vecumā, 2016. gadā.

Vairāk informācijas par personu, kuras vārds ir Pits Andersons varat meklēt vietnē news.lv. Tiks parādītas visas atbilstošās publikācijas pēc vārda sakritības (tās var būt dažādas personas).

Avoti: Preses un interneta publikācijas, Sēru vēstis, lursoft.lv