Rasma Brušvite
- Dzimšanas datums:
- 10.05.1926
- Miršanas datums:
- 00.00.1946
- Tēva vārds:
- Jāņa meita
- Papildu vārdi:
- Brušvīte
- Kategorijas:
- Padomju represiju (genocīda) upuris
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Dzimšanas vieta: 1926. g. Rucava.
1941. gada 14. jūnijā kopā ar piederīgiem deportēta. Mācījusies Liepājas valsts ģimnāzijas VIII klasē.
Mirusi: 1946. g. Krasnojarskas novads, Novosjolovas rajons. Noslīkusi.
Informācijas avots:
- Aizvestie. Latvijas Valsts arhīvs 2007. gads. Otrais papildinātais izdevums.
- http://lacplesis.org/379_Dienas/379_Dienas_91_gimnazija_Studenti_Aizvesti.htm
***
Brušvite Rasma Jāņa m., dz. 1926, lieta Nr. 14210, izs. adr. Liepājas apr., Rucavas pag., Brušviti , nometin. vieta Krasnojarskas nov., Novosjolovas raj.
Avots: http://www.archiv.org.lv/LVA/dep1941/meklesana41p.php?adrese=Liep%E2jas%20apr.
Nav pesaistītu vietu
| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 | Jānis Brušvits | Tēvs | ||
| 2 | Emīlija Brušvite | Māte | ||
| 3 |  | Skaidrīte Jaunarāja | Radinieks | |
| 4 |  | Juris Krīgens | Radinieks | |
| 5 |  | Juris Krīgens | Radinieks | |
| 6 |  | Vaida Vipulis | Radinieks | |
| 7 |  | Jānis Nikolajs Kurzeme | Radinieks | Otrās pakāpes brālēns |
| 8 |  | Vilnis Klāvs Kurzeme | Radinieks | Otrās pakāpes brālēns |
| 9 |  | Pēteris Rūdolfs Kurzeme | Radinieks | Otrās pakāpes brālēns |
| 10 |  | Anna Alvīne Lūsis | Radinieks | Otrās pakāpes māsīca |
| 11 |  | Miķelis Alberts Kurzeme | Radinieks | Otrās pakāpes brālēns |
| 12 |  | Katrīna Bergmane | Radinieks | Vecātēva māsa |
| 13 |  | Katrīna Kurzeme | Radinieks | Tēva māsīca |
| 14 |  | Emīlija Austra Antiko | Radinieks | Otrās pakāpes māsīca |
14.06.1941 | PSRS genocīda turpinājums pret nekrievu tautām. 1941.g. 14. jūnija deportācija
Krievijas cara valdības praktizētās genocīdu (etnocīdu) operācijas pret Krievijas māzākumtautībām boļševiki atsāka praktiski jau 10 gadus pēc savas varas nodibināšanas Padomju krievijā. Lai gan tās tika pasniegtas kā "šķiru cīņa", badā, izsūtījumā, cietumos boļševiku represēto mazākumtautību pārstāvju % no nācijas kopskaita pat vairākas reizes pārsniedza "titulnācijas"- krievu represēto %. Genocīda prakse tika attiecināta arī uz Krievijas ("PSRS") jaunokupētajām teritorijām. Kopumā 1941. gadā deportēja 0,74% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tika izsūtīti 1,9% no visiem Latvijā dzīvojošajiem ebrejiem, 0,8% no latviešu un 0,4% no krievu kopskaita. 81,27% no deportētajiem pēc etniskā sastāva bija latvieši.