Roberts Urbāns
- Dzimšanas datums:
- 17.06.1899
- Miršanas datums:
- 16.06.1953
- Papildu vārdi:
- Roberts Urbāns Eduarda dēls
- Kategorijas:
- 1. Pasaules kara dalībnieks, Dzimis Latvijā, LKOK, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, Leģionārs, Neatkarības kauju dalībnieks, Strēlnieks
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Dzimis Rīgā. Izglītojies 2. Rīgas pilsētas skolā.
Krievu armijā iestājies 1914. gadā, dienējis 8. Novgorodas kājnieku pulkā.
1915. gadā pārgājis uz 7. Bauskas latviešu strēlnieku bataljonu, vēlāko pulku. Piedalījies kaujās Tīreļpurvā, pie Ložmetējkalna, kur ievainots.
Apbalvots ar Jura krusta IV šķ.
Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 14. jūnija, piedalījies cīņās pret bermontiešiem, Latgales atbrīvošanā.
1919. gada 9. oktobra kaujā uz Jelgavas šosejas pie Baložiem , kopā ar 2 kareivjiem atrazdamies rotas spārnā, ievēroja vāciešu spēku grupēšanos uzbrukumam un ziņoja par to priekšniecībai. Mūsējo prettrieciena laikā cīnījās pirmajās rindās, saņēma 9 gūstekņus.
Dienestā palicis arī pēc brīvības cīņām. Dienējis 8. Daugavpils kājnieku pulkā virsseržanta pakāpē.
2. Pasaules kara laikā cīnījies latviesu leģionā. Kara beigas sagaidījis Vācijā. Dzīvojis bēgļu nometnēs, no turienes izceļojis uz Austrāliju.
Miris Heifīldas pilsētā.
Avoti: atvaļinātais pulkv. Jānis Hartmanis, lkok.com
Nav pesaistītu vietu
05.01.1917 | Ziemassvētku kaujas
Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija (vācu avotos: Aa-Schlachten - "Lielupes kaujas", krievu avotos: Митавская операция) bija liela, bet pavirši plānota Krievijas impērijas 12. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Jelgavu, kas notika laikā no 1917. gada 5. janvāra līdz 11. janvārim (no 1916. gada 23. decembra līdz 29. decembrim pēc vecā stila - Jūlija kalendāra). Kaujas notika purvainā apvidū starp Babītes ezeru un Olaini, kuru dēvēja par Tīreļa purvu. Uzbrukumam Babītes ezera dienvidos norīkoja VI Sibīrijas strēlnieku korpusu ar abām latviešu strēlnieku brigādēm. Krievijas pusē kaujās piedalījās aptuveni 40 000 karavīru, bet Vācijas pusē ap 25 000 karavīru. Reizēm no Ziemassvētku kaujām tiek izdalītas Janvāra kaujas no 1917. gada 23. janvāra līdz 31. janvārim, kuru laikā Vācijas karaspēks ar daļējām sekmēm mēģināja atgūt zaudētās pozīcijas.
08.10.1919 | Bermontiāde: Rietumkrievijas brīvprātīgo armija ielaužas Rīgā un ieņem visu Daugavas kreiso krastu
11.11.1919 | Bermontiāde: Rīga atbrīvota. Sākas pārējās Latvijas atbrīvošana no krievu- vācu iebrucējiem
Pēc Vācijas atbalstītās Rietumkrievijas brīvprātīgo armijas sakāves Rīgā, Latvijas armija uzsāka pārējās Latvijas atbrīvošanu gan no Kurzemes izdzenot Rietumkrievijas armiju, gan no Latgales - boļševistiskās Krievijas Sarkanarmiju.