Rūdolfs Austriņš

Latviešu izcelsmes PSRS politiķis, kurš pārsvarā darbojies PSRS represīvajās struktūrās, bijis "troikas" loceklis, kuras šāva cilvēkus pēc boļševiku sastādītiem plāniem un limitiem.
Pēc tam, arī pats represēts un nošauts Komunistiskās partijas organizēto nekrievu tautību genocīda (etnocīda) reresiju laikā PSRS 1937. gadā par to, ka latvietis.

Dzimis latviešu ģimenē, Valmierā. Apguvis burtliča amatu.

1907. gadās iestājies LSDSP

1912. gada augustā arestēts par pretvalstisku marksistisku darbību

1912. gada novembrī atbrīvots

1914. gada jūnijā arestēts par pretvalstisku marksistisku darbību, atbrīvots pēc 7 dienām 

1915. gada jūlijā arestēts par pretvalstisku marksistisku darbību un ieslodzīts uz 3 gadiem

1917. gada 19. martā amnestēts. 

1. Pasaules karā nav piedalījies.

1917. gadā ievēlēts par Valmieras strādnieku padomes deputātu priekšsēdētāju.

Pēc 1917. gada lielinieku apvērsuma - Valmieras strādnieku deputātu izpildkomitejas priekšsēdētājs.

1918. gada februārī cariskās Krievijas okupētās Vidzemes daļu okupē Vācijas karaspēks un Austriņš tiek nozīmēts "partijas darbam" Penzā. Ievēlēts par lielinieku partijas Penzas guberņas izpildkomitejas locekli, sociālās nodrošināšanas nodaļas vadītāju, pēc tam guberņas Ārkārtas komitejas priekšsēdētāju.

1918.-1921. Penzas guberņas Ārkārtas komitejas priekšsēdētājs un kolēģijas loceklis. 

1921.g. Penzas guberņas Ārkārtas komitejas Slepenās daļas pilnvarotais 

1922.g. Valsts Ārkārtas komitejas Slepenās daļas 9. vēlāk 2. nodaļas priekšnieks

1922.g. Saratovas guberņas Galvenās politiskās pārvaldes priekšnieks

1925.- 1929.g. Galvenās politiskās pārvaldes slepenās daļas (СО ОГПУ) 3. nodaļas priekšnieks

1929.g- 1937.g  Ziemeļu novada (по Северному краю) NKVD pilnvarotais pārstāvis.

No 1937. gada 14. marta līdz 22. jūlijam Kirovas apgabala NKVD priekšnieks, kur arī vadījis "troikas", kas formēja cilvēku šaušanu un pieprasīja papildus šaušanas limitus. 

1937. gada 22. jūlijā arestēts (?)

No 1937. gada 30. jūlija uz pavēles № 00447 pamata iecelts par "īpašās troikas" locekli (pretruna- atradies jau arestā=> troikas sastāvā piedalīties nevarēja)

1937. gada 15. novembrī ar NKVD Komisijas un PSRS Prokurora pavēli "īpašā kārtībā" apsūdzēts par piedalīšanos "kontrrevolucionārā sazvērestībā" un nošauts tajā pašā dienā. Apglabāts Donas kapsētā.

1956.g. 19. septembrī reabilitēts

***

Dzimis 1891. gadā, г.Вольмар Лифляндской губ.; латыш; низшее;

начальник УНКВД по Кировской обл., старший майор госбезопасности..

Dzīvoja: Киров, ул.Ленина, д.97..

Arestēts: 1937. gada 22. jūlijā.

Notiesāts: в особом порядке .

Nošauts: 1937. gada 15. novembrī.

Apglabāts: место захоронения - Москва, Донское кладбище.

Reabilitēts: 1956. gada 19. septembrī. ВКВС СССР

Avots: Москва, расстрельные списки - Донской крематорий