Rūdolfs Vārna

Dzimis Mēru pagastā. Izglītojies A. Millera reālskolā Rīgā.

Krievu armijā iestājies kā brīvprātīgais 1915. gada novembrī, dienējis 1. artilērijas rezerves divizionā Lugā.

1916. gada 1. jūnijā beidzis Pāvila karaskolu Petrogradā. Pēc tam dienējis 7. Bauskas latviešu strēlnieku pulkā, piedalījies kaujās.

Apbalvots ar Staņislava ordeņa III šķ.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. gada 27. februārī Valkā, kā jaunākais virsnieks, vēlāk kā rotas komandieris piedalījies kaujās pret landesvēru pie Cēsīm, Raunas un Juglas. Par šo kauju nopelniem paaugstināts par kapteini.

Vēlāk cīnījies pret bermontiešiem. 18. novembra cīņā pie Iecavas ievainots.

1919. gada 6. jūnijā kaujā pie Cēsīm Meiermuižas rajonā vāciešu pārspēka uzbrukuma laikā kopā ar dažiem kareivjiem atklāja pa ienaidnieka labo spārnu labi mērķētu uguni un radīja pretinieka rindās apjukumu, tā dodams iespēju visai rotai turpināt cīņu. Pēc ievainojuma izārstēšanas atgriezies pulkā Latgales frontē.

Atvaļināts 1920. gada 5. novembrī.

Bijis lauksaimnieks Bilskas pagasta Galaplauktu mājās.

2. Pasaules kara laikā iesaukts latviešu leģionā, Robežsargu pulkā.

Kara beigās nonācis Vācijā.

1949. gadā izceļojis uz ASV. Dzīvojis Klīvlendā, kur arī miris.