Sergejs Eizenšteins

Sergejs Eizenšteins kinorežisors, arhitekta Mihaila Eizenšteina dēls; beidzis Rīgas reālskolu (1915), no 1916. g. dzīvojis Krievijā, no 1925. gadu darbojies kino.

Autors filmai, kas uzskatīta par vienu no labākajām melnbaltajām mēmā kinolaikmeta propagandas filmām, kas jebkad radīta.

Viena no ievērojamākajā pasaules kinematogrāfa figūrām, kas sevi vienmēr saucis par „Rīgas puiku”.

Dzimis 10 (23). janvārī 1898. gadā un bērnību pavadījis Rīgā, Kr. Valdemāra ielā.

Mācījies Rīgas reālskolā (Rīgas 2. vidusskola).

Daudzas viņa turpmāko filmu epizodes izaugušas tieši no bērnībā un jaunībā radītajām skicēm, ko Sergejs zīmēja īpašās burtnīcās.

Pēc reālskolas beigšanas-

1915.gadā  dodas studēt Civilinženieru institūtā Pēterburgā. Paralēli notikumiem Sergeja dzīvē – skolas beigšanai un nākotnes plānošanai – risinās Pirmais Pasaules karš, 1917.gada revolūcija Krievijā un cara valdības krišana.

Šie notikumi liek Sergejam trešā kursa vidū pārtraukt studijas – straujais apkārtējo notikumu virpulis iedvesmo viņu atteikties no ģimenes tradīciju turpināšanas.

Viņu iesauc karadienestā. Vairākus turpmākos gadus Sergejs kā kara inženieris braukā no vienas vietas uz otru, kur nu vien frontes vajadzībām darāmi kādi praktiski darbi, šajā laikā iziedams vairākas dienesta pakāpes, sākot ar telefonistu un beidzot ar darbu vadītāja palīgu.

1925. gadā uzņem filmu Bruņukuģis Potjomkins, kas atzīta par vienu no visu laiku labākajām tā laika propagandas filmām pasaulē,

1938.g. uzņēmis filmu Aleksandrs Ņevskis

1946.g. uzņēmis filmu Ivans Bargais

Eizenšteins ir filmu montāžas pionieris, kino teorētiķis, kas savas idejas iespaidīgā veidā īstenoja arī praksē.

Viņš bija jauna kino izteiksmes veida celmlauzis propagandas kino.

Avoti: Marta Strauja, news.lv