Simona De Bovuāra

Simona de Bovuāra piedzima Parīzē sīkpilsoņu ģimenē kā vecākā no divām meitām (māsa Helēna (Hélène de Beauvoir) vēlāk kļuva par gleznotāju ), izglītību ieguva katoļu skolā Cours Désir un septiņpadsmit gadu vecumā sāka studēt filozofiju un matemātiku. 1926. gadā viņa uzsāka filozofijas studijas Sorbonnas universitātē, kur iepazinās ar Žanu Polu Sartru. 1929. gadā viņa nokārtoja eksāmenu filozofijā, kļūstot par jaunāko cilvēku, kam tas izdevies, un tikai 9. sievieti ar filozofijas zinātņu grādu.

Viņa bija - bija franču rakstniece, eksistenciālisma filozofe, feministe, marksiste, maoiste un sociālisma teorētiķe. Viņa rakstīja romānus, filozofiska, politiska un sociāla rakstura monogrāfijas, esejas un biogrāfijas, pie kurām pieskaitāma autobiogrāfija trīs sējumos. Populārākie no viņas darbiem ir metafiziski romāni, tādi kā Viešņa (L'invitée) un Mandarīni (Les mandarins), un filozofisks pētījums Otrs dzimums (Le deuxième sexe), kurā iestājās par sieviešu līdztiesību un lika pamatus feminismam.

Savā darbā „Otrais dzimums” pazīstamā franču filozofe, kas deva pirmo impulsu feminisma kustībai, atpakaļejošā ķēdītē aizsāk šķetināt dzimumu nevienlīdzības problēmu. Problēmu, kas savā būtībā ir neatrisināma, kas pieprasa pastāvošās sabiedrības domāšanas un uzskatu maiņu. Pat šobrīd, 21.gadsimtā, kad cilvēka prāts sasniedzis tik augstu intelekta un izglītības līmeni, nav iespējams izskaust šo problēmu pilnībā. Protams, galvenā problēma ir nevis divu dzimumu pastāvēšana (iedalījums), bet tā, ka viens dzimums sevi nostādījis augstāk par otru līdz ar to sievietes ir neaizsargātas privātajā sfērā un sociāli neaktīvas, tātad ekonomiski, emocionāli un fiziski atkarīgas no vīriešiem. Autore sāk ar to, ka definē, kas ir sieviete, pretstatot to vīrietim, taču līdz galam nepaskaidrojot, kas ir vīrietis. Kā var kaut kas būt atšķirīgs no kaut kā cita, kam arī nav precīzi noteiktas īpašības? Tādējādi tikpat neskaidrs, cik ir vīrietis, tādā pašā miglā paliek arī sieviete.

Darbi : 

• Viešņa" (L'invitée) — romāns, 1943
• "Svešas asinis" (Le sang des autres) — romāns, 1944
• "Izsalkušās mutes" (Les bouches inutiles) — luga, 1945
• "Visi cilvēki ir mirstīgi" (Tous les hommes sont mortels) — romāns, 1946
• "Amerika šodien" (L'Amérique au jour le jour) - stāsts, 1948
• "Otrs dzimums" (Le deuxième sexe) - filozofisks pētījums, 1949
• "Mandarīni" (Les mandarins) — romāns, 1954
• "Labi audzinātas meitenes memuāri" (Mémoires d'une jeune fille rangée) — autobiogrāfisks romāns, 1958
• "Brieduma gadu spēks" (La force de l'âge) — autobiogrāfisks romāns, 1960
• "Lietu vara" (La force des choses) — autobiogrāfisks romāns, 1963
• "Vecums" (La vieillesse) — eseja, 1970

Viņa mira Parīzē no plaušu karsoņa un apglabāta Monparnasas kapsētā

Avots : Wikipedia