Žans Pols Sartrs

Žans Pols Šarls Emārs Sartrs (franču: Jean-Paul Charles Aymard Sartre, dzimis 1905. gada 21. jūnijā, miris 1980. gada 15. aprīlī) bija politiski kreiss eksistenciālisma franču filozofs, rakstnieks un dramaturgs. 1964. gada Nobela prēmijas laureāts, no kuras viņš brīvprātīgi atteicās. Plaši zināma ir arī Sartra ilgā un sarežģītā kopdzīve ar feministi Simonu de Bovuāru.

Dzimis Parīzē, flotes virsnieka ģimenē. Sartra māte bija Alberta Šveicera māsīca. Kad Žanam Polam bija divi gadi, nomira tēvs un zēns uzauga, ietekmējoties no mātes tēva. Kad Sartram bija divpadsmit gadu, māte apprecējās atkal un ģimenē pārcēlās uz Larošelu.

Starp pasaules kariem studēdams prestižajā Augstākajā normālskolā (École Normale Supérieure) filozofiju, Sartrs iepazinās ar savu partneri un domubiedri Simonu de Bovuāru. Līdz Otrajam pasaules karam pasniedza filozofiju dažādos Francijas licejos, no 1944. gada pārtika tikai no literārās darbības. 1945. gada oktobrī kopā ar de Bovuāru, Merlo-Pontī un citiem nodibināja literāri-politisku žurnālu "Jaunie laiki" (Les Temps Modernes). Sabiedriskajā darbībā Sartrs atbalstīja dekolonizāciju (tajā skaitā Alžīrijas neatkarību no Francijas), Miera kustību, Kubas revolūciju, Studentu maiju, protestēdams pret ASV Vjetnamas karu, bet arī pret PSRS Ungārijas revolūcijas un Prāgas pavasara apspiešanu.

Nozīmīgākie darbi

• "Esamība un nekas" (L'être et le néant, 1943)
• "Eksistenciālisms ir humānisms" (L'Existentialisme est un humanisme, 1946)
• "Dialektiskā prāta kritika" (Critique de la raison dialectique, 1960)

• romāns "Nelabums" (La nausée, 1938)
• stāsts "Siena" (Le mur, 1939)
• luga "Mušas" (Les mouches, 1943)
• luga "Godājamā staigule" (La putain respectueuse, 1946)