Pastāsti par vietu
lv

Pols Morāns

Pievieno šai personai bildi!
Dzimšanas datums:
13.03.1888
Miršanas datums:
23.07.1976
Papildu vārdi:
Paul Morand, Поль Моран, Paul Morand, Paul Morand
Kategorijas:
Diplomāts, Rakstnieks
Tautība:
 francūzis
Kapsēta:
Norādīt kapsētu

Pols Morāns (franču: Paul Morand), dzimis 1888. gada 13. martā, miris 1960. gada 23. jūlijā, bija franču rakstnieks un politiskais darbinieks.

Viņš tika ievēlēts Franču akadēmijā 1968. gadā, kur kopš 1977. gada tiek pasniegta Pola Morāna Lielā literatūras balva. Vairāki viņa darbi piedzīvoja ekranizāciju.

Morāns izturējās izteikti noraidoši pret gollismu, komunismu, brīvmūrniecību, ebrejiem un homoseksuālām personām.

Dzīvesgājums

Rakstnieka tēvs, Eižens Eduards Morāns, bija Dekoratīvo mākslu valsts augstskolas (École nationale supérieure des arts décoratifs) direktors. Viņš pazina vairākus sava laika māksliniekus, kā Ogists Rodēns, Sāra Bernāra, Stefans Malarmē. Jau bērnībā Pols daudz ceļo pa Eiropu ar savu ģimeni, iemācās angļu valodu pausaudža gados. Viņš studē Politisko zinātņu brīvajā skolā. Obligāto dienestu veic Kānas prefektūras arhīvos, šajā laikā top viņa pirmais noveļu krājums Les Extravagants. Viņa politiskā karjera sākas Londonā. Pirmā pasaules kara laikā viņš strādā Francijas Ārlietu ministrijā Parīzē. 1914. gadā viņš iepazīstas ar Marselu Prustu. Prusts kurš bija dzirdējis Morāna atsauces par savu romānu Svana pusē (Du côté de chez Swann, 1913) negaidīti ierodas pie viņa uz mājām vienā vakarā. Šī vizīte vēlāk tiks aprakstīta novelē Le visiteur du soir. Abu draudzība turpināsies līdz Prusta nāvei. Vēl rakstnieks uzturēja tuvas attiecības ar Žanu Kokto.

Pirmais tika publicēts Morāna poēmu krājums Lampes à Arc (1919), bet īstu atzinību viņam atnesa grāmata Tendres Stocks ar Prusta priekšvārdu 1924. gadā.

1920-1930. gados Morāns publicē vairākus romānus, noveles un ceļojumu aprakstus. Viņš sadarbojas ar žurnālu Le Figaro un izmēģina sevi izdevniecības jomā izplatot Gallimard apgāda kolekciju Renaissance de la nouvelle.

1927. gada 3.janvārī Morāns apprec grieķu izcelsmes rumāni, Elēnu Krisoveloni, no bagātas banķieru dzimtas.

Morāns kļūst par Višī Francijas vēstnieku Rumānijā 1942. gadā un Šveicē 1944. gadā. Pēc Otrā pasaules kara beigām viņu atsauc. Morāna pozīcija okupācijas laikā iedvesa de Gollam tik dziļu antipātiju, ka no 1958. līdz 1968. gadam viņš izmantoja visas iespējas lai nepieļautu rakstnieka ievēlēšanu Franču akadēmijā. Morāns savukārt nicinoši sauca prezidentu par "Gollu".

Uz apmēram desmit gadiem Morāns apmetas Vevejā Šveicē. Viņš kļūst par jaunas literātu pāaudzes aizbildni. Šo rakstnieku grupu, ko raksturoja opozīcija Žanam Polam Sartram, vēlāk nosauks par Huzāriem.

1968. gadā viņu beidzot pieņēma Franču akadēmijā, kur viņš ieņēma 11.krēslu aizstājot rakstnieku Morisu Garsonu.

Pārdzīvojis savu sievu pa pusotru gadu rakstnieks mirst Laeneka slimnīcā (Hôpital Laennec de Paris) Parīzē. Urna ar abu pelniem glabājas Triestē, Krisoveloni dzimtas mauzolejā.

Avoti: wikipedia.org

Nav pesaistītu vietu

    loading...

        Saistītās personas vārdsSaitesDzimšanas datumsMiršanas datumsApraksts
        1Misia  SertMisia SertPaziņa30.03.187215.10.1950
        2Nini  TeilādeNini TeilādePaziņa15.06.191513.02.2018
        3Fransuā Ogists Renē RodēnsFransuā Ogists Renē RodēnsPaziņa12.11.184017.11.1917
        4Oskars VaildsOskars VaildsPaziņa16.10.185430.11.1900
        5Sāra BernāraSāra BernāraPaziņa22.10.184426.03.1923
        6Žans  KoktoŽans KoktoPaziņa05.07.188911.10.1963
        7Marsels PrustsMarsels PrustsPaziņa10.07.187118.11.1922
        8Žans Pols  SartrsŽans Pols SartrsPretinieks21.06.190515.04.1980
        9Šarls Andrē Žozefs Marī de GollsŠarls Andrē Žozefs Marī de GollsPretinieks22.11.189009.11.1970

        Nav norādīti notikumi

        Birkas