Širlija Fīlda

Shirley Anne Field (dzimusi Shirley Broomfield; 1936. gada 27. jūnijs – 2023. gada 10. decembris) bija angļu aktrise, kura uz skatuves, filmās un televīzijā darbojās no 1955. gada līdz pat savai nāvei.

Viņa bija ievērojama Britu Jaunā viļņa perioda aktrise.

Agrīnā dzīve

Shirley Broomfield dzima Forest Gate, Eseksā (tagad Londonas Ņūhema) 1936. gada 27. jūnijā. Viņa bija trešā no četriem bērniem – viņai bija divas vecākas māsas (Joy un Sonny/Sonja) un jaunākais brālis Ernests "Gajs" Brūmfīlds (ap 1939–1999).

Ģimene izjuka ļoti agri. Sešu gadu vecumā Šērliju (un, iespējams, arī citus bērnus) ievietoja bērnu namos — vispirms Nacionālajā bērnu namā Edgworthā netālu no Boltonas, vēlāk Blekbērņā. Viņa pavadīja lielāko daļu bērnības dažādos bērnu namos Ziemeļanglijā, tikai 15 gadu vecumā atgriežoties Londonā.Tur viņa mācījās par mašīnrakstītāju, vienlaikus turpinot apmeklēt skolu. Šī šķirtība no ģimenes bija smaga trauma, par kuru viņa vēlāk atklāti runāja intervijās. Vēlāk viņa atgriezās Edgworthā, līdz 15 gadu vecumam, kad pārcēlās uz bērnu nama hosteli Londonā.    Viņas māte bija īru izcelsmes skaistule no Londonas East End, bet tēvs nepieņēma mātes vēlmi dot bērniem “zvaigžņu” vārdus (Shirley pēc Shirley Temple u.c.). Vēlāk, jau pieaugot, Šērlija uzzināja vairāk par mātes dzīvi — māte bija aizbraukusi uz ASV un tur dzemdējusi vēl trīs meitas.   Aktiermākslas karjera

Agrīnās lomas

Pēc mācībām Lucie Clayton modeļu skolā un aģentūrā Šērlija kļuva par fotomodeli pin-up žurnāliem, piemēram, Reveille un Titbits.

Vēlāk viņu pamanīja Bils Vatss, kurš vadīja teātra aģentūru un palīdzēja iegūt lomas britu filmās 1950. gadu beigās (taču, parasti bez uzvārda titros).

Pirmā Šērlijas parādīšanās filmā bija kā statistes lomā filmā Simon and Laura (1955). Viņai bija nelielas lomas filmās

• All for Mary (1955),
• Lost (1956),
• Yield to the Night (1956) (režisors J. Lee Thompson),
• It's Never Too Late (1956),
• It's a Wonderful World (1956),
• The Weapon (1956),
• Loser Takes All (1956),
• The Silken Affair (1956),
• Dry Rot (1956),
• The Good Companions (1957) (atkal pie Thompsona),
• Seven Thunders (1957) un
• The Flesh Is Weak (1957).
• Viņa piedalījās arī seriālu The New Adventures of Martin Kane (1957) un International Detective epizodēs.

Pirmā ievērojamākā filmas loma viņai bija filmā Horrors of the Black Museum (1959). Nelielas lomas bija arī filmās Once More, with Feeling! (1960) un And the Same to You (1960).

Lielāka loma bija kontroversiālajā filmā Peeping Tom (1960).

Uz skatuves viņa spēlēja izrādē The Lily White Boys kopā ar Albertu Finney.

Slavas sasniegšana

1960. gadā Šērlijai pienāca īstais izrāviens, kad Tonijs Ričardsons viņu izvēlējās Tīnas Lapfordas – modeles – lomai filmā The Entertainer (1960), kur galveno lomu spēlēja Lorenss Olivjē. Viņa uzsvēra, precizējot, ka savu izrāvienu nav parādā Olivjē: „Es visu esmu parādā Tonijam Ričardsonam.“

Viņai bija otrā plāna loma filmā Beat Girl (1960), bet pēc tam sekoja, iespējams, vispazīstamākā loma – Dorīna, dumpinieka Artura Sītona (spēlē Alberts Finney) potenciālā draudzene – Britu Jaunā viļņa filmā Saturday Night and Sunday Morning (1960). Režisors Karels Reizs viņu raksturoja kā „grūti sadzīvojamu“. Filma guva milzīgus panākumus.

Šērlija filmējās kopā ar Kenetu Moru filmā Man in the Moon (1960). Ar šīm trim lielajām galvenajām lomām 1960. gadā viņa kļuva par vienu no retajiem aktieriem, kuras vārds vienlaikus bija uzrakstīts virs titriem visoss lielākajoss Lesterskvēra kinoteātros.

Lai gan viņai piedāvāja lomu filmā A Kind of Loving (1962), Šērlija to noraidīja, lai spēlētu galveno sievietes lomu Holivudas finansētajā filmā The War Lover (1962) kopā ar Stīvu Makvīnu. Četrdesmit gadus vēlāk viņa atzina, ka filmēšanas process nebija ideāls:

„Tas bija kā sapņu piepildījums, taču es to nevarēju izbaudīt tā, kā būtu vajadzējis. Kad ierados, biju panikā, nogurusi, saule šķita pārāk dzeltena un apelsīnu sula pārāk oranža. Tas bija ļoti saspringti, un man visu laiku sāpēja galva. Es vienkārši nebiju pie tā pieradusi. Man nebija neviena, kas par mani parūpētos.“

Lielbritānijā viņa spēlēja galveno lomu filmā Lunch Hour (1962), kas bija viena no viņas mīļākajām filmām.

Hammer studijai viņa filmējās filmā The Damned (1963), ko režisēja Džozefs Losijs. Viņa devās uz Holivudu, lai spēlētu galveno sievietes lomu episkajā filmā Kings of the Sun (1963), ko režisēja J. Lee Thompson. Tajā laikā Tompsons viņu bija sasaistījis ar noslēgtu personīgo līgumu. Viņa stāstīja, ka atteicās no lomām Džeimsa Bonda filmā un Elvisa Preslija filmā.

Šērlija devās uz Itāliju, lai filmētos The Wedding March (1966), pēc tam Anglijā spēlēja filmās Doctor in Clover (1966) un Alfie (1966). Otrā plāna loma bija arī filmā Hell Is Empty (1967).

Vēlākā karjera

1970. gadā viņa filmējās filmās With Love in Mind un A Touch of the Other, bet 1974. gadā – House of the Living Dead.

No 1970. gadu beigām Šērlija biežāk bija redzama televīzijā – seriālos Centre Play, Shoestring, Buccaneer, Never the Twain, kā arī ilgstošā loma Santa Barbara. Viņa piedalījās arī TV filmās, piemēram, Two by Forsyth. Filmās viņai bija lomas My Beautiful Laundrette (1985), Shag (1989), Getting It Right (1989), The Rachel Papers (1989), Hear My Song (1991), U.F.O. (1993), Taking Liberty (1993), Loving Deadly (1994) un At Risk (1994).

Vēlākās televīzijas lomas ietvēra Anna Lee: Headcase (1993), Murder She Wrote, Lady Chatterley, Rumble, Bramwell, Barbara, Madson, Dalziel and Pascoe, The Bill, Where the Heart Is, Waking the Dead, Monarch of the Glen, Last of the Summer Wine, Doctors. Viņas pēdējās filmas ir The Kid, The Power of Three un Beautiful Relics.

Personīgā dzīve un nāve

1967. gada 7. jūlijā Šērlija apprecējās ar aristokrātisko RAF pilotu un autosacīkšu braucēju Čārlzu Patriku Kolumu Henriju Kraitonu-Stjuartu (Charles Crichton-Stuart, 1939–2001).
Viņiem 1969. gadā piedzima meita Nikola Kraitona-Stjuarta,. saukta arī par Nicola Gill .
Laulība ilga tikai astoņus gadus un beidzās ar šķiršanos 1975. gadā. Pēc laulības šķiršanas Čārlzs vēlreiz apprecējās.Par meitu Nicola publiski ir maz informācijas — viņa izvairās no plašas publicitātes. Zināms, ka Šērlija un Nicola uzturēja attiecības, un ir saglabājušās fotogrāfijas no viņu kopīgajiem brīžiem.
1991. gadā iznāca viņas autobiogrāfija A Time for Love.

1968. gada 14. novembrī Šērlija piedalījās BBC Radio 4 raidījumā Desert Island Discs, kur stāstīja Sjū Loulijai par savu audzināšanu dažādos bērnu namos Ziemeļanglijā un panākumiem aktrises karjerā 1960. gados.

Agrīnākā jaunībā bija īsas attiecības ar Holivudas aktieri Robert Wagner.
Viņa arī atcerējās attiecības ar Džonu F. Kenediju un neveiksmīgo randiņu ar Frenku Sinatru.
Viņas izvēlētie skaņdarbi ietvēra Bēthovena Pirmo klaviersonāti C-mažoorā un skaņdarbus no Rahmaņinova, Elvisa Preslija un The Carpenters repertuāra.

1969. gada septembrī viņas brālis Gajs tika nogalināts savās mājās Sanfrancisko – to izdarīja viņa draudzenes dēls Harijs Dalsijs (DHL dibinātāja Adriana Dalsija dēls). Šērlija lidoja uz ASV, lai iesāktu civilprasību par nāves izraisīšanu aiz nailaidīgas neuzmanības. 

Šis notikums viņai bija liels trieciens.

1970. gada septembra numurā žurnālā Cinema Retro publicēja garu interviju ar Šērliju, kurā viņa atklāti runāja par savu bērnību un filmu Peeping Tom, The Entertainer, Beat Girl un The War Lover tapšanu.

Šērlija Fīlda nomira 2023. gada 10. decembrī 87 gadu vecumā.