Thits Kuangs Diks

Thits Kuangs Diks bija budistu mūks no Vjetnamas, kurš veica pašaizdedzināšanās aktu, kas bija daļa no budistu protestiem pret Ngo Diņ Zjemas režīmu. Viņa klosteris atradās Hues pilsētas, bijušās Vjetnamas galvaspilsētas, nomalē. Automašīna, ar kuru viņš devās uz pašaizdedzināšanās vietu, mūsdienās ir izstādīta pie klostera vispārīgai tūristu apskatei. Pēc Kunga Dika nāves viņa mirstīgās atliekas tika kremētas. Leģenda stāsta, ka viņa sirds nesadega, bet gan tikai apdega, tāpēc viņš tika pasludināts par svēto.

Viņš piedzima mazā Vjetnamiešu ciematiņā 7 bērnu ģimenē. Tēva brālis esot aizrāvies at budismu un jau 15 gadu vecumā jaunietis, kuram tas patiesi interesējis, jau izteicis vēlēšanos kļūt par budistu mūku. 20 gados viņš tika iesvētīts un devās kalnos, lai 3 gadu garuma baudītu vientulītu un būtu divatā ar Dievu. 

Atgriežoties, viņš kļuva par Vjetnamas centralā reģiona budisma inspektoru. Viņa vadība tika uzcelti 14 tempļi. 3 gadu mācības Kambodžā ļāva reliģijā ielūkūties vel dziļāk. 17 tempļi viņa vadībā tika radīti Saigonā un tās apkartnē. Daudzi šodien nes viņa vārdu. 

Tas bija laiks, kad Vjetnamā budismu steidza apspiest katoļticība. Daudzi katoļu priesteri savu klosteru un Dievnamu pasparnē pat izveidoja armiju, lai cīnītos ar neticīgajiem. Budisma piekritēji tika vajāti, spīdzināti un nogalināti. To atbalstīja arī valdība.

Uzzinot par kārtējo ticības brāļu mocīšanu un sodīšanu, 1963.gada 11. jūnijā Thits Kuangs Diks sēdās savā auto, izbrauca no klostera pagalma un devās uz Saigonu - uz pilsētas centru. Pretī Kambodžas vestniecībai jau vairākas dienas notika budistu miermīlīgie protesti. Žurnālistu interesi tie jau bija zaudējuši. Laukumā bija tikai The New York Times žurnalists - Deivids Helberstams un Assosiated Press Saigonas biroja pārstāvis Malkoms Brauns. Viņi novēroja dīvainu rituālu - kāds cilvēks ar benzīna bāku uz ielas zīmēja apli un lūdzās. Arī sevi viņš aplēja ar degšķidrumu. Tad nosēdies laukuma vidū - viss uzliesmoja.

Deivids Helberstams rakstīja, ka nav spējis pakustēties, izdvest kaut skaņu vai kliedzienu no šoka. Cilvēka ķermenis pārogļojies momentā. "Viņš sēdēja kā jau nedzīva statuja, nepakustējās ne muskulis, ne tika izdvesta ne skaņa" , rakstīja žurnālists. Savukārt viņa koleģijis Malkoms Brauns spēja reizi nospiest fotoaparāta slēdzi. Radās šis traģiskais uzņēmums, par kuru Assosiated Press žurnalists saņēma Pulicera balvu. 

Vai šī sadedzināšanās kaut ko mainīja. Pamatos nē, jo savā dzimtenē budisti joprojām tiek apspiesti un vajāti. Taču šis solis pievērsa starptautisku uzmanību Vjetnamas buduistu problēmām. Pasaulē radās organizācijas, kas aizstāv un palīdz šīs reliģijas vajātajiem piekritējiem. Budistu dzīvais simbols šodien ir Dalai Lama.  

Thits Kuangs Diks  ir leģenda. Neesot sadegusi viņa sirds, kas šobrīd ir viens no budistu svētumiem, savukārt, auto, ar kuru viņš devās uz Saigonas centru, ir izvietots klostera pagalmā un rādīts tūristiem. 

Pēc pašsadedzināšanās akta viņa pārpgļojušos ķermeni kremēja. Sirds atkal izturēja, tādēļ viņu iecēla Svēto kārtā. 

Zanda Radziņa, Nekropole.info