Uļjana Semjonova
Uļjana Semjonova
- Dzimšanas datums:
- 09.03.1952
- Miršanas datums:
- 08.01.2026
- Kategorijas:
- Basketbolists, Olimpisko spēļu čempions, Sportists, Triju zvaigžņu ordeņa goda zīme, TZO GZ
- Tautība:
- latvietis
- Kapsēta:
- Norādīt kapsētu
Uļjana Semjonova, īstajā vārdā Iulijaka Semjonova, pazīstama arī kā Uļa, bija latviešu basketboliste, spēlējusi centra pozīcijā, bijusi PSRS sieviešu basketbola izlases dalībniece.
U. Semjonova tiek uzskatīta par vienu no visu laiku izcilākajiem basketbolistiem Latvijā. Viņa ir pirmā basketboliste, kas tika iekļauta basketbola izgudrotāja Džeimsa Neismita vārdā nosauktajā basketbola slavas zālē un nebija no ASV. U. Semjonova ir pirmā itāļu laikraksta La Gazzetta dello Sport balvas ieguvēja, balva saņemta 1979. gadā.
Biogrāfija
Uļjana Semjonova ir dzimusi 1952. gada 9. martā Zarasos, kur bija viņas mātes dzīvesvietai tuvākā dzemdību nodaļa.
Līdz 13 gadiem dzīvoja tagadējā Medumu pagastā.
1965. gadā viņu uzaicināja mācīties sporta skolā Rīgā viņas neparasti garā auguma dēļ.
1967. gadā trenera Strupovica vadībā viņa kopā ar Latvijas jauniešu izlasi izcīnīja savu pirmo zelta medaļu PSRS skolēnu spartakiādē.
Kopš 15 gadu vecuma 2,12 metrus garā basketboliste sāka spēlēt TTT Rīga pieaugušo komandā, laika posmā
no 1975. līdz 1987. gadam bija komandas kapteine.
No 1967. līdz 1989. gadam viņa TTT komandas sastāvā kļuva par desmitkārtēju Eiropas čempionvienību kausa ieguvēju un piecpadsmitkārtēju PSRS čempioni. TTT ierakstīta Ginesa rekordu grāmatā kā komanda, kas 18 reizes kļuvusi par Eiropas čempionvienību.
No 1968. līdz 1986. gadam PSRS izlasē aizvadīja 18 sezonas, kuru laikā nepiedzīvoja nevienu zaudējumu.
1971. gadā saņēmusi apbalvojumu "PSRS Nopelniem bagātā sporta meistare".
Kopā ar PSRS izlasi Semjonova uzvarēja divās Olimpiskajās spēlēs, 3 reizes Pasaules čempionātā,
1973. gadā uzvarēja Universiādes basketbola turnīrā un 10 reizes triumfēja Eiropas čempionātā.
Laikposmā no 1970. līdz 1985. gadam U. Semjonova 12 reizes tika atzīta par Latvijas populārāko sportisti.
Laikposmā no 1988. līdz 1992. gadam bijusi LOK viceprezidente.
Kopš 1991. gada viņa ir Latvijas olimpiskās komitejas sociālā fonda prezidente.
1993. gada 10. maijā U. Semjonova kā pirmā eiropiete tika izvirzīta uzņemšanai basketbola slavas zālē Springfīldā, ASV, kur tajā pašā gadā tika uzņemta.
1995. gadā viņa saņēma ceturtās šķiras Triju Zvaigžņu ordeni par īpašiem nopelniem Latvijas labā, kas ir Latvijas augstākais apbalvojums.
Pēdējos dzīves gados Semjonovai bija nopietnas veselības problēmas.
2022.gadā Semjonovai tika amputēta kāja.
Mirusi 2026. gada 8. janvārī.
Sasniegumi
Ar PSRS izlasi
- Olimpiskā čempione PSRS sastāvā: 1976, 1980
- Pasaules čempione PSRS sastāvā: 1971, 1975, 1983
- Eiropas čempione PSRS sastāvā (10): 1968, 1970, 1972, 1974, 1976, 1978, 1980, 1981, 1983, 1985
- Universiādes čempione PSRS sastāvā: 1973
Ar klubiem
- PSRS čempione Rīgas TTT sastāvā (15):[9] 1968—1973, 1975—1977, 1979—1984
- PSRS čempionāta 2. vietas ieguvēja Rīgas TTT sastāvā: 1974, 1978, 1985
- PSRS čempionāta 3. vietas ieguvēja Rīgas TTT sastāvā: 1986
- PSRS kausa ieguvēja: 1969
- Eiropas čempionvienību kausa ieguvēja Rīgas TTT sastāvā (11): 1968—1975, 1977, 1981—1982
- Liliānas Ronketi kausa ieguvēja Rīgas TTT sastāvā: 1987
Apbalvojumi
- Ļeņina ordenis (PSRS, 1985)
- Darba Sarkanā karoga ordenis (PSRS)
- 4. šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (Latvija, 1995)
- Draudzības ordenis (Krievija, 2006)
- Par mūža ieguldījumu sportā (Latvija, 2007)
Slavas zāles
- 1993: Basketbola slavas zāle (Springfīlda, ASV)
- 1999: Sieviešu basketbola slavas zāle (Noksvila, ASV)
- 2007: FIBA slavas zāle (Madride, Spānija; uzņemta 2007. gada 12. septembrī)
***
Sēru vēsts!
74. dzīves gadā mūža miegā aizmigusi leģendārā basketboliste – divkārtējā olimpiskā, trīskārtējā pasaules un desmitkārtējā Eiropas čempione, vienpadsmitkārtējā Eiropas čempionvienību kausa ieguvēja, FIBA, pasaules basketbola un pasaules sievišu basketbola Slavas zāļu dalībniece Uļjana Semjonova (1952. gada 9. marts – 2026. gada 8. janvāris).
Izsakām visdziļāko līdzjūtību tuviniekiem un visiem, kas Uļu pazina, cienīja un mīlēja.
Avoti: wikipedia.org, timenote.info
Nav pesaistītu vietu

| Saistītās personas vārds | Saites | Apraksts | ||
|---|---|---|---|---|
| 1 | ![]() | Oļģerts Altbergs | Darba biedrs | |
| 2 | Andris Purkalns | Darba biedrs | ||
| 3 | ![]() | Aleksandrs Zālītis | Darba biedrs | |
| 4 | ![]() | Raimonds Karnītis | Darba biedrs | |
| 5 | ![]() | Ingrīda Ūdre Latimira | Darba biedrs | |
| 6 | Silvija Krodere | Darba biedrs | ||
| 7 | ![]() | Dzidra Karamiševa | Darba biedrs | |
| 8 | ![]() | Dzintra Grundmane | Darba biedrs | |
| 9 | ![]() | Ingrīda Strupoviča-Blūma-Bulavko | Darba biedrs |






