Valerija Bērziņa-Baltiņa

Valodniece, skolotāja un dzejniece.

Dzimusi Rīgā valodnieka, matemātiķa Kārļa Ķerves un medmāsas Klāras dz.Šnores ģimenē.  

1933. gadā absolvē Latvijas Universitātes Baltu filoloģijas nodaļu.

Pēc studijām strādā par valodu un literatūras skolotāju:

• 1933.-34.g. Rīgas Franču licejā,
• 1934–1944.g. Ebreju vakara ģimnāzijā un Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā.

1944. gadā viņa ar meitām dodas bēgļu gaitās uz Vāciju

1945–1949.g. pēc kara beigām strādā Eslingenas DP (Dispaced Persons) nometnes Latviešu ģimnāzijā.

1950. gadā viņa izceļo uz ASV

1954–1963,g, viņa studē vācu valodu un literatūru ASV Minesotas Universitātē.

Vēlāk strādā par skolotāju un lektori Minesotas Universitātes Mankato koledžā (1963–1964), Makkalestera koledžā (1967–1974) un Augsburgas koledžā (1974–1986).

Valerija Bērziņa-Baltiņa bija latviešu valodas skolotāja Mineapoles latviešu sestdienas skolā, Garezera, Beverīnas, Kursas latviešu vasaras vidusskolās un Minsteres Latviešu ģimnāzijā.

No 1975. gada viņa vadīja latviešu valodas un literatūras semināru Mineapolē 

Pirmā laulība ar Rīgas 3.vidusskolas skolotāju Vilhelmu Oskaru Bērziņu.

V. Bērziņa-Baltiņa otrreiz apprecējās ar tautsaimnieku, skolotāju un sabiedrisko darbinieku Kārli Baltiņu, un laulībās piedzima četri bērni:

• Biminita Bērziņa (Grunde),
• Ligita Metusa-Bērziņa (Moettus-Bērziņa),
• Ūve Hamiltone-Bērziņa un
• Andris Baltiņš.
   

Apbalvojumi:

• V. Bērziņa-Baltiņa ir saņēmusi Amerikas Latviešu apvienības (ALA) goda diplomu par latviešu valodas kopšanu un sargāšanu (1977),
• Edgara Sūnas piemiņas fonda balvu (1988),
• Pasaules Brīvo Latviešu apvienības (PBLA) Kultūras fonda Goda balvu (1994) un
• Triju Zvaigžņu ordeni (1997).

Daiļrade.
 Viņa publicē daudz rakstu par latviešu un citu valodu jautājumiem, kā arī apceres par Zinaīdu Lazdu, Anšlavu Eglīti, Jāni Klīdzēju, Zentu Mauriņu.
Viņas Latviešu valodas gramatika ir viena no labākajām vidusskolu latviešu valodas gramatikām. Tās pirmais izdevums (1942) ir iznācis Jāņa Endzelīna redakcijā Rīgā. Gramatika izdota vairākkārt (ārzemēs iznāk pieci, bet Latvijā – četri izdevumi. Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas multimedijā Latviešu valoda un okupāciju varas aplūkojami visi gramatikas izdevumi).

1980. gadā iznāk viņas dzejoļu krājums Gaismas šūpoles, kurā dominē dabas, cilvēku garīgās pasaules un patriotiski motīvi. Viņa pabeidz valodnieka un folklorista Jāņa Bičoļa sākto lielo darbu ‒ Latviešu valodas vārdnīcu, tajā norāda vārdu pareizrakstību, izrunu, formas un nozīmes. Vārdnīca veltīta valodnieka Jāņa Endzelīna piemiņai.

To 1993. gadā izdod ALA.