Vens Klaiberns

Vens Klaiberns ( latviski raksta arī Vans Kliberns) - izcils amerikāņu pianists, kuram pirmajam izdevās uzvarēt Starptautiskajā Čaikovska konkursā Maskavā 1958. gadā aukstā kara saspringtākajā laikā.  

Aukstā kara apstākļos šo prestižo balvu Maskavā pasniedz... amerikānim. Bet žūrijas un publikas sajūsma ir vienota un ir bez jebkādām šaubām. Vans Kliberns (tieši šādi rakstīja tā laika prese) uz ilgiem gadiem kļūst par autoritāti klaviermūzikas jomā.

Vēlāk Klaiberns iegūst pasaules slavu gan ASV, gan spēlējot citur ārzemēs. Viņš spēlējis karaļu un prezidentu inaugurācijas svinībās - tai skaitā visu ASV prezidentu inaugurācijas svinībās no Eizenhauera sākot un Obamu beidzot.

Klavierspēli sākotnēji apguvis no savas mātes - pie F. Lista skolnieka Artura Frīdheima (Arthur Friedheim) skolnieces  Rildijas O' Braienas (Rildia Bee O'Bryan)

Ir kāda interesanta leģenda, kas saistīta ar Venu Klaibernu. 70.g. vidū, kad pasaulei nopietni sevi piesaka rokmūzika, tā kļūst par nepārtrauktu padomju ideologu apriešanas un kritikas objektu. Šai laikā nopietni sāk savas skatuves gaitas vēl viens klavierspēles brīnumbērns - Keits Emersons (Keith Emerson)  ar savu grupu ELP (Emerson, Lake & Palmer), kurš uzdrošinās rokapdarēs (progresīvais artroks) izpildīt izcilākos un sarežģītākos klasiskās (t.s. nopietnās ) mūzikas skaņdarbus. 

Koncerti bija leģendām apvīti, ieskaitot to, ka ELP trīs vīru sastāva grupu pavada nezin cik tur desmiti furgonu ar tehniku, kuras kopējais svars ir ap 170 tonnām, ka viņu koncertu apkalpo teju 300 cilvēku liels personāls utml. Emersons ar savu ekscentrisko uzvedību, koncerta laikā iznīcinot mūzikas instrumentus, protams, izpelnījās sirsnīgu un graujošu padomju ideoloģiski uzpumpētās preses visiznīcinākošo kritiku. Un pēkšņi, 70. g. vidū parādās baumas, ka Emersons, kuram mati līdz jostai (īsts hipija paraugs!), kurš nu nekādi neatbilda padomju cilvēka kristāldzidrajam un nākotnes būvētāja gaišajam veidolam, esot izteicis vēlmi arī piedalīties Čaikovska klavierkonkursā.

Sākās īstas dubļu šaltis!  Nezinu kuram radās ideja pavaicāt viedokli Venam Klaibernam par šādu nekaunību, cerībā, ka starptautiskā autoritāte noliks pie vietas un ar lielu kaunu iznīdēs jebkādu nešķīsteņa skatu tempļa virzienā . 

Vena Klaiberna atbilde bijusi publiska, īsa un pavisam negaidīti necerēta:  ja uz konkursu brauc Keits Emersons, viņš (Klaiberns) arī var piedalīties, taču tikai un vienīgi pāršķirstot notis Emersonam ..... Iestājās ilgs un pamatīgs klusums....

Cik šajā stāstā ir patiesības, cik skaista izdomājuma, nemāku spriest. Fakts, ka Emersons uz Maskavu diemžēl neatbrauca. Bet stāsts ir skaists par divu izcilu mūziķu, kuri pārstāvēja uz to brīdi arī aukstā kara attiecībās sastāvošus mūzikas žanrus, cieņu. Cieņu, ko izsaka oficiāli atzīts abos okeāna krastos neastrīdama autoritāte otram, sava laika ne visiem saprotamam izcilam māksliniekam. Šādiem stāstiem gribas ticēt. Es joprojām jau ilgus gadus tam ticu, jo uzskatu par ģēnijiem abus.

Ieskatam video no Vena Klaiberna un Keitha Emersona :

aB

********************************************************************

Diriģentes Ilgas Radziņas atmiņas : 

Kad Klaiberns kļuva par pirmo Čaikovska Starptautiskā jauno izpildītāju konkursa Grand Prix laureātu, balvu viņam pasniedza komponists D.Šostakovičs. Par sasniegumu konkursā pianists ieguva arī iespaidīgu naudas prēmiju, ko viņš noziedoja savai baptistu draudzei, iegādājoties tās vajadzībām Steinway koncertflīģeli par kaut kādiem nieka 150 000 USD.

Uzreiz pēc uzvaras Maskavā sākās viņa ilgus gadu desmitus aktīvā koncertdarbība. Ka gadījies kā nē, bet pirmie divi koncerti pēc Maskavas izskanēja Rīgā. Aculiecinieki atceras šos koncertus kā spilgtāko tā gada koncertsezonas notikumu.

Klaiberns arī Latvijas Valsts konservatorijā aizvadīja vairākas pianisma meistarklases. Vistuvākās darba attiecības kā kolēģiem un īsta draudzība viņu vienoja ar  izcilo čellistu un diriģentu Mstislavu Rostropoviču. Klaiberns bija atsevišķu Rostropoviča čella solo programmu koncertmeistars, turpretī savos koncertos ar orķestri bieži aicināja Rostropoviču pie diriģenta pults. Vēl jāpiemin, ka radošie ceļi Klaibernam krustojušies arī ar Latvijā izcilo čellisti  un pedagoģi Eleonoru Testeļecu. 

Skulptore Guna Zvaigznīte pēc fotoattēliem no mana arhīva 60-tajos gados darināja Klaiberna skulptūru. Foto tapuši literāta Jāņa Niedras dzīvoklī, kur Klaiberns pēc koncerta viesojies. Diemžēl šobrīd nav zināma šī darba atrašanās vieta. Klaiberns vēl vairākkārt pēc 1956. gada (gan INKOGNITO), ir apmeklējis Rīgu, parasti apvienojot braucienus ar koncertiem tajā paša Maskavā. Savas pirmās prezidentūras Laikā Vladimirs Putins pasniedza Klaibernam Tautu draudzības ordeni. 

Manuprat izcilākās interpretācijas: krievu klasiķi Rahmaņinovs Musorgskis, Čaikovskis, Prokofjevs, Rietumeiropas romantiķi Šūmanis, Grīgs, Šopēns, Sen – Sanss. Pēc dabas paškritisks, ar godbijību izturējies pret citiem savas profesijas pārstāvjiem. Ir dāsni ziedojis vairākām ASV mūzikas koledžām.