Kīts Emersons

Keith Emerson Komponists   Dzimis: 1944. gada 2. novembris (vecums 71),Todmorden, Apvienotā Karaliste Vecāki: Dorothy Frances Emerson, Noel Emerson Mūzikas grupas: Emerson, Lake & Palmer (kopš 1970. g.), ***************************

Latvijā ierodas Kīts Emersons ( bieži vien izrunāts latviski arī Keits ) –vairāk nekā leģendārais roka taustiņinstrumentālists.

Progresīvā roka leģenda un supergrupas Emerson, Lake & Palmer dibinātājs Kīts Emersons 2008.gada 23.augustā ar ekskluzīvu koncertu uzstājās Rīgā, Kongresu namā.

Lūk, koncerta pieteikums no http://www.last.fm/:
Taustiņinstrumentu virtuozs pašreiz ir devies turnejā ar savu grupu The Keith Emerson Band.

Kīts Emersons ieguva pasaules slavu, pateicoties saviem šoviem, spēlējot klavieres un Hammond ērģeles. Viņa oriģinālā koncertprogramma apvieno klasiskās, džeza un roka kompozīcijas, piedaloties mūziķiem, kas spēlē ģitāras un sitamos instrumentus. Līdzās grupām Pink Floyd, Genesis un Yes Emersonu uzskata par vienu no īpatnējākajiem un arī ietekmīgākajiem progresīvā roka pārstāvjiem.

Kīts Noels Emersons ir dzimis 1944.gadā Lielbritānijā. Jau bērnībā viņš ieguva lielisku muzikālo izglītību, kas palīdzēja viņam vēlāk radīt jaunu un oriģinālu stilu, kas apvieno sevī vairākus pastāvošos mūzikas virzienus.

20 gadu vecumā Emersons dibināja grupu The Nice. Interesanti, ka Nice vinilu bija izdevuši arī poļi un uz mirkli to varēja nopirkt pat Latvijā - vidusmēra klausītajam atskaņotā mūzika bija par gudru.

Kopā ar to mūziķis pirmo reizi izmantoja Hammond ērģeles, lai izpildītu kompozīcijas blūza, džeza un roka stilā. Emersons kļuva par pirmo mūziķi, kurš jau pagājušā gadsimta 60.gados sāka izmantot koncertos tā saucamo Moog sintezatoru, no kura mākslinieks spēja izvilināt visdaudzveidīgākās skaņas.

1970.gadā Emersons, basģitārists Gregs Leiks un bundzinieks Karls Palmers dibināja grupu Emerson, Lake & Palmer, kura ātri vien nokļuva progresīvā roka Olimpa virsotnē.

Grupas pirmais singls ar nosaukumu „Pictures At An Exhibition“ („Zīmējumi no izstādes”) izraisīja īstu sensāciju progresīvā roka sfērā tajos gados. Šī kompozīcija sākās ar klasiskas melodijas, kuru 19.gs. komponējis Modests Musorgskis, vētrainu interpretāciju roka stilā.

Nākamo 10 gadu laikā grupa Emerson, Lake & Palmer ne reizi vien sevi skaļi pieteica ar novatorisko pieeju roka un klasiskajai mūzikai, laižot klajā vairākus veiksmīgus albumus un uzstājoties visā pasaulē skaļu ovāciju pavadībā.

Emersons radījis daudzu J.S.Baha un Belas Bartoka klasisko skaņdarbu roka aranžējumus.

80.gados Kīts Emersons vairāk sāka pievērsties solo karjerai un laida klajā vairākus albumus un rakstīja mūziku mākslas un animācijas filmām Holivudā.

Emersona jaunākā grupa tika dibināta 2004.gadā pasaules turnejai. Ar šo kluba koncertu programmu tā kļuva par progresīvā roka zvaigznes pirmo uzstāšanos Igaunijā.

2004.gadā dienas gaismu ieraudzīja Kīta Emersona autobiogrāfija „Pictures of an Exhibitionist“ („Ekshibionista zīmējumi”).

Mūziķis dzīvo Kalifornijas štatā, viņam ir divi dēli.

***

Kāda skaista leģenda vai arī pat ļoti patiesība

Ir kāda interesanta leģenda, kas saistīta ar Kītu Emrsonu un pasaules slaveno ASV pianistu, virtuozu Van Klaibernu.

70.g. vidū, kad pasaulei nopietni sevi piesaka blūzs un rokmūzika, tā viennozīmīgi kļūst par nepārtrauktu padomju ideologu apriešanas un kritikas objektu. Šai laikā nopietni sāk savas skatuves gaitas vēl viens klavierspēles brīnumbērns - Kīts Emersons (Keith Emerson)  ar savu grupu ELP (Emerson, Lake & Palmer), kurš uzdrošinās rokapdarēs (progresīvais artroks) izpildīt izcilākos un sarežģītākos klasiskās (t.s. nopietnās ) mūzikas skaņdarbus. 

Koncerti bija leģendām apvīti, ieskaitot to, ka ELP trīs vīru sastāva grupu pavada nezin cik tur desmiti furgonu ar tehniku, kuras kopējais svars ir ap 190 tonnām, ka viņu koncertu apkalpo teju 350 cilvēku liels personāls utml. Tas, protams, ir kaut kas nepiedzīvots, nedzirdēts.

Emersons ar savu ekscentrisko uzvedību, koncerta laikā iznīcinot mūzikas instrumentus, protams, izpelnījās sirsnīgu un graujošu padomju ideoloģiski uzpumpētās preses visiznīcinākošo kritiku. Un pēkšņi, 70. g. vidū, parādās baumas, ka Emersons, kuram mati pāri jostas vietai, kurš nu nekādi neatbilda padomju cilvēka kristāldzidrajam un nākotnes būvētāja gaišajam veidolam, esot arī zteicis vēlmi piedalīties pasaulslsvenajā Čaikovska klavierkonkursā.

Sākās īstas dubļu šaltis!  Nezinu kuram radās ideja pavaicāt viedokli arī Van Klaibernam par šādu nekaunību, cerībā, ka starptautiskā autoritāte noliks pie vietas un ar lielu kaunu iznīdēs jebkādu nešķīsteņu iespējamu tuvošanos mūzikas tempļa virzienā . 

Van Klaiberna atbilde esot bijusi publiska, īsa un pavisam negaidīti necerēta, un proti, ja uz konkursu brauc Kīts Emersons, viņš (Klaiberns) arī var piedalīties, taču tikai un vienīgi pāršķirstot notis Emersonam ..... Iestājās ilgs un pamatīgs klusums....

Cik šajā stāstā ir patiesības, cik skaista izdomājuma, nemāku spriest. Neapstrīdams ir fakts, ka Emersons uz Maskavu diemžēl neatbrauca. Bet stāsts ir skaists par divu patiesi izcilu mūziķu, kuri pārstāvēja uz to brīdi arī aukstā kara attiecībās sastāvošus mūzikas žanrus,  savstarpējos cieņu.

Cieņu, ko izsaka oficiāli atzīts abos okeāna krastos neastrīdama autoritāte otram, sava laika ne visiem saprotamam izcilam izpildītajam un ģeniālam klavierspēles virtuozam. Šādiem stāstiem gribas ticēt. Es joprojām jau ilgus gadus tam ticu, jo uzskatu par ģēnijiem abus