Vilis Lēmanis

Ārlavas pagasta skolotājs, marksists, aktīvs 1905. gada sacelšanās dalībnieks. Piedalījies un vadījis terora aktus, tai skaitā Dundagas pils nodedzināšanu.

***

Dzimis 1879.g. 19. novembrī (1. decembrī) Dundagas pagsta „Brūveros”.

1901.g. pabeidzis Pēterburgas zemstes skolotāju sagatavošanas skolu. Iestājies Dundagas pulciņā „Cīņa” ar segvārdu – „Juris”, sācis strādāt par otro skolotāju Ārlavas pagasta skolā, transportējis nelegālo literatūru.

No 1903.g. strādājis Sasmakas un Ģipkas skolā,

1905.g. ieteicis nodibināt jaunus Dundagas centra pulciņus – „Puiškalns” un „Brīvība”.

Uz Rūjienas apkārtni devies 1906.g., iestājies pagrīdes darbā par propagandistu.

Arestēts 1907.g., ievietots Rēveles cietumā,

1908.g. pārvests uz Rīgas Centrālcietumu, psihiski saslimis (?), tāpēc atbrīvots 1912.g.

Atveseļojies 1914.g., devies uz Maskavu.

Piedalījies 1917.g. notikumos Krievijā.

1921.g. 26. janvārī pakļuvis zem smagās mašīnas un nomiris.

***

1901 septembrī Artavas pagasta skolā par otro skolotāju sāk strādāt Vilis Lēmanis (Dundagas centra biedrs). Viņš iepazīstina Mazevski ar sociālisma idejām, paskaidro konspirācijas noteikumus un iedod viņam izlasīt «Komunistiskās partijas manifestu», laikrakstu «Iskra» un Dundagas centra uzsaukumus. «Muižu kalpiem» un «Laukstrādnieki, mostieties!» Oktobri Mazevskim jau bija četri domu
biedri.

1902. gada 20. janvāri Mazevskis nodibina Talsu apriņķi pirmo sociāldemokrātu pulciņu «Atmoda», kurā sākumā bija 7 viri. Skolotājs V. Lēmanis informē pulciņa biedrus par
konsultāciju un disciplīnu. Viņš nolasa biedriem ari referātu par V. I. Ļeņina darbu «Kas tie tādi «tautas draugi» un ka viņi karo pret sociāldemokrātiem?» un izklāsta «Erfurtes
programmu». V. Lēmanis piegādāja pulciņiem nelegālo literatūru no Dundagas.

Padomju Karogs (Talsi), Nr.133-134 (06.11.1969)

***

1905. gadā Dundagas Centrs un Rīcības komiteja ar balsu vairākumu nolēma, ka naktī uz 2. decembri jānodedzina Dundagas pils.

https://dundagasvesture.wordpress.com/tag/vilis-lemanis/

***

Pirmā decembra vakarā pagastnama sēta un zāle ļaužu pilna. Daudziem līdzi ieroči. Aicinātie nezināja, kāpēc jāsapulcējas. Kad iestājās tumsa, Ģipkas skolas skolotājs Vilis Lēmanis paziņoja, ka paredzēta barona pils dedzināšana. Visi apņēmības pilni devās uz pili, kur spīdzināšanas mocības bija pārcietuši aizturētie revolucionāri. Partijas biedri ap pili izveidoja ķēdi, lai neviens bez vajadzības pilī nevarētu iekļūt (A.P. – Rīcības komiteja nolēma vispirms arestēt uradņiku Celmu). Vilis Lēmanis pieprasīja, lai ugunsgrēka laikā nesāktos barona mantu izvazāšana un laupīšana, piedraudot ar bargiem sodiem un revolucionārās tautas tiesas bardzību. Lai liesmas ātrāk pārņemtu ēku, Kārlis Šenkers, Žanis Cēbergs, Ansis Redviņš un Aleksandrs Neliuss (1882.-1908.) no veikala atnesa petroleju.). Citi gāja uz aptieku dabūt tīrīto benzīnu, ko toreiz lietoja brūču dezinfekcijai. Atnesto degvielu izlaistīja pils telpās, atrāva logus, lai velk caurvējš, pielaida uguni. Pavisam zināmi trīsdesmit trīs pils dedzinātāju vārdi, arī:

• Kārlis Šēnvalds,
• Ansis Redviņš,
• Jānis Klusbergs,
• Gustavs Rovičs,
• Teodors Šlēgers (1884.-1920.),
• Jānis Upīte (1886.-1977.),
• Ernests Pētersons,
• Jānis Lankovskis (1877.-1948.),
• Kārlis Freibergs,
• Fricis Blumbergs,
• Kārlis Īviņš,
• Fricis Ošmežs,
• Kārlis Ivans (1874.-1919.)

Avots: Kārlis Čoders , “Dundagas lappuses 1905.gada revolūcijas un 1919.gada pirmās padomju okupācijas vēsturē”, nepublicēts;

Arturs Priedītis, “Sarkanā Dundaga”, nepublicēts.

***

1906. gada aprīļa sākumā Oskars Priediņš kopā ar Ģipkas skolas skolotāju Vili Lēmani un Dundagas revolucionāru E. Klusbergu meklēja pa
tvērumu Kaugas apgaitas mežā, kur jau bija 16 biedri no Dundagas. Tika izstrādāti turpmākās rīcības pālni. O. Priediņš un V. Lemanis rūpējās galvenokārt par to, lai darbu atsāktu pulciņi, kuru darbību bija pārtraukusi soda ekspedīcija. Pēc tam O. Priediņš devās uz Pēterburgu, kur emigrējušais Ēdoles skolas skolotājs Fridrihs Opšteins iekārtoja viņu savā vietā par audzinātājukādā vācu bērnu patversmē. 

Padomju Karogs (Talsi), Nr.114 (22.09.1973)

1894. gadā Pauls devās mācīties uz Kuldīgas skolotāju semināru.

Divus gadus vēlāk seminārā nodibinājis nelegāls marksistisks pulciņš, kurā apvienojās progresīvie audzēkņi. Viens no pirmajiem pulciņā iestājās seminārists Pauls Liepiņš. Nelegālajās sapulcēs lasīja referātus, studēja no Liepajas jaunstrāvniekiem saņemto nelegālo literatūru. Šo semināristu pulciņu vadīja Vilis Dermanis, un tā aktīvākie
biedri bija Viktors Barbans, Pauls Liepiņš un citi

Viņi no vācu valodas pārtulkoja Komunistiskās partijas manifestu un vēl citus marksistu darbus. Jaunie skolotāji, aizbraukuši darbavietās, kļuva par marksisma ideju propagandētājiem.

Padomju Karogs (Talsi), Nr.5 (10.01.1976)