Viljams Šekspīrs

Kad četridesmit ziemas nāks un ies,

Tev pierē ievelkot daudz dziļu rievu,

Un jaunais goda svārks būs pārvērties

Par skrandām, kuras uzlūko ar nievu,

 

Un tad, ja vaicās:«Saki mums, kur mīt

Tavs daiļums!»— atbildēt:«Te, acīs manās

Tā atspulgu jūs varat saskatīt,»

— Vai neliktos tev tukša lielīšanās?

 

Bet kā tu lepotos, ja spētu teikt:

«Lūk, pēcnieks, mana mūža jaunais gājums

To veiks, ko pats vairs nepaguvu veikt.»

Jo viņš būs tavas dailes turpinājums.

 

Un, it kā atdzimis no domas tās,

Tu versmi justu dzīslās stingstošās.

(atdz. Paulis Kalva)

Viljams Šekspīrs bija angļu dzejnieks un dramaturgs, tradicionāli atzīts par visu laiku izcilāko angļu valodā rakstījušo autoru, kā arī par vienu no izcilākajiem autoriem pasaules literatūrā vispār.

Šekspīrs uzrakstījis 38 lugas, 154 sonetus un vēl citus dzejas darbus.

Šekspīra lugām raksturīgi daudzveidīgi un dziļi izstrādāti raksturi, filozofiskums. Tās ir tulkotas daudzās jo daudzās pasaules valodās; Šekspīra kopotie raksti izdoti arī latviešu valodā.

Viljams Šekspīrs dzimis Stretfordā pie Eivonas, viņa tēvs Džons Šekspīrs bijis turīgs cimdu meistars un aldermanis, māte Mērija Ārdena - muižnieku meita. Šekspīra dzimšanas datums nav zināms, bet viņš ir kristīts 1564. gada 26. aprīlī Svētā Džordža dienā.

Šekspīra izglītība, iespējams, jau sākās no sešu vai septiņu gadu vecuma, Stratfordas gramatikas skolā. Šī skola atrodas netālu no viņa mājām - Henley street. Stratforda skola bija uzbūvēta jau 200 gadus pirms bija piedzimis Šekspīrs. Kā jau visi šī laika dižākie dramaturgi un dzejnieki, mācījas lasīt un rakstīt no Ābeces.

Lielākā daļa no mācībām tika pasniegta Latīņu valodā, bet bija arī pāris mācību stundas, kas norisinājās angļu valodā. Viņam bija jāmācās Latīņu darbu autori, kā piemēram - Seneka, Cicerons, Ovīdijs, Vergilijs, Horācijs. Šie autori radīja interesi un ietekmi turpmākajos Šekspīra darbos. Šekspīra ikdienas darbību pēc tam, kad viņš atstāja skolu, un pirms viņš atkal parādījās kā profesionāls aktieris, 1580-os nav iespējams izsekot. Iespējams ka viņš varētu būt strādājis kā skolotājs vai advokāts vai par cimdu meistaru kopā ar tēvu un brāli Gilbertu, ir visai ticams.

Šis ir liels zaudējums Šekspīra biogrāfijā, jo vienīgais ko mēs varam uzzināt ir tas ka viņš ir apprecējies ar bāreni - Annu Hateveju (Anne Hathaway, 1556-1623).

V. Šekspīra un Annas Hetavejas laulībā piedzima trīs bērni - Susanna (1583-1649), un nedaudz vēlāk, dvīņi, māsa Judīte (1585-1662) un brālis Hamnet (1585-1596) viņa vienīgais dēls un mantinieks, kas nomira 11 gadu vecumā.

Nav īsti skaidrs, ko Šekspīrs dara pirmajos gados pēc laulības, bet 1588 gadā viņš dodas uz Londonu. Strādā Globe teātrī.

***

Latviešu valodā Šekspīra soneti atdzejoti samērā vēlu. Ar Šekspīra vārdu un daiļradi, vispirms ar lugām latviešu lasītājs periodikā iepazīstināts jau XIX gs. otrajā pusē (1874), turpretī pirmie sonetu tulkojumi iespiesti periodikā un krājumos tikai 1917.—1918. gadā. Pirmais visaktīvākais un samērā veiksmīgais Šekspīra sonetu atdzejotājs bija Fricis Adamovičs (1863–1933); dažus atdzejojumus sniedzis arī Rūdolfs Egle (1889–1947).

Rosīga sonetu atdzejošana kļuvusi padomju laikā, un to veikuši dzejnieki Bruno Saulitis, Valija Brutāne, Andrejs Balodis, Mirdza Ķempe, Vizma Belševica, Skaidrīte Kaldupe, Laima Akuratere, Ojārs Jansons-Sarma, kuru atdzejojumi kopā ar agrākajiem uzņemti šai Kopotu rakstu sējumā.

Darbi

Traģēdijas

• "Tits Androniks" (1594)
• "Romeo un Džuljeta" (1595, latviski teātrī kopš 1899)
• "Jūlijs Cēzars" (1599, latviski teātrī kopš 1900)
• "Hamlets" (1601, latviski teātrī kopš 1894)
• "Troils un Kresīda" (1602)
• "Otello" (1604, latviski teātrī kopš 1895)
• "Karalis Līrs" (1605, latviski teātrī kopš 1903)
• "Makbets" (1606, latviski teātrī kopš 1896)
• "Antonijs un Kleopatra" (1607, latviski teātrī kopš 1914)
• "Koriolāns" (1607)
• "Atēnietis Timons" (1608)
• "Simbelīns" (1610)

Vēsturiskas drāmas

• "Henrijs VI" triloģija (1590 - 1592)
• "Ričards III" (1593, latviski teātrī kopš 1893)
• "Henrijs VIII" (1593)
• "Ričards II" (1595)
• "Karalis Džons" (1596)
• "Henrijs IV" diloģija (1597 - 1598, latviski teātrī kopš 1970)
• "Henrijs V" (1598)

Traģikomēdijas

• "Venēcijas tirgotājs" (1596, latviski teātrī kopš 1888)
• "Beigas labas, viss labs" (1603, latviski teātrī kopš 1927)
• "Dots pret dotu" (1604, latviski teātrī kopš 1927)
• "Perikls" (1609)
• "Ziemas pasaka" (1611, latviski teātrī kopš 1899)
• "Vētra" (1611)

Komēdijas

• "Maldu komēdija" (1592, latviski teātrī kopš 1925)
• "Spītnieces savaldīšana" (1593, latviski teātrī kopš 1939)
• "Divi veronieši" (1594, latviski teātrī kopš 1937)
• "Veltas pūles mīlā" (1594, latviski teātrī kopš 1925)
• "Sapnis vasaras naktī" (1596, latviski teātrī kopš 1892)
• "Jautrās vindzorietes" (1598, latviski teātrī kopš 1922)
• "Liela brēka maza vilna" (1598, latviski teātrī kopš 1923)
• "Kā jums tīk" (1599, latviski teātrī kopš 1904, pirmoreiz ar nosaukumu "Juku jukām")
• "Divpadsmitā nakts" (1600, latviski teātrī kopš 1921)

Poēmas

• "Venēra un Adonīds" (1593)
• "Lukrēcijas nolaupīšana" (1594)
• "Fēnikss un Balodis" (1601)
• "Mīlētāju sūdzība" (1609)

Soneti

• Rakstīti laika posmā no 1592. līdz 1598. gadam

Zudušās lugas

• "Mīlas uzvara" (1598)
• "Stāsts par Kardenio" (1613)