Žils Verns

Žils Gabriels Verns bija franču rakstnieks, viens no zinātniskās fantastikas literatūras aizsācējiem. Viņš ir uzrakstījis vairāk nekā simts romānu, kā arī lugas, īsos stāstus, vēsturiskus un ceļojumu aprakstus.

Viņš ir pirmais rakstnieks, kas savu bagāto iztēli vienmēr ir saistījis ar sava laika zinātniskajiem atklājumiem un spējis ieskatīties nākotnē.

Verns jau vairāk kā 100 gadus ir visvairāk tulkoto autoru "piecniekā", pēc tā darbiem uzņemtas filmas. Arī 21. gadsimtā viņa darbi ir populāri un tiek veidoti 3D formātā ("Ceļojums uz Zemes centru", Piecas nedēļas gaisa balonā" u.c.)

1828.g. Dzimis diplomāta ģimenē, Nantē. Bērnību kopā ar brāli pavadīja bezrūpīgi, bieži sekojot Nantes ostas dzīves mehānismu un kuģu darbībai. Viņš aizrautīgi lasa ceļojumu aprakstus un cer pats kādreiz ceļot.

1837.g. sāk mācības vietēja skolā, kur izrāda lielu interesi un sapratni par matemātiku un mehāniku.

Viens no viņa skolotājiem ir vēlākais ASV pirmās zemūdenes izgudrotājs Villerojs ( Brutus de Villeroi), un iespējams, tieši sarunās ar šo skolotāju Vernam bija tika laba izpratne par zemūdens kuģu uzbūvi.

1847.g. pēc licejas beigšanas dodas uz Parīzi studēt jurispudenci.

1848. g. saraksta pirmos libretus operetēm (nav sīkāku ziņu)

Uzzinājis, ka dēls tā vietā, lai studētu likumus, pievērsies rakstīšanai, tēvs atsaka tālākus līdzekļus izglītībai. Lai sevi uzturētu, Verns kļūst par biržas brokeri un tirgo akcijas. Šajā laikā sapazīstas ar Viktoru Igo un Aleksandru Dimā, kuri abi viņam iesaka turpināt rakstīt.

Šajā laikā viņš iepazīstas ar Honorīni Moreli (Honorine de Viane Morel)- atraitni, divu meitu māti.

1857.  gadā apprecas, turpina rakstīt, lai gan vēl nepublicējas.

1861. gadā piedzimst dēls - Mišels Žils Verns (vēlāk arī rakstnieks)

1863. gadā sāk publicēties un no šī brīza publicē vismaz 2 romānus gadā

1874. g. kļuvis par vienu no populārākajiem autoriem Francijā, kas nodrošina viņam turību un iespēju nodoties tikai rakstīšanai.

1905.g. mirst Amjēnā, Francijā.

***

Populārākie rakstnieka piedzīvojumu romāni ir "Piecas nedēļas gaisa balōnā" (1863), "Ceļojums uz Zemes centru"(1864), "Kapteiņa granta bērni" (1868),"Ceļojums ap Mēnesi" (1869), "20 000 ljē pa jūras dzelmi" (1870), "80 dienās ap zemeslodi" (1873)u.c. .

1994. gadā literatūras pasauli satricināja sensācija: Žila Verna mazdēls atradis neizdotu vectēva romānu — "Parīze 20. gadsimtā".

Grāmatā, kas sarakstīta vēl 1863. gadā, atrodami daudzi tehniski jaunumi, raksturīgi 20. gadsimtam.

***

Gandrīz ikvienā grāmatas lappusē ir kāds paredzējums. Piemēram, dators: "Tas ir instruments, kas atgādina nelielu pianīnu. Jūs spiežat uz taustiņiem un momentāni saņemat jebkura rakstura datus, veicat dažādas operācijas un aprēķinus."

Kserokss: "Mašīna kopē vēstules un piecsimt darbinieku tās nepārtraukti sūta uz norādītajām adresēm" — Vai, piemēram, fotografēšanas aparāts, kas "spēj aizsūtīt ikviena teksta vai zīmējuma faksimilu, parakstīt vekseli vai kontraktu ar partneri, kas atrodas piecu tūkstošu ljē attālumā". (fakss) ("Parīze 20. gadsimtā")

Grāmatās Verns aprakstījis daudzus nākotnes atklājumus. Tie ir gan tālruņa sakari, kas pārņēmuši visu planētu ("lai sazinātos ar Eiropu vai Ameriku, būs vajadzīgas dažas sekundes"), gan muzikālie koncerti — "200 pianīnu, savstarpēji savienoti ar elektrisko strāvu, muzikantam ļauj vienlaikus spēlēt uz visiem instrumentiem" — gan gaismas reklāmas uz namu fasādēm un māju jumtiem. Jāpiemin arī televīzija — "iekārta, kas telpā pārvieto priekšmetu attēlus".

Rakstnieks paredzēja arī nāvessodu elektriskajā krēslā: "noziedzniekiem galvas vairs nenocērt ar giljotīnu, nāviniekus soda ar spēcīgu elektrisko lādiņu".

Daudzi noteikti iebildīs, ka "Verns ļoti lielos daudzumos lasījis zinātnisko literatūru, kurā, lai gan "embrija stāvoklī", bet tomēr minēti daudzi izcili atklājumi. Viņš vienkārši talantīgi aprakstījis to, ko izdomājuši citi".

Tik tiešām — rakstnieks katru dienu izlasīja milzīgu daudzumu zinātnisko žurnālu, kuros vienā vai citā veidā bija minēti neticami jauninājumi un hipotēzes, kas vēlāk atrada vietu rakstnieka romānos. Taču kā lai izskaidro to, ka cilvēks, kam nav speciālas izglītības, spēj aprakstīt izgudrojumus, kas nav nodarbinājuši daudzo zinātnieku prātus?

1870. gadā, kad Verns rakstīja par "Nautilus" ("20 tūkstoši ljē pa jūras dzelmi"), reālas zemūdenes tika uzbūvētas vairākās valstīs, taču rakstnieks piedāvāja jauna tipa zemūdeni. Kur bija problēma? Zemūdene ir līdzīga tukšam riekstam. Tās korpusam jābūt biezam un stingram. Bet tādā gadījumā zemūdene būs smaga un nespēs uzpeldēt.

Žila Verna viena no darbiem - 1976.g. iznākušā "Mihaels Strogovs" Franču ekranizējumiem 1926.g. ir tiešā veidā saistīts ar Latviju- filma tika uzņemta Latvijā, Daugavpils cietokšņa un Randēnu muižas apkārtnē. Masu skatos tika izmantoti Latvijas armijas gan kājnieku, gan jātnieku pulku kareivji, bet Pārdaugavas priekštilta nocietinājumi (šobrīd tur atrodas cietums)- kā fona "dekorācijas"

Galvenās lomas gan tēloja krievu emigrācijas aktieri - Ivans Masjukins un Natālija Kovanko, režisors- Viktors Turžanskis.

Lai gan darbs ir par mums netālo Krieviju un tas ekranizēts 12 (!) reizes, Latvijā un arī bijušajā PSRS tas praktiski nav pazīstams tā satura dēļ.

Ekranizācijas:

Nosaukums, Gads, Valsts, Režisors,  Strogova lomas tēlotājs. Piezīmes

• Michael Strogoff,  1914, ASV, Lloyd B. Carleton, Jacob P. Adler mēmā  
• Michel Strogoff, 1926, Francija, Victor Tourjansky, Ivan Mosjoukine, mēmā
• Michel Strogoff, 1935, Francija, Jacques de Baroncelli, Richard Eichberg Anton Walbrook
• Der Kurier des Zaren, 1936, Vācija, Richard Eichberg Anton Walbrook  
• The Soldier and the Lady, 1937, ASV, George Nichols Jr, Anton Walbrook Vēlāk tirzžēta kā Michael Strogoff
• Miguel Strogoff, 1943, Maksika, Miguel M Delgado, Julián Soler  
• Michel Strogoff, 1956, France -Italy- Yugoslavia, Carmine Gallone, Curd Jürgens
• Le triomphe de Michel Strogoff, 1961 Francija- Itālija, Victor Tourjansky, Curd Jürgens  
• Strogoff, 1970, Bulgārija- Francija, Itālija, Eriprando Visconti, John Phillip Law, Vācijā kā Der Kurier des Zaren, Francijā kā Michel Strogoff
• Michael Strogoff: Der Kurier des Zaren, 1975, Austrija- Francija- Vācija- Šveice, Jean-Pierre Decourt, Raimund Harmstorf 4-daļīga TV drāma
• Michele Strogoff, il corriere dello zar, 1999, Vācija- Francija- Itālija, Fabrizio Costa, Paolo Seganti  
• Les aventures extraordinaires de Michel Strogoff 2004 France Bruno-René Huchez, Alexandre Huchez Anthony Delon

Avoti: wikipedia.org; news.lv (A.Petrovs, Vakara Ziņas)