Uz ekrāniem iznāk pirmā "Zvaigžņu karu" versija “Voyage Dans La Lune” ("Ceļojums uz Mēnesi"). Iespējams, pirmā kosmosa / fantastikas filma mūsu civilizācijas vēsturē

"Ceļojums uz Mēnesi" (Le Voyage dans la Lune) ir franču režisora Žorža Meljesa 1902. gadā uzņemta mēmā filma. Šī 14 minūšu īsfilma tiek uzskatīta par pasaulē pirmo zinātniskās fantastikas filmu.

 Filma guva starptautiskus panākumus, tajā izmantotie inovatīvie specefekti ietekmēja turpmāko zinātniskās fantastikas žanra attīstību kino.

Režisors Žoržs Meljess teicis, ka filmas veidošanu iedvesmojuši vairāki literāri darbi, īpaši Žila Verna romāns "No Zemes uz Mēnesi" (1865) un tās turpinājums "Ceļojums ap Mēnesi" (1870).

Pēc kino vēsturnieka Žorža Sadula domām, svarīgs iedvesmas avots bijis arī Herberta Velsa darbs "Pirmie cilvēki uz Mēness" (1901), kas franču tulkojumā iznāca dažus mēnešus pirms filmas tapšanas.

2000. gadā rīkotajā laikraksta The Village Voice aptaujā, kurā tika noskaidrotas 20. gadsimta 100 labākās filmas, Žorža Meljesa "Ceļojums uz Mēnesi" tika ierindots 84. vietā. Filmas kadrs, kurā kapsula ietriecas Mēness acī, kļuvis par ikonisku un plaši atpazīstamu attēlu.

Filma bija pieejama gan melnbaltā, gan krāsainā (ar roku izkrāsotā) versijā un tolaik guva milzu popularitāti visā pasaulē. Diemžēl, sākotnējie filmas orģināli nesaglabājās- 1. Pasaules kara gados Meljesa studina nonāca militārā resora rokās un tā darbinieki filmas iznīcināja, lai iegūtu sudrabu, bet celuloīdu - pārstrādāja citiem mērķiem.

Melnbaltā versija tika atrasta tikai 20.gs. 20-to gadu beigās. Krāsainās versijas tika uzskatītas par zudušām līdz 1993. gadam, kad kāds anonīms ziedotājs to nodeva Katalonijas Filmu muzejam. Ekspertīzē tika noskaidrots, ka krāsainās filmas kopija izgatavota līdz 1906. gadam. Tika uzsākta tās restaurācija un digitalizācija, kas izmaksāja vairāk kā 1 miljonu dolāru. 

2011. gada 11. maijā, 109 gadus pēc pirmizrādes atjaunotā krāsainā versija tika demonstrēta Kannu kinofestivālā.

Sižets

Astronomu kluba sanāksmē tās prezidents (profesors) uzstājas ar runu, kurā aicina organizēt ekspedīciju uz Mēnesi. Pēc nelielas diskusijas pieci vīri piesakās kopā ar prezidentu piedalīties ekspedīcijā. Tiek uzbūvēta kapsula šāviņa formā un milzīgs lielgabals, ar ko kapsulu izšaut kosmosā. Seši ekspedīcijas dalībnieki iekāpj kapsulā, un tā tiek izšauta. Mēness attēlots kā cilvēka seja ar acīm. Mēness vēro kapsulas tuvošanos, līdz tā ietriecas tam acī.

Ceļotāji veiksmīgi nokļūst uz Mēness, izkāpj no kapsulas un vēro Zemes pacelšanos virs horizonta. Tad viņi sasedzas un pārlaiž nakti. Debesīs parādās dažādi tēli. Pēc kāda laika sāk snigt, un ceļinieki pamostas. Glābdamies no aukstuma, viņi dodas iekšā alā, kur atrod gigantiskas sēnes. Parādās kukaiņveidīgi Mēness iedzīvotāji. Ceļotāji aizsargājas, dažus nogalina, bet tad tiek saņemti gūstā un aizvesti uz pili pie valdnieka. Tomēr ceļotājiem izdotas aizbēgt. Pieci no viņiem iesēžas kapsulā, bet profesors aiz virves novelk kapsulu no kraujas un tā aizlido kosmosā. Viens Mēness iedzīvotājs (Selenīts) pēdējā brīdī pieķēries aizlido līdzi.

Kapsula kopā ar profesoru virvē un Selenītu iekrīt okeānā, visi tiek izglābti un kapsula tauvā vesta uz krastu (tālāk iztrūkst dažu kadru). Filma beidzas ar parādi par godu ekspedīcijas dalībniekiem. Redzams arī sagūstītais Selenīts. Tiek atklāta piemiņas statuja ar uzrakstu latīņu valodā Labor omnia vincit ("Darbs uzvar visu").