Zorans Džindžičs

Uzbrukums Serbijas premjerministram Zoranam Džindžičam notika 2003. gada 12. martā īsi pēc pusdienas, kad viņš gatavojies ieiet valdības namā. Tajā brīdī no kādas ēkas paralēlajā ielā atskanēja divi šāvieni. Viens no tiem trāpīja Džindžičam krūtīs, otrs vēderā. Tūlīt viņu nogādāja tuvējā slimnīcā, kur tika izdarīta operācija, bet viņa dzīvību glābt neizdevās. Valdība tūlīt sanāca uz ārkārtas sēdi, kurā tika pieņemts lēmums par ārkārtas stāvokļa izsludināšanu Serbijā.

Uz vietas vairāki cilvēki tika aizturēti. Saskaņā ar policijas versiju atentātu pret Džindžiču veikusi kriminālā grupa ar nosaukumu «Zemun». Šis vārds ņemts no Belgradas municipālās policijas nodaļas. Ar to tiek saistīts speciālās policijas vienības vadītāja Milorada Lukoviča un Dejana Milenkoviča vārds. Savukārt Zemūna ir Belgradas priekšpilsēta.

Divas versijas

Serbijas policijai ir divi slepkavības motīvi — sadarbība ar Hāgas tribunālu un organizētās noziedzības apkarošana. Šo divu lietu sakarā ienaidnieku Zoranam Džindžičam bija ļoti daudz.

Serbu nacionālisti viņu uzskatīja par serbu nodevēju, jo viņš Hāgas tribunālam izdeva bijušo diktatoru Slobodanu Miloševiču. Nacionālisti viņu dēvēja par «Rietumu pakalpiņu» un «vācu spiegu».

Džindžičs bija viens no retajiem serbu politiķiem, kas nekautrējās nopelt serbu sabiedrību par vainām, kurās, viņaprāt, sakņojas Balkānu nestabilitāte. Džindžičs uzskatīja, ka serbi piedzīvo identitātes krīzi. Viņaprāt, no vienas puses, tie it kā gribētu kļūt par atvērtu sabiedrību, bet no otras, tie nelaižas vaļā no tradicionāli slēgtas kopienas ieražām — negatīvisma un neuzticības. Džindžičs gan reiz pauda pārliecību, ka tauta atradīs savu identitāti, bet viņa varmācīgā nāve liecina, ka serbi arvien vēl ir dziļi iekšēji sašķelti.

Otra viņa ienaidnieku grupa ir saistīta ar korupciju un organizēto noziedzību, konkrēti ar tā dēvēto «Tabakas mafiju», ar kuru viņam esot bijuši cieši sakari. Lielo pārmaiņu laikā Džindžičs esot bijis spiests slēgt dažādus bīstamus paktus un kompromisus gan ar korumpētajiem policijas, gan ar daudziem Miloševiča režīma mafiozo politiski ekonomisko struktūru pārstāvjiem.

Kad premjeram izdevās ap sevi savākt uzticamu komandu, viņš sāka spert pirmos efektīvos soļus pret organizēto noziedzību, un tas šajā valstī, kurā slepkavības ir kļuvušas par samērā parastu līdzekli problēmu risināšanai, varēja kļūt par iemeslu viņa nogalināšanai. Šādas ne visai patīkamas lietas turpat pusotra gada garumā par bijušo premjerministru toreiz nāca izmeklētāju ausīs.

Viņš ir apglabāts Belgradā Novo groblje kapsētas slaveno ļaužu alejā :

Zanda Radziņa, Nekropole.info