NATO spēki sāk bombardēt Serbiju, lai apturētu tās realizēto genocīdu Kosovā

 NATO 1999.gada 24.martā uzsāka atkārtotu Dienvidslāvijas (Serbijas) bombardēšanu, lai piespiestu to pārtraukt albāņu genocīdu Kosovā

1990. gadā pamatā albāņu apdzīvotā Kosova pasludināja neatkarību un vēlāk, 1996.g. izveidoja savu armiju.

Faktiski Kosovas pārvalde palika Dienvidslāvijas (Serbijas) militāro spēku rokās. Kosovas albāņus sāka diskriminēt- tos atbrīvoja sākot no valsts iestādēm, beidzot ar bankām un skolām. Tika slēgtas albāņu TV un radio pārraides.

Starptautiskie novērotāji, izņemot no Krievijas un Baltkrievijas, Kosovā netika ielaisti.

Serbu darbību rezultātā daudzi (850,000 uz 4.1999) albāņu iedzīvotāji devās bēgļu gaitās. Ap 100,000 iesaukuma vecuma Kosovas albāņu vīrieši skaitās pazuduši bez vēsts.

1998. gadā Kosovas un Dienvidslāvijas (Serbijas) armiju starpā sākās sadursmes.

1998.g. 15. oktobrī tika panākts pamiers, taču tas drīz tika pārkāpts. 8.-10. janvārī albāņi uzdūrās kādam policijas postenim, un sadursmē bojā gāja 4 serbu policisti.

Kā atbilde 15. janvārī sekoja serbiem nogalinot 45 Račakas (Reçakut,  Акција Рачак, Akcija Račak, "Operation Račak") mierīgos iedzīvotājus. Serbi sākotnēji aizliedza starptautiskiem novērotājiem ierasties slepkavības vietā.

Lai gan serbi apgalvoja, ka nošautie bijuši albāņu partizāni, kas nošauti kaujā pie šī ciema, liecinieki, kā arī vietas apskate liecināja par pretējo- nošauto vidū bija 12 gadīgs bērns, vairākas sievietes; daudzi veci cilvēki (vecākais -99 gadus vecs), visi bija nogalināti ar šāvienu galvā, daļai bija nocirstas galvas.

Gan ANO, gan ES organizācijas pēc veiktas mediķu ekspertīzes 1999.g. sākumā atzina, ka notikusi masu slepkavība. Serbija atteicās izvākt savus spēkus no Kosovas un aizvietot tos ar neitrāliem miera uzturēšanas spēkiem,

Lai nodrošinātu mieru Kosovā un serbu militāristu izvākšanos no Kosovas NATO, nolēma piespiest Serbiju (Dienvidslāviju) to izdarīt, pielietojot militāru spēku.

NATO nolēma minimizēt cilvēku zaudējumus abās pusēs- izmantojot aviāciju un bombardējot pamatā Serbijas stratēģiskos objektus- militārās aizsardzības punktus, tiltus, utml.

Uzlidojumos tomēr bojā gāja ap 10,000 serbu karavīru, diemžēl, arī vairāk kā 528 serbu civilie iedzīvotāji.

Bombardēšanas rezultātā tika panākta Dienvidslāvijas (Serbijas) armijas izvākšanās no Kosovas un province nonāca ANO pārraudzībā.