Putina un Krievijas oligarhijas līderu tikšanās

Tikšanās notika 2000. gada 28. jūlijā Kremlī Maskavā. Tā bija pirmā un vēsturiski nozīmīgākā Vladimira Putina (toreiz  nesen - 2000.martā ievēlēta prezidenta) tikšanās ar Krievijas lielākajiem uzņēmējiem/oligarhiem, kuri ieradās uz tikšanos, lai, kā dzīves saimnieki, izskaidrotu, kas ir noteicēji valstī.

Vladimira Putina pirmā tikšanās ar vadošajiem Krievijas biznesa līderiem notika 2000. gada 28. jūlijā. Viens no tās organizatoriem bija politiķis Boriss Ņemcovs, toreizējais Valsts domes Labējo spēku savienības frakcijas vadītājs.

Oficiāli tika iezīmētas trīs apspriešanas tēmas:

• jaunais Nodokļu kodekss,
• izmaiņas muitas noteikumos,
• Krievijas izredzes pievienoties PTO.

Faktiski, tikšanās notika, lai iepazītos un novērtētu spēku samēru. Varas apreibušie Krievijas saimnieki ieradās, lai "noliktu" pie vietas Jeļcinu (un ģimeni) nomainījušo jaunpienācēju valsts varas virsotnes ierēdni-čekistu. Gatavojot tikšanos, bija jau izskanējuši brīdinājumi, ka ar Putinu nebūs viegli, bet tas acīmredzami netika ņemts vērā. Ciemiņi ieradās pārliecināti par savu ietekmi un ar viennozīmīgu pieteikumu par iespējamaās sadarbības noteikumiem, kas beigu beigās izrādījās - liktenīga kļūda.

Ciemiņi nebija ņēmuši vērā, ka Putins ir vairāk gatavs sarunai nekā viņi. No Kremļa puses tai bija paredzēts pavisam cits scenārijs - "tikšanās galvenais mērķis bija nolikt oligarhus pie vietas".

Ievadā uzņēmējiem tika izskaidrots "vienlīdzīgas (lasi- saprātīgas) distances" no varas princips. Vairākus mēnešus iepriekš Putins jau bija teicis: "Nevienam klanam, nevienam oligarham nevajadzētu atrasties tuvu reģionālajām un federālajām varas iestādēm - tām jābūt vienlīdz attālinātām."

"Oligarhu ēra iet projām," pēc tikšanās secināja Boriss Ņemcovs.

Šī tikšanās tiek uzskatīta par kardinālu pagrieziena punktu, pēc kura beidzās neierobežotā Krievijas “oligarhu ēra” Jeļcina Ģimenes stilā. Sākās jauni laiki - Putina ļoti konkrēta un reāla kontrole pār lielo biznesu un ekonomiskajiem procesiem kopumā.

Šajā sanāksmē Putins skaidri nodefinēja noteiktos jaunos “spēles noteikumus”:

• oligarhi varēs saglabāt savu bagātību un biznesu ar striktu nosacījumu - ja viņi neiejaucas politikā un “turas pa gabalu” no politiskās varas.
• puses vienojās, ka notikušās privatizācijas rezultāti netiks pārskatīti.
• Prezidenta viedoklis bija noformulēts aptuveni šādā tēzē: “Jūs paši veidojāt šo valsti caur jums kontrolētām struktūrām, tāpēc nav jēgas vainot spoguli.”

Tikšanās galvenie dalībnieki

Sanāksmē piedalījās aptuveni 21–22 lielākie uzņēmēji. Starp tiem bija:

• Vagits Aļekperovs (Lukoil)
• Rems Vjahirevs (Gazprom)
• Mihails Hodorkovskis (Jukos)
• Mihails Fridmans (Alfa Group)
• Vladimirs Potaņins (Interros / Norilsk Nickel)
• Olegs Deripaska
• Kakha Bendukidze
• Dmitrijs Zimins
• Vladimirs Lisins
• Aleksejs Mordašovs
• Anatolijs Čubajs
• un citi lielo kompāniju un banku vadītāji.

Uzaicinātājai oligarhu grupai būtu bijis lietderīgi novērtēt to, ka uz Kremli netika uzaicināti tādas ietekmīgas figūras kā Boriss Berezovskis un Vladimirs Gusinskis, pret kuriem jau bija uzsāktas attiecību skaidrošana un spiediens no varas struktūrām. Iespējams, ka oligarhijas pārstāvji vēlējās šo sarunu, lai jaunajam Kremļa saimniekam izskaidrotu, ka viņš kaut ko dara nepareizi, savukārt prezidents piekrita, lai izskaidrotu, ka notiekošais ar Berezovski un Gusinski nav nejaušība un turpmāk daudzas lietas notiks savādāk nekā iepriekš. 

Abi pieminētie jau bija izjutuši to, ka mainās spēles noteikumi. Vēlāk abi bija spiesti pamest Krieviju, par ko ir atsevišķs stāsts.

Šajā sanāksmē Putinam bija svarīgi pavēstīt jaunos “spēles noteikumus”, un proti: katram varas piramīdā ir sava vieta - oligarhi varēs saglabāt savu bagātību, biznesu tikai tad, ja viņi neiejaucas politikā un “būs attālināti” no varas.

Hodorkovskis vai nu nesadzirdēja vai pašpārliecināti negribēja dzirdēt brīdinājumu prezidenta uzrunā, un izdarīja liktenīgu kļūdu, paziņojot, ka ir gatavs pacelties varas piramīdas nākamā līmenī un pretendēt uz valsts prezidenta posteni. Ar to, var teikt, ka Jukos beidzās....

Zīmīgi, ka oligarhija nelabrāt atceras gan šo, gan citas neoficiālas tikšanās, saucot tās par leģendām. Ir zināms, ka vēl 2000.gada maijā, pāris mēnešus pēc ievēlēšanas, ir bijis kāds privāts pikniks ar šasliku cepšanu un savstarpēju iepazīšanos. Taču turpmākie notikumi gan vēsta, ka savstarpējās līdzāspastāvēšanas evolūcija attīstījās galvenokārt caur konkrētām krimināllietām, par ko vēsturē ir tikai fragmentāras ziņas konkrētos tiesu arhīvos.

Vēl kāda atkāpe. Kremļa 90.gadu lietu kārtotājs, Ģimenei pietuvinātais Boriss Berezovskis bija vienīgais no oligarhijas, kurš ieguldīja savus resursusi Putina pakāpeniskai pietuvināšanai varas virsotnēm. Pārējie, īpaši "7 baņķieru" (faktiski lielāka) grupa*, pašpietiekami vēroja procesus un vienkārši neiejaucās. pareizāk sakot - netraucēja, izņemot mediju magnātu Vladimiru Gusinski, kurš spēja novērtēt iespējamās pārmaiņas sistēmā, kas aizstāj oligarhisko kapitālismu Krievijā un nostājās gan pret Ģimeni, gan tās veicinātajiem pēctecības procesiem. Par savu tālredzību viņš samaksāja bargi, būdams spiests pārtraukt lielu savu biznesu daļu, kā arī emigrējot no Krievijas.

Savukārt, Berezovski vienmēr interesēja ne tikai rezultāts, bet arī savas varēšanas un iespēju process. Atšķirībā no citiem Krievijas magnātiem, kas bija daļa no "septiņu baņķieru" sociālās grupas, viņš aktīvi ieguldījās Putina uzvarā vēlēšanās. Pārējie gaidīja savu brīdi, ne īpaši neatbalstot Jeļcina pēcteci, ne arī nostājoties pret viņu naidīgi. Izņemot 

Boriss Abramovičs Putina agrīnās valdīšanas laikā uzvedās kā pienākas miljardierim, kas iesaistīts lielajā politikā, cenšoties izmantot savus personīgos finanšu resursus un ietekmi augstākajos varas slāņos, lai piedalītos valsts pārvaldē. Tāpat kā gandrīz visi no viņiem, Krievijas ietekmīgākie vīri, uzvedās Borisa Nikolajeviča vadībā, atmetot malā atsevišķus valdības ierēdņus, kas viņus bija aizskāruši, ieceļot gubernatorus, vienlaikus atbalstot vārda brīvību un korumpētot plašsaziņas līdzekļus, mēģinot izbeigt Čečenijas karu, aicinot uz politisku kompromisu starp Jeļcinu un Zjuganovu un galu galā izvēloties Jeļcinu. Apmaiņā pret dāvanām un preferencēm nākotnē.

Boriss Berezovskis bija vienīgais Putina oligarhs vārda patiesākajā nozīmē. Atšķirībā no citiem Krievijas magnātiem, kas bija daļa no "septiņu baņķieru" sociālās grupas , viņš faktiski deva savu ieguldījumu Putina uzvarā vēlēšanās. Pārējie gaidīja savu brīdi, ne īpaši neatbalstot Jeļcina pēcteci, ne arī nostājoties pret viņu naidīgi. Izņemot Vladimiru Gusinski , kurš pirms jebkura cita saprata sistēmu, kas aizstāj oligarhisko kapitālismu Krievijā, un pirms jebkura cita samaksāja cenu par savu tālredzību.

Mēs bijām kooperatīvi, ļoti bagāti tirgotāji.

Boriss Abramovičs Putina agrīnās valdīšanas laikā uzvedās kā pienākas miljardierim, kas iesaistīts lielajā politikā, cenšoties izmantot savus personīgos finanšu resursus un ietekmi augstākajos varas slāņos, lai piedalītos valsts pārvaldē. Tāpat kā gandrīz visi no viņiem, Krievijas ietekmīgākie vīri, uzvedās Borisa Nikolajeviča vadībā, atmetot malā atsevišķus valdības ierēdņus, kas viņus bija aizskāruši, ieceļot gubernatorus, vienlaikus atbalstot vārda brīvību un korumpētot plašsaziņas līdzekļus, mēģinot izbeigt Čečenijas karu, aicinot uz politisku kompromisu starp Jeļcinu un Zjuganovu un galu galā izvēloties Jeļcinu. Apmaiņā pret dāvanām un preferencēm nākotnē.

*) Septiņu baņkieru grupa:

Dažādos avotos minēti dažādi vārdi, tāpēc t.s."Septiņu" baņķieru sarakstā patiesībā ir deviņi cilvēki, iespējams vēl kāds.

1. Boriss Berezovskis (miris) - LogoVAZ , īpaši pietuvināts Kremlim un ģimenei, sistībā ar kuru darbojās savrup;
2. Mihails Hodorkovskis  - Rosprom grupa ( Menatep ) - ar ne tikai biznesa, bet arī politiskām ambīcijām; vēlākais opozīcijas viens no redzamākajiem līderiem,
3. Mihails Frīdmens  - Alfa Group; (piesardzīgs procesu vērotājs)
4. Pjotrs Avens  - Alfa grupa ; ( tāpat - piesardzīga persona, vēl vairāk uzmanīga un uz oligarhisko ārišķību vismazāk tendētais, pēc uzsāktā kara attālinājies no )
5. Vladimirs Gusinskis  - grupa "Tilts" ; (mediju magnāts, izteikts Kremļa oponents un sabiedriskās domas veidotājs
6. Aleksandrs Smoļenskis (miris) — SBS-Agro ( Metropolitēna krājbanka );
7. Vladimirs Potaņins  - Oneksimbank ;
8. Vitālijs Malkins  — Krievijas kredīts ;
9. Vladimirs Vinogradovs (miris) - Inkombank .