1. aprīlis - Smieklu, Muļķu, Joku diena

Plaši izplatīts ir mīts, ka šī tradīcija radusies Francijā, saistībā ar kalendāra maiņu. No senās Grieķijas un tās kultūras daļējas mantinieces - Romas impērijas laikiem, gan pagāni, gan arī kristieši līdz pat XVI gadsimtam Jaunā gada sākšanos svinēja veselu nedēļu, līdz ar pavasara iestāšanos (Lieldienām).

1564.gadā Kārlis IX Francijā izdeva pavēli, ka gadam jāsākas 1. janvārī.

"Izglītotākie" cilvēki, kuri zināja par šīm izmaiņām esot dažādi izsmējuši "vecmodīgos" Jaungada svinētājus, saukdami "April, april"

Taču šī tradīcija pilnīgi noteikti ir vecāka, piemēram angļu rakstnieka Čosera "Kenterberijas stāstos" saistība starp 1. aprīli un izjokošanu atrodama jau ievērojami agrāk (stāsti izdoti 1392. gadā), tā atrodama arī antīko rakstnieku darbos.

Visticamāk, šī 1. aprīļa izjokošanas tradīcija "kristīgajā Eiropā" mantota no senās Grieķijas un Romas jaungada svinēšanas tradīcijām ("hilaria"). Par Jaunā gada sākumu tika uzskatīta 1. diena pēc pavasara ekvinokcijas, kurā dienas garums pārsniedza nakts garumu. Šī diena tika atzīmēta ar plašiem svētkiem un jautrību; tika ignorētas pat kārtu atšķirības, tai skaitā pat vergi drīkstēja bez soda izsmiet savus īpašniekus.

****

Lielu "jucekli" laika (dienu) uzskaitē radīja arī dažādās kalendāra reformas, piemēram, ieviešot daudz precīzāko Gregora kalendāru ("jauno stilu") 1582. gadā, katoļticīgajās zemēs, kalendārā uzskaite tika pārbīdīta par 10 dienām attiecībā pret veco Juliāna kalendāru ("veco stilu"). Daudzās zemēs tas radīja jucekli un nemierus, arī Latvijas teritorijā. Rezultātā katoļticīgajā Latgalē un luterticīgajā Rīgā (Vidzemē) 16.gs. dienas reģistrēja dažādi un izmaiņas ieviesās pakāpeniski. Krievijai pakāpeniski okupējot Latvijas daļas 18.gs., laika uzskaite tika pārcelta atpakaļ uz Juliāna kalendāru. Lielu jucekli radīja arī kari, piemēram, Napoleonam 1812.g. uz dažiem mēnešiem atbrīvojot Kurzemes hercogisti no Krievijas, uzskaite tika veikta pēc "jaunā stila", kamēr neatbrīvotajā daļā (Rīgā, Vidzemē) - datumi tika uzskaitīti pēc "vecā stila".

Līdzīgi, Pirmā pasaules kara laikā, 1914.- 1918.g. Vācijas un Krievijas okupētie latvieši "dzīvoja divās laika zonās",- Vācijas okupētajā- pēc Gregora, Krievijas- pēc Juliāna kalendāra.

Šīs nianses jāņem vērā, pētot baznīcu grāmatu, vai citu vēsturisku dokumentu datējumus.