Pirmā fiksētā kristiešu Ziemassvētku svinēšana Romā

Lai gan Ziemas saulgriežu svinēšanai daudzām tautām, arī latviešiem, ir daudzu gadu tūkstošu svinēšanas vēsture, kristieši tos izmantoja savas reliģijas izplatīšanai, jo vienkāršāk bija pieskaņot savus rituālus citām tradīcijām, nekā tos atcelt un ieviest jaunus.

*

Pauls Einhorns par latviešu Ziemassvētku tradīcijām Kurzemes hercogistē darbā "Reformatio gentis leticcae in ducatu Curlandiae" (1636):

"Cik no viņu elku dievību atliekām var saprast, ka viņi bezkaunīgie svētki ar ēšanu, dzeršanu, dancošanu, lēkāšanu un kliegšanu apkārt iet, pie tam viņi Kristus vakaru savā vidu citādi nesauc kā par deju vakaru, jo viņi šo vakaru un visu nakti ar dejošanu, dziedāšanu un lēkšanu pavada. Šis pats vakars tiek arī par bluķa vakaru saukts, jo tad viņi ar lielu kliegšanu velk apkārt bluķi, kuru pēc tam sadedzina un tā savu prieku parāda."

*

Ziemassvētki, arī Ziemsvētki, ir ikgadēji svētki, kuros atzīmē ziemas saulgriežus unJ ēzus Kristus dzimšanu. Lielākajā daļā pasaules tos svin no 24. līdz 26. decembrim (24. decembrī ir Ziemassvētku vakars, 25. decembrī — Pirmie Ziemassvētki, bet 26. decembrī — Otrie Ziemassvētki). 

Kristietībā pieņemts, ka Jēzus Kristus ir dzimis 25. decembrī, tomēr daļā pareizticīgo baznīcu šo datumu aprēķina pēc Jūlija kalendāra, tāpēc vairums pareizticīgo Ziemassvētkus svin 6., 7. un 8. janvārī.

Ziemeļāfrikā kristīgā Ziemassvētku tradīcija ieviesusies kopš kristīgās baznīcas izveides šajās teritorijās- un pirmo reizi fiksēta dokumentos 311. gadā

Kā pierāda hronikas (Chronography of 354, jeb "Philocalus", "Codex-Calendar of 354"), Romā šie svētki svinēti kopš vismaz 336. gada. Vienlaikus vēl vairākus gadsimtus vēlāk daudzi garīdznieki "dieva dzimšanas dienas" svinības uzskatīja par pagānu rituālu, kam nav nekāda sakara ar kristietību.

Ziemassvētku egles pušķošanas paraža Livonijā bija pazīstama jau pirms 16. gadsimta.

Melngalvju šrāgas sniedz informāciju par 1510. gada ziemas tradīcijām Rīgā un atsaucas uz agrāku šādu notikumu 1476. gadā

Pēc bijušā Rīgas Melngalvju nama izpilddirektora un vēsturnieka Ojāra Spārīša uzskata vēsturiska informācija par tradicionālā "Ziemassvētku koka" rotāšanu Rīgā ir kopš 1476. gada.

Rusova hronika par Ziemassvētku tradīcijām Livonijā pirms 16. gadsimta.:

"Pa Ziemas svētkiem un pirms gavēņa sākšanās ģildes namos bija ne mazāk jautra dzīve. Pēc labas iedzeršanas tirgoņu jaunatne uzstādīja uz tirgus laukuma lielu eglīti, rozēm izrotātu. Vakarā lielā barā ar sievām un jaunavām viņi ieradās pie eglītes ar dziesmām un rotaļām. Labi izlīgsmojušies, eglīti aizdedzināja, kuŗa nakts tumsā gaiši liesmoja. Saķērušies rokās, jaunie tirgoņi dejoja un lēkāja ap eglīti. Laida arī raķetes. Lai gan mācītāji spŗediķoja pret šādu deju, salīdzinādami to ar deju ap zelta teļu, tomēr neviens nepiegrieza tam vērības. Tāpat nebija ne mēra, ne gala karuseļu izpriecām, dienu un nakti, sievu un jaunavu sabiedrībā, par spīti visiem mācītāju sprediķiem."