Aizturēts sevišķi svarīgu lietu prokurors Staņislavs Nazarovs

Viens no skaļākajiem likumpārkāpumiem, ko izdarījis prokurors, notika 2003.gadā, kad 3.aprīlī par 50 000 ASV dolāru jeb aptuveni 25 000 latu kukuļa prasīšanu no bijušā policista (OBHSS) Jurija Kreslova* tika aizturēts prokurors Staņislavs Nazarovs.

Viņš tika apsūdzēts kukuļņemšanā un citos noziegumos. 2006.gada janvārī Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departaments lietā atstāja negrozītu apelācijas instances spriedumu - brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem ar mantas konfiskāciju. Prokurors par labu uzvedību atbrīvojās no soda izciešanas vietas priekšlaicīgi.

Izskatot lietu par Ilonas Skadiņas slepkavību, apsūdzētās Astrīdas Svipstas advokāts Egons Rusanovs, uzstājoties tiesu debatēs, apstiprināja, ka prokurors Staņislavs Nazarovs arī viņa aizstāvāmai bija pieprasījis kukuli - 100 000 ASV dolāru - par Rusanova aizstāvamās Astrīdas Svipstas atbrīvošanu no apcietinājuma.

Rusanovs tiesai stāstīja, ka šis priekšlikums izteikts ar kādas personas starpniecību, kura tagad apsūdzēta krimināllietā kopā ar Nazarovu. Kā ziņots, par starpniecību kukuļošanā apsūdzēts Genādijs Špikovs. Par notikušo advokāts informēja Zvērinātu Advokātu padomi, kura esot ieteikusi policiju neiesaistīt, lai advokāts netiktu iesaistīts operatīvo darbību veikšanā. 

"Taču nereaģēt mēs nevarējām, tādēļ izvēlējāmies taktiku atteikties no jebkādām turpmākām sarunām ar izspiedēju, atteicāmies atmaskot prokuroru, kurš tagad apsūdzēts vairāku noziegumu izdarīšanā," skaidroja Rusanovs.

Taču advokāts apgalvoja, ka krimināllieta par Privatizācijas aģentūras darbiniecse Ilonas Skadiņas slepkavību, kurā apsūdzēta Astrīda Svipsta, nav pirmā, kura izmeklēta "ar šādām metodēm".

Pirms prokurors tika atmaskots kukuļņemšanā, viņa darbu kā priekšzīmīgu vairākkārt pieminēja Latvijas mediji. Tieši šis prokurors izmeklēja vairākas smagas slepkavību lietas, kur varētu būt jāatrod slepkavību pasūtītāji. Lietas ir palikušas neatklātas. Prokurors savu "darbu" bija paveicis - pierādījumu, kas apstprinātu to vai citu faktu, lietā vairs nav.

Jāpiebilst, ka t.s. Andropova iekšlietu sistēmas tīrīšanas periodā, kad tika saukti pie kriminālatbildības vai atbrīvoti no darba simtiem milicijas darbinieku par regulāriem likuma pārkāpumie, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, dokumentu faksificēšanu un saaugšanu ar nozoedzīgajām aprindām, faktiski sākās darbs pret Padomju Savienības organizēto noziedzību, toreizējais OBHSS darbinieks Jurijs Kreslovs bija viens no tiem, kurš nokļuva izmeklēšanas redzeslokā vairākās epizodēs, taču pie atbildības saukts netika.

2005. gada 6. jūnijā, Augstākā tiesa apelācijas kārtībā neturpināja skatīt bijušā prokurora Staņislava Nazarova krimināllietu, jo tika saņemta informācija, ka ēkā ievietots spridzeklis, tādēļ visi ēkā esošie cilvēki tika evakuēti.  

Nazarovs pieprasīja no dažādām tiesībsargājošajām institūcijām izprasīt vairāku krimināllietu materiālus, kas, viņaprāt, ir tieši saistīti ar viņam izvirzītajām apsūdzībām.

Nazarovs lūdza tiesu uzaicināt 60 lieciniekus, no kuriem daļu viņš uz pratināšanu vēlējās uzaicināt jau pirmajā tiesas instancē, bet daļa ir jauni liecinieki, kuri nav pratināti ne pirmstiesas izmeklēšanas laikā, ne pirmajā instancē. Tā kā iesniegto lūgumu apjoms ir ļoti liels, tiesā līdz plkst.14 izsludināts pārtraukums, lai prokurors ar tiem var iepazīties un pēc tam var izteikt savu viedokli. Tiesai vēl arī jālemj, vai apmierināt cietušā (?) Jurija Kreslova mutiski pieteikto civilprasību par 18 000 ASV dolāru (aptuveni 10 300 latu).

Kā ziņots, bijušajam prokuroram Nazarovam Rīgas apgabaltiesa par dažādiem likumpārkāpumiem piesprieda brīvības atņemšanu uz desmit gadiem. Šo spriedumu pārsūdzēja pats Nazarovs, kā arī advokāti Egons Rusanovs, Rinalds Bušs un Oskars Rode, kuri atzīti par cietušajiem šajā lietā. Otrs tiesājamais Genādijs Špikovs, kuram tiesa piesprieda prokurora prasīto trīs gadu cietumsodu nosacīti ar pārbaudes laiku uz trim gadiem, kā arī viņa advokāts spriedumu nav pārsūdzējuši.

Tiesa atzina Nazarova vainu visās apsūdzības epizodēs, spriedumā norādot, ka tiesā nav apstiprinājies ne Nazarova stāstītais par naudas aizņemšanos no Špikova, ne apgalvojumi citās apsūdzības epizodēs. Tiesa apmierināja Kreslova pieteikto civilprasību un nolēma piedzīt no Nazarova 25 000 ASV dolāru, kurus Kreslovs esot samaksājis kā kukuli. Kreslovs bija lūdzis tiesu piedzīt no Nazarova krietni lielāku summu, taču par pārējo daļu civilprasība tika atstāta bez izskatīšanas. 

Nazarovs apsūdzēts pēc Krimināllikuma (KL) 320.panta 3.daļas par kukuļņemšanu, ja tā saistīta ar kukuļa izspiešanu, pēc KL 233.panta 3.daļas par šaujamieroča un munīcijas iegādāšanos, glabāšanu un nēsāšanu bez attiecīgas atļaujas, pēc KL 318.panta 2.daļas par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, ja viņa darbības izraisījušas smagas sekas vai ja tās izdarītas mantkārīgā nolūkā. Jurists apsūdzēts pēc KL 319.panta 2.daļas par valsts amatpersonas bezdarbību, ja tā izraisījusi smagas sekas vai ja valsts amatpersonai bijis mantkārīgs nolūks.

Nazarovs 2003.gada 3.aprīlī tika aizturēts par 50 000 ASV dolāru (Ls 29 150) kukuļa prasīšanu no bijušā policista Kreslova. Špikovs šajā lietā ir apsūdzēts kā starpnieks kukuļdošanā. Kā liecināja operatīvā indormācija, tad Nazarovs bija cieši saistīts ar Kreslovu un Ivanovu. Šī saikne izskanēja saistībā ar slepkavību sēriju valsts spirta biznesa pārdalē. Nazarovs nodarbojās ar šo lietu, bet pēc tam un lietā vairs nebija pieejami pierādījumi, kas apstiprinātu pieminēto personu saistību ar Peimaņa, Šķestera, Rījkura u.c. personu slepkavībām.