Tiesas spriedums Fokina un Levina slepkavību lietā

Rīgas apgabaltiesa otrdien tā dēvētajā Fokina un Levina slepkavību lietā vienam apsūdzētajam piesprieda mūža ieslodzījumu, savukārt pārējiem — piecu līdz 20 gadu ieslodzījumu.

Mūža ieslodzījumu tiesa piesprieda bandītismā un vairākās, tostarp Rīgas Veterinārās pārvaldes priekšnieka Artūra Fokina, slepkavībās apsūdzētajiem Sergejam Kivliņam. Šajos pašos nodarījumos apsūdzētajam Vilim Sprudzānam piespriests 20 gadu cietumsods, lai gan prokurors arī viņu lūdza sodīt ar mūža ieslodzījumu.

Sprudzānam piemērota policijas kontrole uz trim gadiem.

Bandītismā un slepkavībās apsūdzētajam Ruslanam Maļcevam tiesa piesprieda 16 gadu brīvības atņemšanu un pēc sodas izciešanas piemēroja policijas kontroli uz trim gadiem.

Vairākās slepkavībās, laupīšanās un neatļautā ieroču glabāšanā apsūdzētajam Vasīlijam Burlakovam tiesa piesprieda 17 gadu brīvības atņemšanu un triju gadu policijas kontroli pēc sodas izciešanas. Savukārt, neatļautā ieroču glabāšanā un slepkavības mēģinājumā apsūdzēto Vladimiru Kostinu tiesa sodīja ar 10 gadu cietumsodu un policijas kontroli uz vienu gadu pēc sodas izciešanas.

Organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanas biroja bijušā priekšnieka vietnieka Vsevoloda Levina dēla Vladislava slepkavības atbalstīšanā apsūdzētā Viktorija Maligina saņēma piecu gadu cietumsoda, nosakot policijas kontroli uz diviem gadiem.

Kivliņam, Sprudzānam, Maļcevam, Burlakovam un Kostinam piemērota arī mantas konfiskācija.

Visiem tiesājamajiem būs jāatlīdzina 32 600 latu civilprasības, kā arī katram jāsedz advokātu sniegto pakalpojumu izmaksas vairāk nekā 500 latu vērtībā.

Burlakovu, Kivliņu un Sprudzānu tiesa attaisnoja apsūdzībā par Ivo Broka slepkavību, uzskatot lietu par vāji izmeklētu, daudzus pierādījumus procesuāli neizmantojamus un apsūdzēto vainu par nepierādītu. Šī epizode izdalīta atsevišķi no krimināllietas un nosūtīta atpakaļ prokuratūrai papildizmeklēšanai. Tiesa norādīja, ka «jau Broka tēvs šaubījās par šo apsūdzēto vainu, jo uzskatīja, ka dēls nogalināts biznesa darījumu dēļ». Tāpat pierādījumi šajā epizodē iegūti, pārkāpjot likumu.

Tiesa attaisnoja Burlakovu arī savas tobrīd nepilngadīgās draudzenes Maliginas kūdīšanā izdarīt noziegumu, jo tiesa uzskatīja, ka tieši meitene bijusi dzīvokļa apzagšanas iniciatore.

Savukārt apsūdzībās par Fokina un Levina noslepkavošanu tiesa atzina apsūdzēto vainu. Tiesa arī norādīja, ka netic Burlakova apgalvojumiem par to, ka viņš uz Levinu izšāvis nejauši.

Pēc speciālistu domām, visi tiesājamie noziegumu izdarīšanas laikā apzinājās savu darbību sekas un arī šobrīd ir pieskaitāmi. Tomēr Kivliņam, Sprudzānam un Kostinam konstatētas personības izmaiņas, taču ar psihiskām slimībām viņi neslimo.

Par vainu mīkstinošiem apstākļiem tiesa uzskatīja dažu tiesājamo atzīšanos, taču par vainu pastiprinošiem apstākļiem norādīja vardarbību pret bērnu un īpašu nežēlību noziegumu izdarīšanā. Par Kivliņa un Burlakova vainu pastiprinošu apstākli tiesa uzskatīja sprāgstvielu pielietošanu, bet Maļceva vainu pastiprināja fakts, ka viņš nozieguma izdarīšanas brīdī bija alkohola reibumā.

Prokurors Jurijs Stepanovs pēc sprieduma pasludināšanas žurnālistiem nevēlējās komentēt iespēju pārsūdzēt spriedumu, taču tiesājamo advokāti pieļāva, ka spriedumu varētu pārsūdzēt.

Tiesu debatēs prokurors uzsvēra, ka tiesājamie ir sabiedrībai ļoti bīstami, un viņi bieži maina savas iepriekš sniegtās liecības. Prokurors norādīja, ka katra vaina ir pierādīta pilnībā, un uzsvēra, ka tiesājamajiem bijis «tik daudz ieroču, ka pietiktu mazai armijai», kā arī viņi veiksmīgi slēpuši noziegumu pēdas. Viņš uzsvēra, ka gandrīz visi tiesājamie ir iepriekš sodīti un «ir patiešām ļoti bīstami apkārtējiem».

Savukārt Levins tiesas sēdē notikušajā vainoja Maliginu, norādot, ka «jaunā meitene ietekmēja savu draugu Burlakovu, kurš bija tikai nozieguma izdarīšanas ierocis. Viņa ar savu stipro raksturu un seksuālo pievilcību ietekmēja pārējo bandu un, ja policija nebūtu viņu apturējusi, būtu kļuvusi par bruņotās bandas locekli».

Levins tiesas sēdē lūdza tiesu «saprast tiesājamo bīstamību sabiedrībai. Jo ātrāk viņi iznāks no cietuma, jo ātrāk visi šeit klātesošie nokļūs nāves briesmās».

Vērienīgajā krimināllietā seši tiesājamie apsūdzēti par četrām slepkavībām, diviem slepkavības mēģinājumiem un smagu miesas bojājumu nodarīšanu, to vidū arī Levina dēla Vladislava un Rīgas Veterinārās pārvaldes priekšnieka Fokina slepkavībās. Viņi apsūdzēti arī par četrām bruņotām laupīšanām, diviem sprādzieniem un 13 dzīvokļu zādzībām.

Lietas izskatīšanā bija vairāk nekā septiņu mēnešu pārtraukums. To sāka skatīt pērn maijā, bet pēc dažiem mēnešiem pārtrauca, jo tiesājamie sāka slimot.

######

"Man pat doma prātā neienāca, ka viņš tiks nogalināts," tā piektdien, sniedzot liecības tiesā par Organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanas biroja (ONKAB) bijušā priekšnieka vietnieka Vsevoloda Levina dēla Vladislava slepkavības apstākļiem, sacīja lietā apsūdzētā Viktorija Maligina.

Tiesājamā stāstīja, ka ar Vladislavu Levinu viņa draudzējusies apmēram pusotru gadu. Puisis bijis nopietns, vienmēr domājis par savu nākotni, bet viņai vairāk gribējies izklaidēties, iet uz diskotēkām. Tieši diskotēkā viņa pirmo reizi pamēģinājusi narkotikas un vēlāk kļuvusi par pastāvīgu heroīna lietotāju.

Par savu aizraušanos ar narkotikām viņa Vladislavam pati izstāstījusi. Abi esot šķīrušies "kā draugi", nevēlot viens otram ļauna. "Mēs sapratām, ka mums ir atšķirīgas intereses," teica Maligina, vēlāk piebilstot, ka arī intelekta ziņā viņiem bijušas atšķirības.

Pēc apmēram pusgada viņa iepazinusies ar Vasiliju Burlakovu, kuram bieži esot uzticējusi faktus par savu iepriekšējo draugu, viņa ģimeni, arī par Levina ģimenes materiālo stāvokli. Tiesājamā nevarēja atcerēties, kuram no viņiem pirmajam radusies doma, ka jāapzog Levina dzīvoklis.

Maligina atzina, ka abi tobrīd bijuši bez darba un dzīvojuši uz vecāku rēķina, bet gribējies būt materiāli neatkarīgiem. Tā arī nonākuši pie domas, ka nauda jāiegūst nelikumīgā ceļā. Sākotnēji bijusi doma apzagt Levina dzīvokli, taču no šīs domas nācies atteikties, jo dzīvoklim bijušas metāla durvis un logiem priekšā restes.

Tad nolēmuši, ka dzīvoklī jāiekļūst tieši ar Vladislava Levina palīdzību. Maligina stāstīja, ka konkrētas uzbrukuma detaļas viņi ar Burlakovu nav apsprieduši. Vasilijs tikai pajautājis, vai Levins varētu nobīties no ieroča, uz ko viņa atbildējusi - droši vien jā.

Pistoli Burlakovs viņai parādījis, taču viņa nav zinājusi, ka tā bija līdzi notikuma dienā. Burlakovs teicis, ka pats visu nokārtos ar iekļūšanu dzīvoklī, viņas galvenais uzdevums bija pēc tam ieiet dzīvoklī un pa virtuves logu vērot, kas ienāk un iziet no mājas.

Notikuma dienā viņi gaidījuši Levinu mājas kāpņu telpā starp otro un trešo stāvu. Kad viņš piebraucis un izkāpis no mašīnas, lai dotos mājā iekšā, Burlakovs gājis lejā pa trepēm. Viņa dzirdējusi, ka abi sarunājas, taču vārdus nav saklausījusi. Tad atskanējis viens šāviens, pēc tam otrs. Viņa ļoti nobijusies.

Burlakovs no lejas saucis, ka ātri jāpazūd no šīs vietas, viņa skrējusi lejā pa trepēm un ieraudzījusi, ka Levins guļ zemē. Asinis viņa nav redzējusi. Abi izskrējuši no mājas un bēgot pašķīrušies. Viņa iekāpusi trolejbusā un braukusi mājās. Apmēram desmit minūtes pēc viņas mājās ieradies arī Burlakovs. Par notikušo viņi runājuši maz. Pistoli Burlakovs esot noslēpis, tāpat arī savu jaku.

Par Levina nāvi viņi uzzinājuši no televīzijas pārraidēm.

Maligina atzina, ka nav gājusi uz policiju atzīties, jo baidījusies no atbildības. Arī pēc aizturēšanas - trīs dienas pēc notikušā - viņa nespējusi atzīties. To izdarījusi tikai vēlāk.

Tiesājamā piektdien sacīja, ka ļoti nožēlo izdarīto un saprot, ka nekas vairs nevar dzīvē atgriezt Vladislavu Levinu. Viņa lūdza piedošanu cietušajiem un atzina, ka viss ļaunums, ko viņa nodarījusi Levinu ģimenei, tagad pavērsies pret viņu pašu.

Nogalinātā Levina tēvs - Vsevolods Levins, kurš atzīts par cietušo, tiesā liecināja, ka zinājis par sava dēla draudzību ar meiteni vārdā Viktorija. Meiteni viņš neesot redzējis, jo dēls dzīvojis pie šķirtās sievas jau no 12 gadu vecuma. Ar savu draudzeni Vladislavs esot pašķīries, jo viņa lietojusi narkotikas, bet dēls necietis šādas nodarbes un vispār bijis taisnīgumu mīlošs cilvēks.

Nogalinātā tēvs uzskata, ka laupīšanu organizēja tieši Maligina, jo vēlējusies dēlam atriebties, kā arī tas noticis skaudības un alkatības dēļ. Viņš uzsvēra, ka nekāds sods dēlu dzīvē neatgriezīs, taču pats uzskata, ka slepkavībā apsūdzētajiem jāsaņem bargākais sods, ko par šādu noziegumu paredz likums.

Uz jautājumu, kādēļ Vladislavs Levins nēsāja līdzi ieroci, cietušais atbildēja, ka dēls apzinājies tā rajona, kurā dzīvoja, diezgan bīstamo vidi. Ne reizi vien tuvākajā apkārtnē esot apzagtas mašīnas, arī viņa dēla mašīna, tādēļ viņš pašaizsardzības nolūkos nēsājis līdzi gāzes ieroci.

Nogalinātā puiša patēvs Mihails Lurja stāstīja, ka tiesājamā Viktorija Maligina apmēram pusotru gadu bijusi biežs viesis viņu dzīvoklī, jo Vladislavs ar viņu draudzējies. Puisis bijis ļoti pieaudzis savam vecumam, cītīgi mācījies Sociālo tehnoloģiju augstskolas Juridiskajā fakultātē.

Patēvam meitene neesot iepatikusies, viņam bijusi sajūta, ka "ģimenē ielien čūska". Pēc jauniešu šķiršanās viņš uzzinājis, ka viens no iemesliem bijis tas, ka Viktorija nozagusi Vladislavam 100 latus, kurus viņš bija glabājis mājās aiz gleznas. Par to, ka meitene lietojusi narkotikas, viņš uzzinājis no sievas.

Cietušais izteica viedokli, ka Maligina bija nozieguma organizētāja. Viņam pat liekoties, ka tiesājamā šo iespēju - aplaupīt viņu dzīvokli, piedāvājusi arī citiem bandas dalībniekiem, ar kuriem bija pazīstams Burlakovs. Pēc cietušā domām, pārējie no šī "piedāvājuma" atteicās, jo zināja, kas ir Vladislava tēvs un ka šis noziegums tiks īpaši izmeklēts.

Par to, ka Vladislavs iegādājies gāzes ieroci, viņš neesot zinājis. Acīmredzot jaunietis to neteicis, jo Lurjam esot ļoti negatīva attieksme pret ieročiem un viņš uzskata, ka ierocis pats par sevi ir provokācija. Levina jaunākā noslepkavošanas dienā pārējie ģimenes locekļi bijuši ārpus Latvijas un par notikušo uzzinājuši, kad pazvanījis kāds paziņa.

Kā ziņots, Levina jaunākā slepkavībā iesaistīti divi apsūdzētie - Viktorija Maligina un Vasilijs Burlakovs.

Levina slepkavības epizode tika izskatīta kā pirmā no vairāk nekā 20 noziedzīgām epizodēm, kuras tiek inkriminētas tiesas priekšā esošajiem sešiem cilvēkiem - Maliginai, Burlakovam, Vilim Sprudzānam, Vladimiram Kostinam, Ruslanam Maļcevam un Sergejam Kivliņam.
Dalība Levina slepkavībā ir vienīgā epizode, kas inkriminēta Viktorijai Maliginai.

Rīgas apgabaltiesa ceturtdien sāka izskatīt krimināllietu par Levina un Rīgas Veterinārās pārvaldes priekšnieka Artura Fokina slepkavībām, kā arī citiem noziegumiem.

Fokins tika atrasts nogalināts 2000.gadā, naktī uz 17.februāri, blakus savai mājai Baltajā ielā.
Levins ar diviem šāvieniem tika nogalināts 2001.gada 26.februārī pie sava dzīvokļa Dzirciema ielā.

Rīgas Galvenās policijas pārvaldes (RGPP) Kriminālpolicijas darbinieki noskaidrojuši, ka četri apsūdzētie 2000.gada 8.augustā organizējuši sprādzienu pie Rīgas 54.vidusskolas un vēl kādu sprādzienu 1999.gadā.

Starp atklātajām noziedzīgajām epizodēm ir trīs laupīšanas, četras zādzības no dzīvokļiem, divi sprādzieni, viens smagu miesas bojājumu nodarīšanas gadījums Ilūkstes ielā, Rīgā, un viens slepkavības mēģinājums 1999.gada 27.aprīlī, kad noziedznieki laupīšanas nolūkā iekļuva kādā Mazās Nometņu ielas dzīvoklī un sašāva dzīvokļa saimnieku.

*************

Rīgas apgabaltiesa tiesneses Annas Klimovičas vadībā

• Sergejam Kivliņam (1971) piesprieda mūža ieslodzījumu,
• bet Vili Sprudzānu (1966) sodīja ar brīvības atņemšanu uz 20 gadiem,
• Vasiliju Burlakovu (1981) - uz 17 gadiem,
• viņa brālēnu Ruslanu Maļcevu (1975) - uz 16,
• Vladimiru Kostinu (1946) - uz 10,
• bet Viktoriju Maliginu (1983) - uz pieciem gadiem.

Prokuratūra šo organizēto noeziedzinieku grupu apsūdzēja ne tikai par Organizētās noziedzības un apkarošanas biroja vicešefa V.Levina dēla Vladislava Levina slepkavību 2001.gada 27.februārī un A. Fokina nogalināšanu 2000.gada 17.februārī, bet arī par desmitiem laupīšanu un zādzību.

Četri tiesājamie - S.Kivliņš,V.Sprudzāns, V.Burlakovs un R.Kaļcevs - tika apsūdzēti arī par bandītismu. Izmeklēšanas laikā tika noskaidrots, ka V.Levins un A.Fokins nogalināti laupīšanas nolūkā un šie noziegumi nav uzskatāmi par pasūtījuma slepkavībām.

Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras virsprokurore Dagmāra Ušča pastāstija, ka apsūdzētie attaisnoti lielveikala Nif-Naf līdzīpašnieka Ivo Broka slepkavībā, kas tika izdarīta Rīgā,Murjāņu ielā, naktī uz 1999.gada 19.martu. To, vai par šo tiesas nolēmumu tiks iesniegts protests, prokuratūra izlems pēc iepazīšanās ar spriedumu. Tomēr kopumā tiesas piespriestos sodus prokuratūra uzskata par pamatotiem.