— Hindenburga un Lūdendorfa pavadībā Jelgavā ierodas Vācijas ķeizars Vilhelms II.
Foto: ķeizara jaunākais dēls princis Joahims ar svītu sagaida Jelgavas stacijā savu tēvu. Bez tam pie stacijas ēkas bija sapulcējušies 7000 vietējo vāciešu, kas ar sajūsmas saucieniem sveica Vācijas ķeizaru.
Uz foto otrās puses rakstīts: Mitau Bahnhof-Ausgang In Erwartung Kaiser Wilhelms II Prinz Joachim von Preussen, jüngster Sohn des Kaiser, mit Gefolge in Erwartung seines Vaters. 30.5.1916 (Latviski: Jelgavas stacijas izeja, ķeizara Viļuma II sagaidīšana. Prūsijas princis Joahims, ķeizara jaunākais dēls, ar svītu, sagaidot savu tēvu. 30.5.1916.
Par godu ķeizara vizītei notika militārā parāde. ķeizars apmeklēja arī Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcu, kur pie ieejas viņu sagaidīja Jelgavas pilsētas domnieki.
Pēc boļševiku apvērsuma, Krievijas Impērija strauji sāka zaudēt savas teritorijas vāciešiem, tāpēc boļševiki lūdza Vācijai noslēgt mieru, taču vienlaikus turpināja karot ne tikai ar vāciešiem, bet okupēto tautu spēkiem, kuri pretendēja atjaunot zaudēto neatkarību. Savukārt, Vācija izmantojot situāciju, piekrita noslēgt mieru tikai ar noteikumu, ka vietējām tautām tās iekarotajās teritorijās būs dotas pašnoteikšanās tiesības. Līgums tika noslēgts Brestļitovskā 1918. gada marta sākumā un jau pēc nedēļas Kurzemes Zemgales hercogiste pasludināja savu neatkarību, gan Vācijas protektorātā.
Princis Joahims 1918. gadā tika pasludināts par vācu atjaunotās Kurzemes hercogistes hercogu.
