Zviedrijas armija okupē Kurzemes hercogistes galvaspilsētu Jelgavu
1621.gada 2. oktobra pēcpusdienā zviedru armija avangards iegāja Jelgavas pilsētā, uzreiz izvietojot Tirgus laukumā dažus vieglos lielgabalus. Uz pili nosūtīja trompetistu ar prasību hercoga karavīriem padoties un atdot pili zviedriem. Nākamajā rītā pie Jelgavas pienāca zviedru galvenie spēki kopā ar karali Gustavu II Ādolfu (1594-1632), un, redzot milzīgo pārspēku, toreizējais virspilskungs, Codes muižas īpašnieks Gothards Šrēderss, lika atvērt vārtus zviedriem un nodeva pils atslēgas zviedru karavadonim grāfam Mansfeldam.
Vēl tajā pat dienā – 1621. gada 3.oktobrī –Zviedrijas karalis paziņoja, ka pēc labprātīgās padošanās viņš garantē Jelgavas iedzīvotājiem to privilēģijas un drošību, taču par to pretī pieprasīja uzticības zvērestu. Ar karaļa sekretāra starpniecību birģeri panāca, ka zvēresta nodošanu atlika uz pusgadu.
Tā vietā bija jādod rakstisks solījums, ka viņi nekādā veidā nepalīdzēs poļiem un lietuviešiem.
1622.gadā tika ievadīts Hercoga Frīdriha ierosināts tiesas process pret Jelgavas pils komandantu Šrēderu, kurš 1621.gadā bez kaujas bija nodevis pili ar visiem pils kara un pārtikas krājumiem zviedriem. Šrēderu atzina par vainīgu.
1623.gada jūnijā hercogs Frīdrihs deva pavēli uzsākt atsevišķu izmeklēšanu par Jelgavas birģeru rīcību zviedru 1621. gada oktobra uzbrukuma laikā.
1623. gada 4.jūlijā tiesa pilsētniekus atzina par līdzvainīgiem Jelgavas pils zaudējumā, par ko tie būtu pelnījuši bargu sodu. Tomēr rūpēs par pilsētas uzplaukumu hercogs atstāja spēkā visas pilsētas tiesības un privilēģijas, liekot konfiscēt mājas tiem īpašniekiem, kas bija paklausījuši zviedru aģitācijai un pārcēlušies dzīvot uz Zviedrijas valdījumiem. Nākamajā dienā birģeri atjaunoja savu uzticības zvērestu hercogam Frīdriham, cita starpā soloties aizsargāt pili pret ienaidnieku, nežēlojot savu dzīvību.
Hercogs Frīdrihs atguva pili, bet 1625. gada 21. septembrī [1. oktobrī] to atkal aplenca ap 2000 zviedru (karaļa Gustava Ādolfa vadībā). Pilī atradās ne vairāk kā 90 kurzemnieku zaldāti, turklāt vaļņi atkal bijuši noskaloti, un no upes puses pretinieks varēja uzkāpt uz tiem bez jebkādām pūlēm. Šoreiz kurzemnieki turējās divas dienas, bet pēc munīcijas izsīkšanas 23. septembrī [3. oktobrī] padevās.
Izpostīto pili Frīdrihs atguva tikai 1631. gadā, bet atjaunot nocietinājumus viņam tā arī neizdevās. Hercogs pavēlēja uzsākt arī atsevišķu izmeklēšanu par Jelgavas birģeru rīcību zviedru aplenkuma laikā.
1623. g. 4. jūlijā tiesa atzina birģerus par līdzvainīgiem, tomēr Frīdrihs tos apžēloja.
Viņa pēctecis hercogs Jēkabs nolēma būvēt cietoksni no jauna. 17. gs. 40. gados viņš iesāka cietokšņa pārbūvi, kuru “triecientempā” pabeidza ap 1648. gadu.
Teksts: Edgars Umbraško, galvenais speciālists
