Hovards Kārters atrod ieeju Tutanhamona kapenēs

Tutanhamons bija 18. dinastijas 13. faraons. Viņš valdīja laika posmā no 1333. līdz 1323. gadam pirms mūsu ēras, kas Senās Ēģiptes vēsturē pazīstams kā Jaunās valsts laika posms.

Hovards Kārters  bija britu arheologs un eģiptologs, kurš 1891. gadā sāka piedalīties arheoloģiskajos izrakumos Amārnas rajonā un citos Ēģiptes rajonos.

1912. gadā sācis izdarīt izrakumus Valdnieku kapeņu ielejā, kas atrodas netālu no Tēbām. 1922. gada 4. novembrī atklāja ieeju faraona Tutanhamona kapenēs, 26. novembrī tajās arī iegāja (kopā ar Džordžu Herbertu), kas ir viņa lielākais sasniegums. Kopā ar viņa kapenēm H. Kārters atklāja arī lielu mākslas priekšmetu kolekciju.

Tā bija sensācija. Faraona kapenes bija dārgumu pārpilnas. Arheologi tajās atrada apmēram 1700 priekšmetu – skulptūras, mēbeles un dārglietas. Mūsdienās daļu no tiem var aplūkot Ēģiptes Nacionālajā muzejā Kairā.

Pašlaik Tutanhamona mūmijas maska glabājas Ēģiptes muzejā. Par viņa radiniekiem nav skaidru liecību. Ir pastāvējušas vairākas teorijas par faraona nāves iemesliem. 2010. gada sākumā vairāku valstu zinātnieki pieņēma par viņa miršanas iemeslu pārciesto malāriju.

Tēbas bija pilsēta Senajā Ēģiptē, kas atradās apmēram 800 km uz dienvidiem no Vidusjūras, Nīlas upes austrumu krastā mūsdienu Luksoras pilsētā. Tēbas vairākas reizes bija Senās Ēģiptes galvaspilsēta: laikā no 2060. līdz 1785. gadam p.m.ē., no 1580. līdz apmēram 1353. gadam p.m.ē. un no apmēram 1332. līdz 1085. gadam p.m.ē.

88. gadā p.m.ē. Tēbas nopostīja Ptolemaja IX Sotēra karaspēks, lai apspiestu tautas masu sacelšanos.

19. gadsimta pirmajā pusē tika uzsākti arheoloģiskie izrakumi, tikuši atrasti vairāki tempļi, kā arī citas ēkas.

1979. gadā Tēbas un tās nekropole tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

***

Ēģipte un Latvija

2006. gadā Latvijas zinātnieki nonāca pie pasaules mēroga atklājuma, uzzinot Džosera piramīdas galvenās ieejas atrašanās vietu. Šogad viņiem izdevies iet vēl soli tālāk – atrast vēl vienu ieeju, pierādot, ka piramīda nebija veidota tikai vienam valdniekam. Latvijas zinātnieku pētījumi atklāja, ka daudzi līdzšinējie priekšstati par pasaulē pirmo piramīdu neatbilst patiesībai. Atklājumi pierāda, ka piramīdā atdusas arī citas svarīgas tā laika personas.

Ekspedīcijas vadītājs Bruno Deslandes uzskata, ka piramīdā varētu būt apbedīti Džosera brālis, meitas vai arī piramīdas arhitekts Imhoteps. Uz sienas, ko iepriekš apslēpušas zilganas fajansa flīzes, ekspedīcijas laikā zinātnieki atklājuši 27 hieroglifu nospiedumus. Savukārt radiolokācijas pētījumos uzstādīts pat savdabīgs pasaules rekords – pētījumus, kuros izmantotas Latvijā radītas iekārtas, izdevies veikt pa 75 m dziļumā, lai gan tradicionāli šādu pētījumu maksimālais dziļums ir ap 20 m.

***

Ēģiptiešu faraona Tutanhamona kapeņu atklāšana un to attīrīšana ir slavenākais notikums visā arheoloģijas vēsturē. Dārgumu noliktava ar augstās kaudzēs sakrautām nenovērtējamām zelta senlietām, gadu tūkstošiem saglabājies šķirsts ar jauneklīgā valdnieka mirstīgajām atliekām apbedījuma kamerā kļuvis par daļu no romantiskas leģendas, dažādām sazvērestību teorijām un mītiem.

Piemāram Džeralds O'Farels uzskata, ka Hovards Kārters un lords Kārnarvons, lai apietu muitu un citas valdības iestādes, patiesībā  atklājuši Tutanhamona kapenes vairākus gadus pirms oficiālā paziņojuma pasaulei. Vispirms viņi kapenes esot izlaupījuši un sabojājuši vairākas senlietas, lai radītu iespaidu, ka tur darbojušies kapeņu izlaupītāji, pēc tam tās no jauna aizzīmogo un tikai tad aicina uz izrakumu vietu preses pārstāvjus no visas pasaules. Nav zināms, kas notika ar papirusa tīstokļiem, kurus Kārters un Kārnarvons atrod kapenēs un kuri drīz vien pazūd?