Džons Franklins uzsāk arktisko ekspedīciju. Neviens no apkalpes 129 neatgriežas

Dž. Franklins organizēja ekspedīciju Ziemeļrietumu jūrasceļa meklēšanai.

Tā devās ceļā 1845. gada 19. maijā ar kuģiem Terror un Erebus. Ekspedīcija pazuda Arktikā un 10 gadus par to nebija nekādu ziņu, lai gan tika izsūtītas kopā 39 meklēšanas ekspedīcijas. Daudzas no tām organizēja Dž. Franklina sieva Džeina Franklina.

Pirmie, kas atrada Franklina pēdas, bija Džona Reja (John Rae) vadītā 1854. gada ekspedīcija. Karaļa Viljama salā, kontaktējoties ar vietējiem iedzīvotājiem, viņi uzzināja par pazudušo jūrnieku likteni: tie gājuši bojā no bada, inuiti stāstīja arī par kanibālismu starp mirušajiem jūrniekiem.

Kapteinis Rejs atrada Franklina ekspedīcijas kuģi un tur redzētais apstiprināja inuitu ziņas. Lielbritānijā šo informāciju uztvēra ar neticību, taču vēlāk Reja informāciju apstiprināja arī citi pētnieki. Tika atrasti arī jūrnieku pieraksti, kur aprakstīts, ka Franklina kuģi iesaluši ledū, kurš nav izkusis arī nākamajā vasarā.

Pats ekspedīcijas vadītājs bija pārziemojis divas ziemas līdz miris 1847. gada 11. jūlijā.